BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

«Ērģeļmeistari ir absolūti nenopietna tauta»

Inga Muižniece
Laikraksta arhīvs

2014. gada 17. oktobris 00:00

117
«Ērģeļmeistari ir absolūti nenopietna tauta»

Svētā Gara luterāņu baznīcā Bauskā sestdien, 18. oktobrī, ērģelnieks Aivars Kalējs iespēlēs sešus gadus atjaunotās dievnama ērģeles. Instruments atguvis agrāko skaņas bagātību, kāda nav dzirdēta gadu desmitiem.

Ierobežots finansējums
Darbu paveikusi Ugāles «Ērģeļdarbnīca», ko 90. gadu sākumā izveidojis un vada Ugāles luterāņu mācītājs un amatnieks Jānis Kalniņš. Instrumenta remonts sākās 2008. gadā un ierobežotā finansējuma dēļ turpinājies ar lieliem pārtraukumiem.

«Tāda strādāšana ir ļoti nepateicīga, īsts murgs. Ērģeļmeistari ir absolūti nenopietna tauta, citādi jau būtu sajukuši prātā,» smejas Jānis Kalniņš. Viņš uzsver, ka būtu iluzori domāt – nu viss ir perfekti izlabots. Mērķis bijis ērģeles tehniski sakārtot. Restaurācija būtu, ja visu nojauktu un ar pilnu jaudu gadu strādātu tikai pie šī instrumenta. Tas maksātu 120 – 150 tūkstošus eiro. «Pašlaik esam veikuši darbus par 45 tūkstošiem eiro,» precizē ērģeļmeistars.

Satiekas īstie cilvēki
Meistars uzsver, ka ērģeļu remonts Bauskas Svētā Gara baznīcā bijis iespējams tikai tāpēc, ka draudzes vecākais uzņēmējs Guntis Macpans ir fanātiski pārņemts ar ideju, ka vērtīgais instruments ir jāsakārto. «Arī ērģeļbūvētāji ir fanātiķi. Satikām īsto cilvēku. Gunti minu par piemēru citiem. Kur kaut kas notiek, tur vienmēr ir kāds dedzīgs cilvēks. Svarīga ir uzticēšanās starp pasūtītāju un meistaru. Bauskā tā bijusi visu sešu gadu laikā,» atzīst ugālietis.

Guntis Macpans atklāj, ka pie naudas tikuši, katru gadu sagatavojot trīs četrus projektus. Līdzekļus ērģeļu remontam piešķīris Kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), ziedojumus šim mērķim savākusi Hedemoras draudze Zviedrijā, rīkoti labdarības koncerti. G. Macpans uzteic Mārītes Putniņas, VKPAI Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektores, vērtīgās konsultācijas un atbalstu.

Laikazobs un diletanti
Meistars stāsta, ka ērģeles bojā laikazobs – tajās krājas putekļi, netīrumi, iemitinās grauzēji, kukaiņi. Bauskas baznīcā mitruma dēļ koka stabules bija pilnīgi izjukušas, atzīst Jānis Kalniņš. Taču instrumentu vēl vairāk maitā ērģelnieks, kurš, cenšoties uzlabot skaņu, mēģina kaut ko pēc savas saprašanas labot. Šī liga skārusi ne tikai ērģeles Bauskā.

«Pēc Otrā pasaules kara ērģeļbūve Latvijā bija iedzīta pagrīdē. Rīgas Doma galvenais ērģeļmeistars Gunārs Dālmanis, ko uzskatu par savu skolotāju, sākot remontēt citu dievnamu ērģeles, uzaudzēja bārdu, lai tikai viņu nepazīst. Daudzu ērģeļu remonts tolaik nonāca diletantu rokās. Uz Bausku attiecas standarta shēma – pirmās aiziet postā plēšas, kas vairs netur gaisu, nākamās ir stabules, kas pieķēzītas ar visādiem netīrumiem. Te ir remontēti griesti, likts jumts – pirmajā tūrē ar lāpstām šķipelējām instrumentā sakrājušos drazu. Ar laikazobu cīnīties var, un tas nav nepatīkami, bet ar cilvēka stulbumu, neprofesionalitāti tikt galā ir ļoti grūti. Mums nācās pieveikt abus,» atzīst meistars.

Akordu ūdenskritums
Kāds noteikti brīnīsies, uzzinot, ka Bauskas Svētā Gara baznīcas ērģeles «bijušas remontā» sešus gadus. Lai nospēlētu dievkalpojumu, pilnīgi pietiek ar dažiem reģistriem, skaidro Jānis Kalniņš. Tagad instruments atkal skan krāšņi, kā iecerēts. Meistars sēžas pie spēles galda, sāk korāli, un pār mums nolīst akordu ūdenskritums. «Bauda!» vērtē Jānis Kalniņš.

Viņš skaidro, ka Svētā Gara baznīcas ērģelēm ir paredzēti 36 reģistri, bet no tiem četrus jau sākumā nav uzbūvējis instrumenta pirmais meistars Mārtiņš Krēsliņš. No tagadējiem 32 reģistriem vairāki nav skanējuši gadu desmitiem. Instrumenta balss ir ārkārtīgi krāsaina, bet vesela paaudze to nav dzirdējusi, saka ugālietis.

Stiprām rokām
Instrumenta remonts Bauskā tomēr nav Ugāles «Ērģeļdarbnīcas» pieredzē grūtākais objekts. Šo gadu laikā uzbūvētas ērģeles Latvijas Mūzikas akadēmijā, vairāki nelieli instrumenti Šveicei un Zviedrijai. Lielākoties darīti standarta darbi, bet, tāpat kā ārstam katrs pacients, arī katrs objekts ir individuāls un svarīgs meistaram.

Jānis Kalniņš skaidro, ka Bauskas ērģelēm ir četrpēdu prospekts – neliela būve, kurā iespiests varens instruments ar 36 reģistriem. Ne jau velti Bauskas Svētā Gara baznīcā ir Zemgales lielākās ērģeles. Valmieras Sīmaņa baznīcas instrumentam ir 33 reģistri, bet korpuss vismaz trīs reizes lielāks. Turklāt Bauskas ērģeļu mehānika esot «katastrofa».

«Tās ir smagas, spēlēt ir fiziski grūti. Ērģelniekam pēc stundu ilga koncerta pirkstu vairs nav. Mūziķis, kurš saprot vēsturisko pusi, te varēs radīt mākslu, tomēr tas nebūs viegli. Tas ir 19. gadsimta koncertinstruments tā laika skaņdarbiem. Ar švakiem pirkstiņiem te nav, ko darīt, pie spēles galda vajag kārtig’ siev’ un kārtig’ vīr’,» ventiņu manierē piebilst Jānis Kalniņš.

Viņš dod garantiju savam un Ugāles «Ērģeļdarbnīcas» veikumam, bet nesola, ka nekad nekas nemisēsies, jo leģendārā ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa konstrukcijā ir nepilnības. Meistars zina teikt, ka, piemēram, Francijā baznīcas ēka pieder draudzei, bet ērģeles – pašvaldībai, kas palīdz tās uzturēt, remontēt. Tāpēc Bauskas Svētā Gara baznīcas draudzes centieni instrumentu atjaunot ir ļoti cienījami.

UZZIŅAI

Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas ērģeles ir lielākās Zemgalē.

Tās būvējis pirmais profesionālu izglītību ieguvušais latviešu izcelsmes ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš.

Ērģeles tapa no 1890. līdz 1901. gadam M. Krēsliņa darbnīcā Jēkabpilī.

Atjaunoto ērģeļu iespēlēšanas koncerts notiek sestdien, 18. oktobrī, sākums plkst. 16. Piedalās soprāns Martina Dēringa no Vācijas.

Kategorijas

Kategorijas