Liepu aleja ir vērtība!

2014. gada 15. oktobris 00:00

460

Remontdarbi Rīgas ielā Bauskā atnesuši ne tikai priecīgas emocijas. Pilsētnieki, kuri dodas uz šīs ielas tālāko galu, sašutuši par trotuāru, kuru būvē daudzgadīgo liepu alejā.

Rīgas iela 60 – tas ir tālākais punkts, līdz kuram notiks brauktuves rekonstrukcijas darbi. Šajā vietā iela sašaurinās, un projekta veidotāji izdomāja savu risinājumu trotuāra izbūvei – rodot vietu tam liepu alejā. Tas radījis iedzīvotāju sašutumu – vienā pusē liepu saknes apdraud trotuārs, otrā – ceļa būve.

Taciņa jau iemīta
«Liepas stādīja pagājušā gadsimta 30. gados, Latvijas brīvvalsts laikā. Varat iedomāties, cik tām ir gadu! Nespēju iztēloties, kā koki pārdzīvos saraustītās saknes,» stāsta viens no baušķeniekiem, kuru būvdarbi pārsteiguši. Liepu alejas vidū izrakta tranšeja, saknes spurojas uz visām malām.

Bauskas novada domes amatpersonas pauž domu, ka uztraukumam nav pamata. «Projektā «Rīgas ielas posma rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai» izbūvē ietvi un brauktuvi aptuveni 1,1 km garumā no Pasta ielas līdz dzīvojamajai mājai Rīgas ielā 60. Starp liepu aleju projektā netiek rakta tranšeja un nekādas komunikācijas nav paredzēts likt. Lai padarītu vidi pievilcīgāku un iedzīvotājiem drošāku un ērtāku, starp liepām ir iecerēts izbūvēt gājēju ietvi. Kā zināms, baušķenieki jau iepriekš pa aleju bija ieminuši taciņu. Lai izbūvētu bruģa seguma gājēju ietvi, nepieciešami sagatavošanas darbi un ietves gultnes izbūve, tāpēc šajā vietā 40 – 50 cm dziļumā noņem veco augsnes kārtu. Tās vietā izveidos salizturīgo kārtu un izbūvēs betona bruģakmens segumu,» skaidro Laine Baha, Bauskas novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja. Viņa uzskata, ka liepām sakņu sistēma ir plaša un spēcīga, dziļa un ļoti izteikta mietsakņu sistēma ar tālu ejošām sānsaknēm. «Nav pamata bažām, ka koki nokaltīs, jo būvdarbu laikā netiek bojāta to mietsakņu sistēma. Liepas ir ļoti izturīgi koki. Pēc darbu pabeigšanas būvuzņēmējs veiks visus nepieciešamos apzaļumošanas darbus liepu alejā pie Rīgas ielas 60,» apstiprina L. Baha.

Pretēji viedokļi
Kolēģi atbalsta Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš: «Negribu piekrist, ka, norokot slāni 30 – 40 centimetru biezumā, tiks nodarīts kaitējums, kā dēļ koki ietu bojā. Tādā gadījumā liela daļa koku, kas Bauskā atrodas trotuāru malās, būtu nokaltuši. Ja neaiztiksim nevienu augošo koku, tad lielu daļu labiekārtošanas, ceļa izbūves vai inženierkomunikāciju darbu nebūtu iespējams veikt.» Speciālists uzsver, ka pilsētā ir koki, kuri joprojām aug, un tiem netraucē izbūvētie celiņi, ne arī šķērsām pārraktās komunikācijas gar pašiem kokiem līdz pat trīs metru dziļumam, kur, rokot tranšejas, sakņu sistēmu ietekmēja.

Tomēr koku kopšanas speciālis-ti – arboristi – šo situāciju vērtē negatīvi. «Protams, šādai darbībai sekas būs. Apskatot bildes, var redzēt daudz lielu sakņu, kas ir brutāli ar ekskavatoru pārrautas. Sekas būs redzamas jau nākamajā gadā. Koki ar laiku kļūs bīstami, intensīvi sāksies sakņu trupe, kas ar laiku pāries uz stumbru. Var redzēt, ka projektētājiem ir vienalga, kas notiek ar kokiem,» skarbs ir Jānis Vilks, Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka par vecajiem kokiem ir uzmanīgi jārūpējas, to paredzot jau projektos. «Vērtība ir tādai pilsētai, kurā aug veci koki, nevis sērkociņi!» pārliecināts ir J. Vilks.

Samazinās dzīves ilgumu
«Pēc attēliem var redzēt, ka būvnieks neievēro labas koku kopšanas prakses un Būvniecības likuma nosacījumus, kas prasa būvdarbus organizēt un veikt atbilstīgi būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots.
Attēlos arī nav redzams, ka, veicot būvdarbus, nodrošinātu koku aizsardzības pasākumus,» situāciju vērtē Gvido Leiburgs, sertificēts arborists, dendrologs un Latvijas Republikas dabas eksperts.

Izraktā tranšeja kombinācijā ar papildu sakņu bojājumiem atstās negatīvu ietekmi uz kokiem, uzsver G. Leiburgs. Īstermiņā samazināsies koku vitalitāte, ilgtermiņā – dzīves ilgums. Rokot tranšeju koku sakņu zonā ar tehniku, saknes rauj, un veidojas ieplīsumi. Lielajās bojātajās saknēs pakāpeniski attīstīsies trupe, kas pāries uz stumbru. Koki kļūs bīstami, samazināsies koku ainaviskums un funkcionalitāte. «Ja kādam liekas, ka pārspīlēju, tad droši var kādā brīvākā brīdī pastaigāt pa pilsētu un uzmanīgi pavērot kokus ielu zaļajās zonās. Gandrīz katram kokam ir kāda problēma – dobums, nokaltis vainags, bojāta miza un tā tālāk,» teic speciālists.

Problēma nav traktoristā
«Diemžēl problēma nav traktoristā, bet arhitektā, kurš nekvalitatīvi veic savu darbu, neiedziļinoties videi draudzīgu risinājumu pielietošanā. Arī būvvaldēs atbildīgie speciālisti nav pietiekami izglītoti koku aizsardzības jautājumos, projektus saskaņo bez izmaiņām un nodod realizācijai,» teic G. Leiburgs, atzīstot, ka Bauska nav vienīgā, kur šādi rīkojas. Viņš uzsver, ka koku aizsardzība būvdarbos kopumā Latvijā ir sistemātiska problēma, jo liela daļa kokus neuztver kā vērtību. Māja ir vērtība, celiņš ir vērtība, bet koki – vai tad tā ir problēma? Tomēr esot arī pozitīvi piemēri, kur sarunās ar projektētājiem un būvniekiem izdodas «pabīdīt» ēku vai komunikācijas tālāk no vērtīgiem kokiem.

«Ņemsim vērā šo aizrādījumu un iespēju robežās samazināsim norokamā slāņa biezumu, lai samazinātu ietekmi uz blakus augošajiem kokiem,» sola saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Liepu aleja ir vērtība!

Kategorijas