Iesācējs ar sešiem kilogramiem

2014. gada 17. oktobris 00:00

938

Fotoattēli ar lielajiem lomiem makšķerēšanai pievērš vecus un jaunus, līdz aizraušanās iekrīt sirdī, un cilvēki tai nododas, kad vien ir brīvs brīdis. Bauskā ar vairākām upēm tā ir populāra nodarbe.

Pirmie asarīši
Viss nereti sākas ar «pamēģināšu ar pīcku tuvējā dīķī», bet beidzas ar nopietnām makšķerēm, 30 veidu ēsmu un zvejošanu no laivas. Kas līdzīgs notika ar baušķenieku Kristapu Laugali, kurš savās uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajās nopietnās copēšanas reizēs noķēris jau divas ievērojamas līdakas, otro – pat sešu kilogramu smagumā.

Kristapam ir 13 gadu. Makšķerēt viņš pirmo reizi pamēģinājis pirms gadiem trim četriem. Viss sācies ar īslaicīgu copi Mūsas upē kopā ar draugiem. Ar tēti sanācis pamakšķerēt nopietnāk, un pēc pāris reizēm Kristaps no piedāvājuma ķert zivis no laivas vairs nevarējis atteikties. Spiningojot pirmie lomi bijuši pāris asarīši, nekas liels, taču prieka bijis gana.

Nopietnākais loms Kristapam pieķēries šogad septembrī. Pirms tam izdevies izvilkt divus kilogramus smagu līdaku, taču pēc tās gribējies ko vairāk.

Prognoze nelabvēlīga
«Krusttēvs Normunds piedāvāja braukt makšķerēt uz Mēmeli. Noteikti gribēju pamēģināt,» atceras Kristaps. Dodoties uz upi 27. septembrī, jaunais makšķernieks noķēra lomu, kādu citam nav izdevies izvilkt mūža garumā.

Lielajā dienā mākoņu bijis maz, saule spīdēja itin spoži un laikrādis vēstīja pusseptiņi. Nekas neliecināja par līdaku dienu. Pat makšķernieku copes kalendārā bijis rakstīts – «necopes diena». Paši zivju tīkotāji situāciju neuzlaboja, makšķerēdami ar gumijas zivtiņām, rotiņiem vai voblerīšiem, kad vislabāk būtu copēt uz dzīvās ēsmas, tagad vērtē Kristaps.

Pēcpusdienā devušies augšup pa upi līdz «Zaķīšu pirtiņai», pēc tam pa straumi laidušies lejā. Vienā no metieniem Normundam bijusi lielā cope. Līdaku paspējuši ieraudzīt vien īsu brīdi, bet tā norāvās, paslēpjoties zālēs. Turpinot ceļu pa upi, aptuveni pēc pusstundas jutuši, ka jāatgriežas liktenīgajā vietā.

Tā parasti nenotiek
Kad Kristaps tur atkal iemetis, ar pirmo sviedienu zivs pieķērusies. «Vilku ārā ļoti viegli, bet, pietuvojoties laivai, līdaka atkal rāvās prom. Tad tikai mēs apjautām, cik tā ir liela!» patīkamo brīdi atceras jaunais makšķernieks. Kā dzirdēts līdzīgos piedzīvojumos, cīņas mēdz būt ilgas, taču šī tāda nebija. Aptuveni desmit minūtēs līdaka nogādāta laivā.

«Ieraugot, cik zivs ir ražena, es nobijos. Devu makšķeri krusttēvam, bet viņš teica, lai velku pats, uzreiz grābjot tīklu, ar kuru līdaku izcelt no ūdens.»

Lietpratēji daudz spriedelē, kā īsti noķert lielo zivi, – vajadzīga veiksme vai meistarība, speciālas ēsmas un dārgas uzpariktes... Daudz tērē mānekļiem, ēsmai, dažnedažādām iekārtām un aprīkojumam, lai tik to vienu, mūža sapņu lomu izdotos izvilkt. Taču šoreiz copmaņiem bijis standarta aprīkojums.

«Ķērām ar «Ponton 21-Crackjack» pavadiņu un vobleru ar spiningu. Ļoti labi, ka aukla izturēja. Parastā 0,2 milimetru aukla tes-tos izturējusi 5,5 kg smagumu. Savukārt mūsu zivs bija sešus kilogramus smaga,» veiksmi apraksta Normunds.

Kristaps piebilst – galvenais viņam neesot noķert zivi. «Man ļoti patīk pats process – braukšana ar laivu, upe, ūdens un daba. Protams, sajūta, kad zivs uzsit pa kātu, ir lieliska, gribas to sajust vēl un vēl,» ar smaidu teic baušķenieks. Lielā līdaka nu jau notiesāta gardu muti, un makšķernieks lolo sapni par jaunu lomu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesācējs ar sešiem kilogramiem

Kategorijas