Noklausās kandidātu Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam

2014. gada 10. oktobris 00:00

155

Noklausās kandidātu Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam

Atbildīgās Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apstiprinājušas skaidrojošo vēstuli, kurā atbalstīta pašreizējā EP deputāta Valda Dombrovska kandidatūra Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos.

Par V. Dombrovski balsojuši 73, pret bija 25, bet atturējušies četri atbildīgo komiteju locekļi.

Trešdienas, 8. oktobra, vakarā šī vēsts izskrēja sociālajos tīklos, daudzviet to papildināja pozitīvi komentāri. V. Dombrovskis saziņas vietnē twitter.com vairākkārt pateicās visiem, kas atbalstīja, palīdzēja sagatavoties triju stundu ilgajai uzklausīšanas procedūrai. Tā risinājās EP komiteju sēžu zālē pirmdien, 6. oktobrī. Tiešraidē to varēja vērot Latvijas Televīzijas skatītāji. «Bauskas Dzīvei» sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju bija iespēja Briselē būt klāt mūsu ekspremjera pārbaudījumā.

Jāatbild uz 45 jautājumiem
Pirms tam sarunās ar atbildīgajiem EP ierēdņiem varēja uzzināt par V. Dombrovska gatavošanos šai iztaujāšanai. Tā norit pēc stingri noteiktas kārtības. Katram kandidātam trīs stundu laikā jāatbild uz 45 jautājumiem, kuru formāts ir minūte jautājumam, divas – atbildei. Jautātāji zināmi iepriekš, bet tas, ko viņi vaicās, – tikai nojaušams. Pēc uzklausīšanas V. Dombrovskis «Bauskas Dzīvei» gan atzina, ka nekādu īpašu pārsteigumu jautājumos neesot bijis. Vienlaikus viņš neslēpa, ka tā bijusi mūžā grūtākā darba intervija.

Šim pārbaudījumam EP deputāts nopietni sācis gatavoties kopš septembra. Izstudēta milzīga kaudze dokumentu, izzināti kreisā bloka deputātu iespējamie interešu punkti. Lai labāk sagatavotos, pirms pāris dienām V. Dombrovskis kopā ar savu komandu «izspēlējis» procedūru triju stundu garumā, kurā atbildēja uz izdomātiem iespējamajiem jautājumiem. Skatoties ierakstu, analizēta atbildes gaita, izturēšanās, vērtēta pareizākā reakcija uz potenciāli nelabvēlīgiem jautājumiem. Tā kā V. Dombrovski uzklausīja vienu no pēdējiem, tad viņš ar komandu rūpīgi izvērtēja pārējo kandidātu uzstāšanos.

Savējie tic
Lielu interesi par šo noklausīšanos izrādīja preses pārstāvji, zālē bija vairāki EP Latvijas deputāti. Pirms noklausīšanās bija jaušams, ka V. Dombrovskis ir uztraucies, lai arī to centās neizrādīt. Brīdi pirms svarīgā pārbaudījuma viņu uzmundrināja deputāti Sandra Kalniete un Roberts Zīle.

S. Kalniete «Bauskas Dzīvei» atzina, ka izprot to, kā jūtas V. Dombrovskis, jo pati ir gājusi cauri šim procesam: «Viņa uztraukums šķiet ne tik daudz par savu profesionalitāti. Manuprāt, viņš ir ļoti zinošs savā jomā, īpaši ekonomikā. Daudz lielāka šodien ir viņa atbildība tādēļ, ka viņu dzird un redz visa Latvija. Tā tiešām ir liela atbildība, un par to ir jāsatraucas. Taču es ticu, ka V. Dombrovskis lieliski tiks galā.»

Ne visiem noklaušinātajiem amatu kandidātiem pārbaudījums ritēja veiksmīgi. Iepazīstot pretendentus, oponenti bija sagatavojuši jautājumus, iedarbojoties uz viņu vājākajām vietām, tādējādi psiholoģiski izsitot cilvēku no līdzsvara. Šāda procedūra nav mērķis kādu konkurentu speciāli iznīcināt, lai gan dažreiz var būt arī tā, bet pārbaudīt pretendenta prasmes būt iecietīgam, izturētam, zinošam utt.

Kandidātam ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāra amatam no Francijas Pjēram Moskovisī, piemēram, divu dienu laikā papildus bija jāsagatavo rakstveidā atbildes uz 37 jautājumiem.

Kā pēc V. Dombrovska iztaujāšanas atzina EP deputāts Krišjānis Kariņš, komisāra apstiprināšanā 90 procentu ir viņa tēmas izpratne, desmit procentu – politisko spēku spēle.

Ždanoka kritizē
V. Dombrovskis EP pārstāv vadošo politisko spēku – Eiropas Tautas partiju (ETP). Viņa koalīcijas pārstāvji no ETP grupas uzdeva konstruktīvus jautājumus. Krišjānis Kariņš vaicāja par Lietuvas gaidāmo pievienošanos eirozonai, kā arī iespējamo eirozonas paplašināšanu vai nepaplašināšanu. Deputāts no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Roberts Zīle vaicāja par sociālā dialoga stiprināšanu.

Viņa lielākie oponenti no EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iztaujāšanā uzdeva vairākus asus jautājumus. Pārmetumi galvenokārt bija par V. Dombrovska darbu, vadot Latvijas valdību un īstenojot skarbas, iedzīvotājiem nelabvēlīgas reformas. Sava jautājuma ievadā to uzsvēra arī no Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka, kas darbojas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā. T. Ždanoka norādīja uz V. Dombrovska stingro fiskālo politiku, ko viņš īstenojis, būdams Latvijas Ministru prezidents. Izskanēja pārmetumi par īstenotajām reformām, kas radījušas sociālo spriedzi Latvijas sabiedrībā, veicinājušas cilvēku aizbraukšanu no valsts. Iebildumi izskanēja no Dienvideiropas valstu deputātiem, pārmetot V. Dombrovskim pārlieku centrēšanos eiro saglabāšanai, nerēķinoties ar upuriem lielā sabiedrības daļā.

Var nepatikt ārējais miers
Nākamajā dienā pēc uzklausīšanas «Bauskas Dzīvei» savu viedokli par V. Dombrovska sniegumu pauda vairāki EP deputāti. Artis Pabriks no ETP atzina, ka V. Dombrovskis ir viens no zinošākajiem komisāriem savā nozarē, tādēļ šaubas par viņa apstiprināšanu ir minimālas. Kolēģi uzteica S. Kalniete, uzsverot viņa politiski veiksmīgās atbildes par lietām, kas vēl parlamenta vadībai nav īsti skaidras. Viceprezidenta amati ir jaunums EP, tādējādi praksē varēs reāli pārbaudīt, kā darbojas jomu atbildības mehānismi.

R. Zīle uzskatīja, ka viens no V. Dombrovska trūkumiem esot viņa ārējais miers: «Viņš ar savu mierīgo kompromisa mākslu var daudz sa-
sniegt. Tomēr daudziem šāds V. Dombrovska miers nepatīk.»

Ielaužas Parlamentā
T. Ždanoka intervijā telekanālam TV3 uzsvēra jaunā komisāra nepietiekamo pieredzi sociālā dialoga nodrošināšanā. V. Dombrovskim nav nācies saskarties ar «īstu arodbiedrību» pretimstāvēšanu, jo Latvijā tādu nemaz neesot. Uzturēt sociālo dialogu ar spēcīgām, savas tiesības enerģiski pieprasīt spējīgām arodorganizācijām no Rietumeiropas valstīm Valdim Dombrovskim būšot ļoti sarežģīti.

Kā apliecinājumu tam viņa minēja 7. oktobrī vairāku desmitu kurdu protestantu ielaušanos EP ēkā Briselē, lai protestētu pret teroristu grupējuma «Islāma valsts» uzbrukumu Sīrijas kurdu pilsētai Kobanei. Jāteic gan, ka šīs nevalstiskās organizācijas Turcijas kurdu grupējuma «Kurdistānas Strādnieku partija» atbalstītāju aktivitātes īsti nav V. Dombrovskim paredzēto pienākumu klāstā.

Balsos 22. oktobrī
Žurnālistiem V. Dombrovskis skaidroja, ka savā atbildības jomā viņš vadīs un koordinēs darbu ar vairākiem komisāriem – ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisī, nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāri Marianni Teisenu, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāri Elžbetu Beņkovsku, reģionālās politikas komisāri Korinu Krecu un tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāri Veru Jourovu.

Plānots, ka EP par jauno Eiropas Komisijas sastāvu balsos 22. oktobrī plenārsesijā Strasbūrā.

Sēņo ar apsargiem
«Bauskas Dzīve» izmantoja iespēju parunāt ar V. Dombrovski arī par nepolitiskām tēmām. Viņš atzinās, ka darbu lielajā gūzmā šovasar paspējis arī sēņot. Ar paziņām kādā sestdienā bija aizbraukuši uz Skrundas puses mežiem, kur diezgan īsā laikā grozi, polietilēna maisiņi pielasīti galvenokārt ar augstvērtīgām sēnēm: baravikām, bekām. Svētdiena, protams, aizritējusi meža bagātību sagatavošanā ziemai.

Atceroties savu darbu premjera amatā, V. Dombrovskis atzina, ka līdztekus citam grūti bijis pierast pie pastāvīgās apsardzes klātbūtnes. Tāda ir šī amata specifika, kas praktiski izslēdz dzīvi vienatnē. Runājot par to pašu sēņošanu, bijis tā, ka sēnes mežā meklējis premjers, bet turpat netālu ar savu nazīti beku griezis apsardzes vīrs.

Par dzīves apstākļiem Briselē V. Dombrovskis skaidroja, ka, iepriekš būdams EP ierindas deputāta statusā, vienu brīdi bija noīrējis sev dzīvokli. Taču, uzturoties tajā vien pāris dienu nedēļā, finansiāli lētāk ir apmesties viesnīcā. Tā ir arī ērtāk, jo nav jārūpējas ne par telpu uzturēšanu, ne maltītes sagādāšanu. Dažādības dēļ viesnīcas šad un tad tikušas mainītas. Kļūstot par EK viceprezidentu, V. Dombrovskis apsver iespēju īrēt dzīvokli, jo šajā amatā uzturēšanās Briselē būs daudz pastāvīgāka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Noklausās kandidātu Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam

Kategorijas