Kas izglāba galvaspilsētu?

2014. gada 13. oktobris 00:00

1199

Varbūt latviešu leģionāri noturēs Rīgu? Iespējams, Latvijā tiks atjaunota neatkarība. Varbūt palīdzēs sabiedrotie, un karosim vienlaikus pret vāciešiem un krieviem? Braukt prom vai palikt mājās? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas pirms 70 gadiem šajās oktobra dienās nodarbināja cilvēku prātus padomju karaspēka vēl neokupētajā Latvijas daļā. Bauskas puses ļaudīm šī izšķiršanās bija notikusi jau mēnesi vai divus pirms tam.

Sagrautā Bauska
Kad 1944. gada vasarā sākās lielais Sarkanās armijas uzbrukums rietumu virzienā, daudzi devās bēgļu gaitās. Vieniem tās vilkās dažus mēnešus, citiem – daudz ilgāk, bet trešos tās uz mūžu šķīra no dzimtenes. Masu bēgšana rietumu virzienā sākās septembra beigās, bet jau iepriekš Berlīnē lielā slepenībā bija apstiprināts Baltijas evakuācijas plāns, kas paredzēja daļēju iznīcinātās zemes taktiku – izpostītu infrastruktūru, materiālo un kultūras vērtību izvešanu un atbalstu iedzīvotāju evakuācijai. Vācija Latvijas iedzīvotāju bēgļu kustību atbalstīja arī tāpēc, lai iegūtu darbaspēku pašā Vācijā un lai pēc iespējas mazāk Latvijā paliktu iesaukšanai Sarkanajā armijā derīgu vīriešu.

Septembrī un oktobra sākumā Rīgā notika vācu varas iestāžu organizēta cilvēku piespiedu tvarstīšana viņu nosūtīšanai uz Vāciju.

Pirmais lielais Sarkanās armijas aviācijas uzlidojums Bauskai notika 1944. gada 11. septembrī, 12. septembrī sekoja otrais. Ko sešu nedēļu laikā nebija izdarījusi Sarkanās armijas artilērija un mīnmetēji, to divās dienās paveica padomju lidmašīnas. Bauska bija pamatīgi sagrauta. 14. septembra rītā sāka darboties Sarkanarmijas visu šķiru ieroči, viļņveidā notika gaisa uzbrukumi. Dūmu un putekļu mākoņi aizsedza sauli, un līdz pusdienas laikam Bauskas aizstāvju pretestība bija salauzta.

Pilsētas aizstāvju vienības atstāja degošo Bausku. Cīņas par Bausku uzskatāmi parāda Sarkanarmijas tā brīža kara vešanas taktiku: ar lielu pārspēku uzbrukt, nesaudzējot ne cilvēkus, ne materiālās vērtības. Lieluzbrukums Bauskai no dienvidiem ievadīja Sarkanās armijas tuvošanos Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Taču ieņemt Rīgu no dienvidiem tobrīd nebija Sarkanās armijas militārais mērķis. Daudz svarīgāk bija pilsētu apiet pie Ķekavas un Olaines, lai ielenktu tās vācu daļas, kas atkāpās no Rīgas. Šo mērķi Sarkanajai armijai sasniegt neizdevās.

Vācu karaspēks pamet pilsētu
Rīgas nosargāšana par katru cenu nebija vācu militārās virspavēlniecības galvenais uzdevums. Vasarā notikušais Sarkanās armijas izrāviens līdz Tukuma jūrmalai un Jelgavas ieņemšana vācu karaspēka virspavēlniecībai bija nelabvēlīgs notikumu pavērsiens. Arī Klaipēdas tuvumā jau bija «nogriezti» visi atkāpšanās ceļi uz Vāciju, tāpēc par daudz svarīgāku uzdevumu kļuva nevis Rīgas, bet gan Liepājas (ostas) nosargāšana.

Līdz ar to jau oktobra sākumā sākās vācu karaspēka plānveida atkāpšanās no Rīgas. Ja arī latviešu leģionāriem bija kādas utopiskas ieceres pārņemt galvaspilsētu, līdzīgi kā igauņu leģionāri uz trijām dienām bija pārņēmuši Tallinu, tas netika izdarīts. Rīgai paveicās arī tādā ziņā, ka, pametot pilsētu bez kaujām, iztika bez lielām spridzināšanām un postījumiem, atskaitot saspridzinātos tiltus pāri Daugavai, vairākas no gaisa sabumbotas ēkas un dažas mīnētās ēkas, kas pēcāk uzsprāga, radot ugunsgrēkus.

Rīga faktiski tika pamesta. Kad 13. oktobrī Sarkanā armija ienāca Rīgā, tai neviens vairs nepretojās. Tas gan nebija šķērslis gadus desmit vēlāk sacerēt mītu par varonīgo pilsētas ieņemšanu. Pēc tam daudzus gadu desmitus skolās tika stāstīts, kā vāciešus pārsteidzis negaidīts Sarkanās armijas manevrs – Ķīšezera forsēšana amfībijās u. tml.

Svinīgā «Rīgas atbrīvošana»
Sākotnēji Hitlers gribēja Rīgu pārvērst par cietoksni, kas jāaizstāv par katru cenu, un vācu militārā virspavēlniecība bija plānojusi karadarbību, ja Sarkanā armija uzbruktu pāri Daugavai pie Vecrīgas tiltiem. Tādā gadījumā Vecrīga būtu noslaucīta no zemes virsas, taču nelabvēlīgās militārās situācijas diktētais lēmums Rīgu atstāt izglāba pilsētu.

Ģenerālis Ferdinands Šerners uzskatīja, ka svarīgāk ir izglābt Ziemeļu armijas grupējumu. Kad Sarkanā armija bija gatava celties pāri Daugavai, pretējā pusē – Pārdaugavā, vairs neatradās vācu artilērijas vienības, kas spētu ko graut – tās bija atkāpušās uz Kurzemi.

No Baldones–Ķekavas puses Pārdaugavā Sarkanā armijā ienāca tikai 15. oktobrī, bet 16. oktobrī padomju propagandas vajadzībām galvaspilsētā notika svinīga «Rīgas atbrīvošanas» parāde un «laimīgo» rīdzinieku fotografēšana un filmēšana, kurā neiztika bez smaidošiem bērniem karavīru rokās un ziedu pasniegšanas «atbrīvotājiem».

Nevar gan noliegt ka vismaz daļa rīdzinieku pauda arī patiesas emocijas, jo šim propagandas pasākumam tika izmantoti Latviešu strēlnieku 130. korpusa karavīri. Viņi bija tautieši, un daudziem rīdziniekiem šajās rindās soļoja tuvi un pazīstami cilvēki.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas izglāba galvaspilsētu?

Kategorijas