Lētākais siltums – Vecumniekos

2014. gada 13. oktobris 00:00

279

Sākas apkures sezona. Vispirms siltumu sāk piegādāt skolām, bērnudārziem, sabiedriskajām ēkām, pēc tam – dzīvojamajām mājām. Diemžēl labu ziņu šajā nozarē nav, pagaidām ziņo tikai par siltuma maksas pieaugumu.

Bauskā koģenerācijas stacijai «Windau» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja tarifa kāpumu par vairāk nekā 70 procentiem. «Windau» siltums vēl aizvien ir lētāks par SIA «Bauskas siltums» katlumājās saražoto, tomēr Bauskas novada dome jau domā par iespējām nākotnē nodrošināt lētāku siltumu baušķeniekiem.

Par šķeldu jāmaksā vismazāk
Pati lētākā maksa par apkuri ir Vecumnieku novadā, kur katlumājas lielākoties kurina ar šķeldu. Vecumnieku ciemā šogad ir pārmaiņas – Vecumnieku novada dome augustā apstiprināja SIA «Mūsu saimnieks» jauno tarifu par siltumu. Iepriekš maksa bija 40,44 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), jaunais tarifs ir 44,28 EUR/MWh.

Vecumnieku novada domē 2014. gada 19. augustā saņemts iesniegums no SIA «Mūsu saimnieks», kurā lūdz apstiprināt 2014./2015. gada apkures sezonai siltumenerģijas pārdošanas tarifu 44,28 EUR/MWh. Iesniegumam pielikumā pievienots siltumenerģijas tarifa aprēķins.

Tikai par centu lētāka maksa par siltumu ir Vecumnieku pagasta Misā. SIA «Kūdrinieks» valdes loceklis Andris Beinārs informēja, ka maksa palikusi nemainīga – 44,27 EUR/MWh. «Katlumājas iekārtas nav jaunas, bet kalpo labi. Vasarā veicām nelielus remontdarbus. Apkure jau tagad pieslēgta Misas ciema dzīvojamajām ēkām,» stāsta A. Beinārs. Misā lielāko daļu siltuma saražo ar šķeldu – atkarībā no laika apstākļiem no trim ceturtdaļām līdz četrām piektdaļām siltuma apjoma. Ja laukā ir lielāki grādi mīnusos, papildu siltumu saražo ar gāzes katlu. A. Beinārs atzīst, ka katlumājai papildu remonts pagaidām nav nepieciešams. Lielākā problēma ir siltuma trases – lai arī īstenoti trašu siltināšanas projekti, nomainīta tikai sestā daļa. Tādējādi vismaz ceturtā daļa saražotā siltuma aiziet zudumos.

Parādnieku daudz
Pagājušajā nedēļā apkuri pieslēdza arī Vecumnieku novada Valles ciemā, kur katlumāju kurina ar šķeldu un malku. «Ar pilnu jaudu vēl nestrādājam. Sola siltāku laiku, tad pa dienu nekurināsim,» stāsta Valles pagasta pašvaldības aģentūras vadītājs Ziedonis Jankužs. Vallē tarifs nav mainījies – 53,73 eiro par megavatstundu. Savulaik ciemā bija plānota šķeldas koģenerācijas katlumājas būve, bet projektu privātais uzņēmējs nerealizēja. Z. Jankužs pastāstīja, ka citas pārmaiņas nav plānotas.

Raizes visās apdzīvotajās vietās sagādā nemaksātāji. Vecumniekos diskusijas par tarifa celšanu notika jau ilgāku laiku, tomēr maksas paaugstināšanu atlika, baidoties no parādnieku skaita pieauguma, kas jau ir gana liels. Tomēr šogad maksa par siltumu bija jāceļ, lai uzņēmums varētu pilnvērtīgi turpināt darbu. Jau ierasti daudz parādnieku ir Misā. Vallē pa vasaru parādu apjoms esot samazinājies, bet, aukstākam laikam iestājoties, parasti atkal sāk pieaugt, stāsta Z. Jankužs. Tomēr parādu neesot tik daudz, lai tie traucētu uzņēmuma darbam.

Tarifi nemainās
Rundāles novada Pilsrundāles ciemā kurina ar gāzi, tur tarifs pašlaik par siltumu ir 60,58 EUR/MWh. Apkure pieslēgta novada bērnudārziem, kā arī privatizētajām daudzdzīvokļu mājām, kas to vēlējās. Novadā vairākās ēkās veikti energoefektivitātes pasākumi, siltinot namus, un to jūt arī siltuma ražotājs – ciems siltumu patērē nedaudz mazāk. «Tarifs var mainīties atkarībā no tā, kāda būs gāzes cena,» informē Rundāles novada komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks. Saulainē maksājums par siltumu ir mazāks – 49,73 EUR/MWh, bet tur apkuri nodrošina ar salmu ķīpām. I. Čerļenoks atzīst, ka parādnieku skaits ciemā nedaudz samazinās. Ar nemaksātājiem cenšas strādāt, daži iesūdzēti tiesā.

Iecavā līdztekus gāzei tiek izmantots biomasas elektrostacijas ražotais siltums, kas nodrošina stabilitāti. Siltuma tarifs septembrī bija 54,91 EUR/MWh. Salīdzinot ar vasaru, tas ir pieaudzis, bet, salīdzinot ar pagājušo gadu, – nedaudz samazinājies. Tas atkarīgs no gāzes cenas. SIA «Iecavas siltums» valdes loceklis Juris Drizļionoks informēja, ka apkurei pieslēgti bērnudārzi, internātskola, vairākas mājas. «Pagaidām ir diezgan silts, iedzīvotāji vēl nesteidzas,» tā J. Drizļionoks. Viņš teic, ka tarifu maiņa nav gaidāma. Tomēr Iecavas novada dome apspriež ideju par pāreju no fosilā kurināmā jeb gāzes uz atjaunojamo – šķeldu. «Pamazām plānojam. Gaidām, kad sagatavos tehniski ekonomisko pamatojumu,» stāsta J. Drizļionoks.

«Windau» – dārgāk
Bauska jau ir stipri tuvāk idejas realizācijai par šķeldas katlumājas celtniecību. «Novada dome plāno iesniegt projektu par biomasas katlu izbūvi SIA «Bauskas siltums» katlumājā. Ja izdosies, varam saņemt atbalstu 50 procentu apmērā. Gatavojam dokumentus, izstrādājam tehnisko projektu,» stāsta SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā projekts jāiesniedz līdz 14. novembrim.

Kā jau «Bauskas Dzīve» ir rakstījusi, Latvijas valdības veiktās likuma izmaiņas krasi sadārdzināja SIA «Windau» koģenerācijas stacijas tarifu. Ja būtiski pieaugs gāzes cena, šī uzņēmuma saražotais siltums var būt par dārgu, lai to iepirktu SIA «Bauskas siltums». Ar laiku siltums ne tikai būs pārāk dārgs, bet var nākties slēgt arī koģenerācijas staciju un SIA «Bauskas siltums» nepieciešamā apkures jauda būs jānodrošina pašu spēkiem, kas vēl paaugstinātu maksu par siltumu vairāk nekā par desmit procentiem. Bauskas novada dome kā risinājumu redz šķeldas katlumājas būvniecību.

Pašlaik Bauskā iedzīvotājiem siltumu nodrošinās pēc pašreizējā tarifa – 59,35 EUR/MWh. I. Rūsis atzīst, ka pagājušajā gadā bija iespējams piegādāt pilsētai siltumu par zemāku maksu, bet to nodrošināja veiksmīga apstākļu sakritība, kas izbeidzās līdz ar jaunajām valdības reformām.

Eiropas Komisijas lēmumi
Būtisku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2020. gadam paredz Eiropas Komisijas (EK) lēmumi. SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis atzina, ka lēmumos paredzētās izmaiņas var sadārdzināt siltuma tarifu.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. līdz 2030. gadam. Tas paredz 40 procentu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu. «Jāveic rūpīga priekšizpēte un izmaksu aprēķini, pirms noteikt emisiju samazinājumu konkrētos apjomus. Pašlaik precīzu aprēķinu nav, bet provizoriskie dati liecina – lai izpildītu desmit procentus no EK piedāvātā, Latvijai nepieciešamas 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas. Lai pilnībā izpildītu piedāvātās saistības, nepieciešami vairāki miljardi eiro. Līdz ar to šādam EK priekšlikumam ir iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstīm paredz kompensācijas mehānismus,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš uzskata, ka piedāvātā mērķa izpilde būs ārkārtīgi dārga valstīm, kas jau līdz šim veikušas dažādus pasākumus emisiju samazināšanai.

Energoresursi jātaupa
«Mums ir bēdīga pieredze atjaunojamās enerģijas jomā. Visi atceras mazās HES, daudzās atļaujas, kas tika izsniegtas, neaprēķinot nākotnes izdevumus un obligātās iepirkuma komponentes maksājumus, kas pašlaik samazina lielo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir rūpīgi jāvērtē iespēja realizēt EK piedāvātos mērķus katrā konkrētā dalībvalstī,» uzsver V. Dombrovskis.

Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, arī enerģētikas uzņēmumiem. Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, informēja, ka Eiropas Komisija mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Tiks mēģināts samazināt atomelektrostaciju enerģijas patēriņu un palielināt uzņēmumu un dzīvojamo māju energoefektivitāti.

Tas nozīmē, ka enerģētikas uzņēmumiem būs jāturpina domāt par ieguldījumiem siltumtrasēs un jauniem apkures katliem, kas var sadārdzināt maksu par siltumu. Turpināsies dzīvojamo namu energoefektivitātes pasākumi, aicinot ietaupīt aizvien vairāk siltuma. Tieši šajā jomā pašlaik iespējams visvairāk samazināt siltuma patēriņu. Jebkurā gadījumā stabilitāti siltuma nozarē diez vai var gaidīt. Bauskā jau to novērojām – kad nemainās kurināmā izmaksas, tarifa izmaiņas var radīt pavisam negaidīti valdības lēmumi nodokļu un citās jomās.

SKAIDROJUMS

Ir vairāki valdības lēmumi, kas sekmējuši maksas par siltumu pieaugumu Bauskā, tomēr vislielākais iespaids uz izmaksu kāpumu bija trīs likumu grozījumiem.

No 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā subsidētās enerģijas nodoklis. Koģenerācijas stacijai «Windau» ar to piecu procentu apmērā aplika ienākumus, kurus gūst no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas. Maksa par elektroenerģiju nepieauga, tāpēc jauno nodokli vajadzēja kompensēt uz siltuma rēķina.

SIA «Windau» par vienu no iemesliem tarifa pieaugumam atzīmēja arī palielināto dabas resursu nodokli.

Būtisku iespaidu atstāja valdības lēmums pārtraukt valsts subsīdijas koģenerācijas stacijām no 2017. gada. Koģenerācijas stacijas īpašnieki vēlējās atgūt ieguldītos līdzekļus ātrākā laika periodā, nekā līdz šim bija plānots.

Šie trīs faktori noteica «Windau» siltuma tarifa pieaugumu par 71 procentu, ko apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Šīs izmaiņas palielināja SIA «Bauskas siltums» piedāvātā siltuma izmaksas par apmēram 10 procentiem.

Iepriekšējos gados uzņēmums «Bauskas siltums» tirgoja siltumu ar nelielu cenas atlaidi, ko šogad vairs īstenot nevarēs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lētākais siltums – Vecumniekos

Kategorijas