Uz Kompostellu ved gliemežvāki

2014. gada 17. oktobris 00:00

490

Maršrutu 700 kilometru garumā pa Svētā Jēkaba ceļu Spānijā kalnu takās un lauku ceļos oktobrī pieveica priesteris Andrejs Mediņš, misionārs Aigars Jurčs, tēlnieks Sandis Aispurs, Dāviņu pagasta Bruknas Kalna svētību kopienas iedzīvotāji Reinis un Lauris. Jau nākamajā dienā pēc atgriešanās Aigars, Lauris un Reinis – moži un iedeguši – svētceļojuma iespaidus uzticēja «Bauskas Dzīvei».

Pīšļi sudraba bruņās
«Camino de Santiago» jeb Svētā Jēkaba ceļš ir populārākais svētceļnieku maršruts pasaulē. Tā mērķis ir Spānijas galējo ziemeļu pilsēta Santjago de Kompostella, kuras katedrālē, kā apgalvots vairākos avotos, atrodas Svētā Jēkaba pīšļi. Tie ir pārklāti ar sudraba bruņām un novietoti virs galvenā altāra. Aigars Jurčs precizē, ka grupas galvenais mērķis bija ceļš, nevis katedrāle vai pieskaršanās svētajām relikvijām.

Pieci vīri ceļojumu sāka 18. septembrī Spānijas pilsētā Pamplonā, kur atstāja savu automašīnu. Santjago de Kompostellu viņi sasniedza 10. oktobrī, katru dienu noejot 30 līdz 50 kilometrus. Uz pilsētu ved vairāki kājāmgājēju maršruti, bet viegls nav neviens, jo reljefs ir kalnains, nemitīgi jākāpj augšup un lejup. Takas un ceļi ir iezīmēti ar dzeltenām bultām un Svētā Jēkaba simbolu – jūras gliemežnīcu.

Savulaik svētceļojuma maršrutu 500 kilometru garumā mēroja bijusī baušķeniece Solvita Tilgale. Viņas iespaidi un atziņas ir publicēti elektroniskajos medijos. Sandis Aispurs un Andrejs Mediņš pa Svētā Jēkaba ceļu gāja jau pērn, tikai daudz īsāku posmu.

Visa manta mugursomās
Latvijas svētceļnieki sadalījās divās grupiņās. Atšķirībā no tūrisma pārgājiena, svētceļojumā katram ir ļoti nepieciešams vienatnē un pārdomās, nevis tērzēšanā pavadīts laiks. «Camino de Santiago» nav tukšs nevienu brīdi – kur vien sniedzas skats, visur redzami gājēji, teic Reinis. Jau daudzus gadsimtus pastāv nerakstīts likums: sastopot ikvienu ceļinieku, ir jānovēl «buen camino» jeb «labs ceļš». Tas ir cieņas un solidaritātes žests.

Vakariņas, sarunas, kopīga muzicēšana notiek viesu mītnēs. Dažviet ir uzbūvētas milzīgas halles, kurās vienlaikus var pārnakšņot trīs tūkstoši cilvēku. Citur svētceļnieku nami ir mazāki, par tiem rūpējas vietējās draudzes, dažreiz nodrošinot arī ēdienu.

Svētceļojumā latvieši devās ar vieglām mugursomām, kurās bija nedaudz drēbju un guļammaiss. Pārtika tika pirkta pa ceļam ciemu un pilsētu veikalos. Neapdzīvotajos maršruta posmos veikalu nebija, tādēļ ēdamo – rīsus, makaronus, konservus, olīvas, tēju, kafiju – vajadzēja iegādāties laikus un somās nest pāri kalniem. Lauksaimniecības reģionos zemnieki gar ceļmalām bija atstājuši nenovāktu vīnogulāju rindas, augļu pilnus vīģu, persiku, valriekstu kokus, ābeles, lai svētceļnieki varētu cienāties.

Kristieši no 27 valstīm
Aigars apraksta tipisku svētceļojuma dienu: «Cēlāmies agri un uzreiz pēc brokastīm devāmies ceļā. Ejot skaļi skaitījām Rožukroni, Žēlastības kronīti, pēc tam klusumā – katrs savas privātās lūgšanas. Iešanas tempu izvēlējāmies intuitīvi, rūpīgi sekojot norādēm kartē, jo līdz naktij bija jāsasniedz apmešanās vieta. Visi cilvēki bija atvērti, ļoti viegli nodibināja kontaktus, ceļā valdīja mīlestības pilna gaisotne. Aktīva komunikācija notika svētceļnieku mītnēs, kur visi gatavoja ēdienu, mazgājās, sarunājās, dziedāja un spēlēja. Svētceļojuma vidū saskaitīju, ka esmu iepazinies ar 27 pasaules valstu ceļiniekiem – arī ar kristiešiem no Korejas, Jaunzēlandes, Austrālijas. Nepilna mēneša laikā man izdevās ievērojami uzlabot angļu valodas zināšanas. Biju ļoti priecīgs, ka pēc trim nedēļām jau varēju runāt ne vien par sadzīvi, bet arī par nopietnākām tēmām.»

Jēkaba ceļā valda liela iecietība pret citādo. Redzēti arī šķietami dīvaiņi un neparastu piedzīvojumu meklētāji, taču gājēji uzsver – ir jāciena katra cilvēka izvēle. «Vienalga, kādi ir motīvi, ikviens šo ceļu noteikti izvēlas tāpēc, lai labāk saprastu sevi un pasauli,» domā Aigars.

Katra diena citādāka
Iešanu neapgrūtināja liels karstums, bet nepatīkamus brīžus sagādāja divas dienas ilgušās lietavas. Reinis atceras: «Biju nobijies, jo samirka polietilēnā ietītā pase. Bez personas dokumenta svētceļnieku mītnēs neviens nedrīkst ienākt. Tas ir vajadzīgs noteiktas kārtības nodrošināšanai un statistikai. Par laimi, lietus mitējās un pasi izžāvēju.»

Katrā viesu namā svētceļnieku kartes apzīmogo. Ja visi paredzētie zīmogi ir saņemti, tad Santjago de Kompostellā katram tiek izsniegts speciāls sertifikāts. Tie ir arī Andrejam, Aigaram, Sandim, Laurim un Reinim.

«Nevienu mirkli man neapnika iešana. Neviena diena nebija līdzīga otrai. Lūkojos bezgala skaistajās kalnu ainavās, upju ielejās un domāju savas domas. Svētā Jēkaba ceļš ir visspilgtākais iespaids manā garīgo meklējumu praksē. Esmu kājām gājis uz Aglonu, bet Spānija bija kas īpašs,» atzīst Lauris.

Pie Santjago de Kompostellas katedrāles 10. oktobrī bija nepārredzama cilvēku jūra. Vajadzēja stāvēt milzīgā rindā, lai uzkāptu virs altāra un apskautu Svētā Jēkaba dārgakmeņiem rotāto tēlu. «Vienlaikus ļoti labi apzinājos, ka tas nav tik svarīgi kā ilgais ceļš – grūtību pārvarēšana, iekšēja cīņa ar saviem dēmoniem, neizsakāma kopības izjūta ar cilvēkiem, draudzība, Dieva tuvums. No Santjago de Kompostellas uz Pamplonu, kur atstājām auto, braucām ar vilcienu. Ceļā pavadījām septiņas stundas un neko īpašu pa logu neredzējām. Braucot ar mašīnu pa autostrādi, Spānijas kolorīts vispār nav jūtams. Tagad es zinu, ka valstis ir jāiepazīst, ejot kājām, jo tad atklājas īstā dzīve savā lielajā daudzveidībā,» spriež Aigars.

UZZIŅAI

Svēto Jēkabu – dedzīgu kristietības piekritēju, vienu no Jēzus 12 apustuļiem, 43. g. p. m. ē. nogalināja romiešu ķēniņš Agripa.
Leģenda vēsta, ka pēc nāves eņģeļi viņu pacēluši, laivā veduši pāri jūrai un apseguši ar jūras gliemežvākiem.

Svētais Jēkabs ir svētceļnieku patrons, gliemežvāks – svētceļnieku zīme.

Jēkabam piedēvētā apbedījuma vieta Spānijā ir ieguvusi nosaukumu Kompostella, kas spāņu valodā nozīmē «zvaigžņu lauks» no latīņu «Campus Stellae». Ceļa virziens, ejot no Francijas, sakrīt ar Piena ceļa virzienu.

Svētā Jēkaba ceļš Spānijā 1993. gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojumā.

Avots: www. catholic.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uz Kompostellu ved gliemežvāki

Kategorijas