Apspriež Lielā Murzas tēlu pilsētvidē

2014. gada 17. oktobris 00:00

Biedrība «Bauskas vecpilsēta» iecerējusi Bauskas Rātslaukumā uzstādīt skulptūru dēkainim, ķīmiķim, «brīnumārstam» jeb vienkāršam blēdim Magno Kavallo.

Bauskā 18. gadsimtā viņu vairāk pazina kā Lielo Murzu – īpatni garā mētelī, kura gaitās pa pilsētu nereti sekoja kaza un uz pleca sēdēja balodis.

Bauskas novada domes izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē 15. oktobrī deputātiem savu redzējumu par skulptūras izveidi un vēlmi to uzstādīt Bauskas Rātslaukumā prezentēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore, kā arī galerijas «Meistars Gothards» vadītāja un biedrības biedre Indra Liepa. Viņas argumentēja ideju veidot piemiņas zīmi šai personai, kā arī vēlmi skulptūru novietot Rātslaukuma malā.

Uzvarējusi studenta ideja
Līdz šim biedrība daudz darījusi idejas iedzīvināšanā, kā arī Lielā Murzas leģendas popularizēšanā. Ir organizēts tēlniecības plenērs, kura dalībnieki veidoja iespējamos skulptūras metus. Tajā strādāja vecmeistars Aivars Gulbis, tēlnieks Igors Dobičins, kā arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas students baušķenieks Niks Edušs. Tieši viņa skulptūras mets saņēma sabiedrības augstāko novērtējumu.

Sākotnēji bija iecere Lielā Murzas skulptūru novietot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā. Tagad ir vēlme dēkaiņa tēlu «nosēdināt» Rātslaukuma malā. Viņš varētu sēdēt uz apmales pie ozola. Vīra skatiens būtu pavērsts Rīgas ielas virzienā, un viņš it kā gaidītu pa ielu nākam bagātos pilsētniekus. Tiem Magno piedāvātu savu brīnumūdeni.

Izgaismota strūklaka
Tēlā paredzēts apvienot klasisku skulptūru ar ūdens un gaismas kombināciju. Gaismas ķermeņi nodrošinātu objekta vizuālo pievilcību visu diennakti, arī gada aukstajos mēnešos, kad ūdens padeve ir atslēgta. Līdzās skulptūrai būtu soliņš, kur apsēsties. Tā būtu piemērota fotografēšanās vieta ar atjaunoto Rātsnamu fonā.

Deputāti ar interesi uzklausīja biedrības pārstāves. Visi klātesošie pozitīvi izteicās par ideju radīt jaunu pilsētvides objektu, kas raisītu interesi tūristos. «Tā man šķiet ļoti kolorīta persona. Man šis tēls liekas saistošāks nekā savulaik izskanējušie piedāvājumi, piemēram, izvietot zaķīšus vai citus dzejoļa «Zaķīšu pirtiņa» tēlus,» skaidroja deputāte Solvita Jirgensone. Komitejas priekšsēdētāja deputāte Inita Nagņibeda atzina, ka sākotnēji viņai bijis noraidošs viedoklis par tieši šādu simbolu. Taču, iedziļinoties personas būtībā, viņai ideja par skulptūras izvietošanu Bauskā šķiet atbalstāma.

Rātslaukums – piemērota vieta
Viedokli pauž Bauskas pils muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore, Mg. art. Vineta Skalberga: – Veidot Lielā Murzas skulptūru un to novietot vecpilsētā uzskatu par apsveicamu ideju. Pilsēta iegūtu jaunu, savdabīgu mākslas darbu. Lielāku publikas uzmanību piesaista atraktīvi mākslas objekti, nevis monolītas stēlas vai piemiņas plāksnes pie namu sienām. Spriežot pēc materiāliem, kas saglabājušies par minēto cilvēku, secināms, ka tā bijusi kolorīta personība 18. gs. Bauskas vēsturē. Nereti tieši šādi īpatņi un viņu darbošanās specifika spilgtāk paliek atmiņā un mūsdienu cilvēkam šķiet saistošāki.

Piemērotākais novietojums būtu Rātslaukumā, kur apgrozās tūristi, notiek svinīgi pasākumi. Laukumā vēl pietrūkst «dzīvīgas dzirksts», kas piešķirtu burvību un liktu cilvēkiem ilgāk pakavēties šajā vietā. Ceļotāja, dzejnieka, alķīmiķa un tirgotāja Murzas biogrāfijā zināms fakts, ka viņš aizdevis pilsētas rātei prāvu summu, izvēlētā vieta nav arī pretrunā vēsturiskiem notikumiem.

Jāizzina sabiedrības domas
Deputāti Jānis Rumba, Rudīte Čakāne un Raimonds Žabovs atbalstīja ideju par skulptūras izveidi, taču ieteica uzklausīt plašākas sabiedrības viedokli par tēla novietojumu. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka uzsvēra, ka biedrības pārstāvēm ideja jāpārrunā Būvvaldē. Speciālistiem jāizvērtē skulptūras iederība Rātslaukuma vidē.

I. Bronko-Pastore informēja, ka biedrība labdarības akcijās savākusi 1000 eiro. Lai izstrādātu skulptūras projektu, nepieciešami vēl 1000 eiro. Izskanēja aicinājums šos līdzekļus rast no pašvaldības budžeta. Ja taptu projekts, varētu aktīvāk sākt līdzekļu vākšanu skulptūras izveidei. Kopumā Lielā Murzas skulptūras, gaismas ķermeņu un strūklaku izveide varētu izmaksāt ap 30 000 eiro.

UZZIŅAI

Kurzemes hercogistes «smalkākās aprindas» ar savu klātbūtni pagodināja vairākas Eiropā slavenas personas. Vieni apbrīnoja šo cilvēku talantus un cēlās īpašības, bet citi dēvēja par krāpniekiem un avantūristiem.

Jelgavā, Bauskā un Liepājā (1777–1784) darbojās filozofs, botāniķis, ķīmiķis, farmaceits un dzejnieks Magno Kavallo jeb Lielais Murza, dzimis ap 1725. gadu. Viņš Kurzemes dāmām skaistumkopšanas nolūkos ieteica mazgāties aukstā ūdenī, kas smelts vietā, kur Mūsa un Mēmele satek kopā. Jelgavas un Rīgas kundzēm viņš šo ūdeni, «speciāli apstrādātu», pārdeva muciņās.

Magno Kavallo bija spēcīga auguma vīrs, valkāja sarkanus vai baltus melniem pušķiem izgreznotus svārkus. Veste sniedzās līdz ceļgaliem, galvā bija turbāns vai augsta parūka. Reizēm viņš apvilka garu pelēku mēteli, ko iedams regulēja ar īpašu auklu, gan saraujot augstāk, gan nolaižot zemāk. Par spīti ekscentriskajām piedevām, tērpa griezumā varēja jaust Luija XIV laiku modi. Pastaigās dodoties, viņam parasti nopakaļ soļoja kaza, bet uz pleca tupēja balodis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apspriež Lielā Murzas tēlu pilsētvidē

Kategorijas