Laimīgi gadi laulībā

2014. gada 17. oktobris 00:00

1335

80 gadu jubileju svin Ārija Meijere.

Baušķeniece Ārija Meijere par savu dzīves gājumu runā ar smagumu sirdī, tomēr allaž piemin: «Paldies Dievam par veselību!»

Nasta no bērnības
Gaviļnieces dzimtā puse ir Dzimtmisa Iecavas novadā. Augusi kopā ar trim brāļiem un māsu, kuri nu jau noraugās uz Āriju no mākoņa maliņas, un bērnība nav bijusi viegla. Vēlāk daudz laika veltīts māmuļas aprūpei. Ārijas mamma aizsaulē aizgājusi 55 gadu vecumā, pēdējos 15 gadus par māmuļu rūpējusies viņa.

Pārciestie kara gadi baušķeniecei raisa asaras acīs. «Dzimtās mājas nodedzināja. Pati paspēju izskriet no mājas vien krekliņā un apakšbiksēs,» atminas gaviļniece. Liesmas nopostīja kūti ar cūkām, novietni ar 35 trušiem, nogalināja suni. Par pagaidu mājām kļuva pagrabs, pēc tam bunkurs mežā. «Lidoja lidmašīnas, krita bumbas. Slēpāmies. Atminos milzīgu bedri lauka vidū mājas lielumā, kur nokrita lādiņš,» stāsta Ārija.

Darba gaitas sākusi 16 gadu vecumā, viņa divus gadus rūpējās par 14 gotiņām. «Novācām piecas tonnas kartupeļu, pēc tam pārdevām,» stāsta baušķeniece. Brāļa mudināta, Ārija nolēma pārcelties uz galvaspilsētu Rīgu. Kādreizējās «Simtās rūpnīcas» ražotnē darījusi dažādus darbus.

Raudošā līgava
«Nākot no darba, man kāds kungs piedāvāja panest somiņu. Es atteicu, bet viņš tik un tā panāca savu. Vēlāk devāmies uz kino, tad uz teātra izrādi «Zelta zirgs», par savu satikšanos, kā vēlāk izrādījās, ar nākamo vīru stāsta gaviļniece. Pēc gada abi mijuši laulības gredzenus.

«Tad man bija 22 gadi,» atmiņās kavējas Ārija, kura kopā ar vīru ir vēl līdz šim brīdim. Pāris nesen svinējis 55 gadu kopdzīves jubileju, dzīvesbiedram ir 87 gadi. Par kāzām gaviļniece ar smaidu teic, ka ceremonijas laikā izplūdusi asarās, un kāzas nācies atlikt. «Es nezinu, kas man bija uznācis. Visu pārdomājusi, es sapratu, ka vēlos precēties, un pēc divām nedēļām mēs to izdarījām. Nu esam laulībā jau 55 laimīgus gadus.»

Precētais pāris apmetās Čiekurkalnā, kur laiduši pasaulē trīs no četriem bērniem – meitas Olitu un Gitu, dēlu Elmāru. Nodzīvojuši tur trīs gadus, pārcēlušies uz Imantu, kur pasaulē nākusi ceturtā atvase meita Anita. Ārija ar lepnumu stāsta par vīru, kurš bijis teicams virpotājs, grāmatvedis, atmīnētājs un kara komandieris.

Saimnieko mājās
Laikam ejot, Ārija atgriezusies Bauskā. Divus gadus nostrādājusi par pavāri «Derpeles» pansionātā, tad par sanitāri. «Pavāram darbs uz kājām, un man tas radīja problēmas. Kājas bija slimas. Par sanitāri nostrādāju 15 gadus un tad nolēmu, ka pietiek – jāiet pensijā!»
Tagad jubilāre dzīvo kopā ar meitu Anitu, kura palīdz mammai ikdienas darbos un gaitās. Lielāko dienas daļu jubilāre pavada mājās, veicot mājas soli: «Man grūti staigāt, bet pagatavot ēst, uzkopt māju un padarīt citus darbiņus es varu.» No mājas gaviļniece izraujas svētdienās, kad apmeklē baznīcu, un pensijas dienās pati dodas saņemt naudiņu.

Brīvajos brīžos Ārija labprāt paskatās televizoru. «Paklausos ziņas, ko sola valdība, bet mieru rodu, skatoties dievkalpojumus. Seriālus gan neskatos,» atklāj jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimīgi gadi laulībā

Kategorijas