BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Mūžīga zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst»

«Mūžīga zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst»

Aprit 55 gadi, kopš Iecavas internātpamatskolā skan skolēnu balsis.

Jubileju audzēkņi svinēja vakar, 9. oktobrī, bet šodien skolā svētkos pulcējas esošie un bijušie darbinieki. Skola ir bijusi gan vieta, kur mācīties, gan nodrošinājusi māju izjūtu un devusi ceļamaizi dzīvei. Skolas laiks ir piepildīts ar enerģiju, radošu garu un saulainu gaišumu. Mūsu izglītības iestādē to raksturo Romēna Rolāna vārdi: «Pati vērtīgākā īpašība dzīvē – mūžīga zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst, bet atdzimst katru rītu no jauna.»

Māca ticēt sev
Skolas laikam ir sena rožlapu smarža, un kā violetos ceriņu mežos tajos apmaldās sirdis. Ir pienācis brīdis, lai apstātos un atskatītos atpakaļ uz paveikto, gūto un doto. Skolas personāls ir kompetents, katrs audzēknis ir uzklausīts, saņem palīdzību un atbalstu. Te māca ticēt saviem spēkiem, celt pašapziņu, kopt latviskumu, apzināties un saglabāt vērtības, mīlēt savu zemi un valsti.

Mācību iestādes absolventi, kuru skaits šajos 55 gados ir 1218, ir skolas lielākā bagātība, tās devums un guvums, jo katrs te ir atstājis daļu sevis. Mūsu skolā dzīves panākumus kaldinājušas daudzas spožas personības. Vērts atcerēties māsas Salenieces – slavenās «TTT» komandas basketbolistes, prokuroru Hariju Freinātu, Alūksnes rajona galveno veterinārārstu Marģeri Kamerūtu, operdziedātāju Vili Uļanski, psihologu Kasparu Bikši, Sandras Kalnietes padomnieku Jāni Karali (agrāk Gogoļevu), Latvijas Bruņoto spēku vecāko seržantu, Viestura ordeņa godazīmes ieguvēju Jāni Kreieru un Zemessardzes 2. rotas komandieri, Viestura ordeņa kavalieri kapteini Rihardu Šķeltiņu, kā arī latviešu mūziķi un dzejnieku Kasparu Dimiteru.

No atmiņu krātuvēm
Kopš pirmās durvju atvēršanas
1959. gadā aiztecējis daudz ūdeņu. Iecavas internātpamatskola, mainoties līdzi laikam, vienmēr turējusi augstu latiņu gan izglītības un audzināšanas, gan sadzīves jomā. Pirmās direktores, tagad jau mūžībā aizgājušās Marijas Dumbres darbības laikā no 1959. līdz 1983. gadam godā turēta padomju laika disciplīna un darbaudzināšana. Skolēnu pēcpusdienas pienākumos ietilpa gan skolas apkārtnes iekārtošana un apstādījumu izveide, gan ikdienas dežūras virtuvē, mizojot kartupeļus un novācot traukus, gan rūpes par cāļiem un trušiem Staļina kolhoza putnu fermā. Ikdienā katram audzēknim nācās atlicināt laiku, lai sakoptu savu skolas formu un piešūtu spoži balti izmazgātu apkaklīti.

Ilggadēja skolotāja Anna Taurene atceras: «Daudzi internātskolu bijušie audzēkņi savu bērnu audzināšanu uztic mūsu skolai, jo viņi zina, ka atvases būs drošās, gudrās un gādīgās rokās – par audzēkņiem rūpēsies visas diennakts garumā. Pirmās desmitgades skolēni ar lepnumu atceras piedalīšanos basketbola turnīros Iecavā, Bauskas rajonā, Latvijā un sadraudzības spēlēs kaimiņu republikās. Skolotāja Jura Garkalna trenētās meitenes 1964. gadā Vissavienības sporta spēlēs izcīnīja zelta medaļas. Lai gūtu tik labus rezultātus, bija labi jāmācās un cītīgi jāstrādā treniņos. Direktores M. Dumbres laikā skolēni labprāt strādāja ārpus skolas – mežniecībā, biešu un kartupeļu laukos. 1978. gada izlaiduma audzēkņi strādāja piena fermā. Skolēni pelnīja naudu, lai brauktu ekskursijās, uz muzejiem, teātra izrādēm. Tajos laikos audzēkņi paguva gan iemācīties uzdoto, gan strādāt, gan sportot, gan izlasīt obligātās literatūras grāmatas. Neviens nekad neteica, ka ir garlaicīgi, jo visu laiku bija nodarbināti. Vēlāk, kad internātā bija televizors, skatījāmies «Panorāmu», jo bija liela interese par to, kas kur notiek.»

Bijusī absolvente Dale Oškalne, tagad ilggadēja skolotāja, atminas: «Iecavas internātpamatskolā mācījos direktores Marijas Dumbres laikā, kad daudz brīvā laika pēc mācību stundām skolēniem pedagogu vadībā bija jāpavada dažādos darbos. Pirmais svarīgākais bija apkārtnes labiekārtošana – ābeļdārza ierīkošana, puķu stādīšana un stādījumu ravēšana, melnzemes sijāšana. Mūsu skolas apkārtne bija viena no skaistākajām toreizējā Bauskas rajonā. Īpašu ieguldījumu deva skolotāja A. Kaufmane, kopā ar direktori izstrādājot detalizētu apzaļumošanas plānu. Visi darbi tika godam veikti. Vārdus «es nedarīšu vai negribu» toreiz nedzirdēja.»

Cauri laikiem
Direktores Solveigas Zembergas darbības laikā no 1983. līdz 2000. gadam mainījās prioritātes, liekot akcentu uz bērna individualitāti. Skolā tika celtas cieņā visu veidu radošās izpausmes – mūzika, māksla, literatūra, rīkotas izstādes. Mācību iestādē bieži bija slaveni viesi – rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, komponisti, aktieri. Panākumus guva skolas koris. S. Zembergas darba laiks skolā saistās ar Atmodas un atjaunotās Latvijas neatkarības laika sākumu, kad pakāpeniski mainījās sabiedrības priekšstati, atdzīvinot sen nebijušas tradīcijas un pieņemot jaunas brīvās pasaules novitātes. 1991. gadā sākās sadarbība ar Zviedrijas draugiem, kuri skolu atbalsta joprojām.

No 2000. līdz 2012. gadam izglītības iestādi vada direktore Judīte Rubina. Specializējusies ekonomikā, jaunā direktore sāk mērķtiecīgu skolas labiekārtošanu. Pakāpeniski skolas un internāta telpas iegūst arvien sakoptāku vizuālo veidolu un mājīgumu. Darbu sāk skolas padome un skolēnu dome. Tiek izkoptas tradīcijas valsts svētku un nacionālo ieražu, aktuālu sabiedrības notikumu, sporta un kultūras pasākumu atzīmēšanai, veidota sadarbība ar jauniem partneriem, tai skaitā Valsts kontroli un uzņēmumiem, piesaistot investīcijas un gūstot pozitīvu pieredzi.

Kopš 2012. gada septembra skolas direktore ir Aija Semjonova, kura turpina apkārtnes labiekārtošanu. Liela vērība veltīta skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai un kavējumu novēršanai. Mācību iestāde iesaistījusies starpvalstu partnerības projektos, sniedzot iespēju skolēniem un skolotājiem papildināt pieredzi. Skolā aktualizētas pozitīvas sadarbības prasmes un labvēlīgas psiholoģiskās vides nodrošināšana.

Stāsta 9.c klases skolnieks Matīss Skangalis: «Man bija iespēja piedalīties mūžizglītības programmas «Comenius» projekta «Eiropa uz divriteņa» braucienā uz Vāciju. Tā laikā guvu lielisku pieredzi, salīdzinot, kā dzīvo mana vecuma jaunieši ārzemēs, kāda ir sadzīve ģimenē.»

Galvenā misija – izglītība
Skolā ilggadēji strādājušas direktores vietnieces Inta Ceiziņa (1959–1984) un Dzidra Miezere, kura šo darbu turpina. Izglītības jomas pārraudzība saistās ar precizitāti un lielu atbildību, saka Dz. Miezere: «Skolas galvenā misija ir izglītība. Skolēna galvenais uzdevums ir mācīties. Mūsu pedagogu darba centrā ir skolēns un viņa iespējas. Skolotājiem ir jāstrādā diferencēti un individuāli, respektējot bērnu un jauniešu atšķirīgo zināšanu līmeni un sniedzot atbalstu ikvienam pamatizglītības ieguvē. Stundu darbā plaši izmanto mūsdienu tehnoloģijas un materiālus. Organizējam olimpiādes visos mācību priekšmetos. Zinošākie skolēni piedalās novada un starpnovadu olimpiādēs, konkursos. Ar labiem rezultātiem esam piedalījušies matemātikas, krievu valodas, mājturības un tehnoloģiju, informātikas un vizuālās mākslas olimpiādēs un konkursos. Aprīlī visi skolas olimpiāžu uzvarētāji tiek aicināti uz īpašu, viņiem veltītu pēcpusdienu. Mācību gada laikā notiek vairākas mācību priekšmetu metodiskās nedēļas. Skolotāji, skolēni un vecāki – visi kopā esam par sadarbību un galveno – zināšanu ieguvi kā svarīgāko mērķi šodienas dzīvē. Liela uzmanība pievērsta ikviena skolēna psiholoģiskajai labsajūtai skolā.»

Pārdomās dalās 7.c klases skolniece Laura Novicka: «Skola ir durvis pretī nezināmajam. Skola – katra iespēja kaut mazliet paspert soli pretī savam sapnim, mērķim, aicinājumam. Pašlaik skola manā dzīvē ir viena no pieturvietām, kur es apdomājos, ņemot pretī visu, ko tā man dod, izšķiroju visu, kas man der, kas ne, lai tālāk dotos patstāvīgā dzīvē ar savu bagāžu – valodas, IT prasmes, radošums.»

Vieta, kur justies labi
Iecavas internātpamatskolā gadu gaitā veidojušās bagātas tradīcijas. Tās raksturo direktores vietniece Ligita Putniņa: «Spožākās ir valsts svētku svinības, Adventes laiks ar Ziemassvētkiem un īpašajām svētku vakariņām. Popularitāti ieguvušas mūsdienu tradīcijas – Valentīndiena, 9. klašu karjeras prezentācijas. Interesi skolēnu vidū raisa jaunrades pasākumi mācību gada beigās – slēpņošana, konfekšu balle, «Paulovīzija zaļumos» u. c. Skolas dzīvi palīdz organizēt skolēnu dome, kura 2007. gadā saņēmusi laureāta apliecību nominācijā «Pilsonis. Sabiedrība. Valsts». Pēdējo gadu svarīgākā aktivitāte ir konkursi «Klases dzīve», «Labo darbu krātuvīte» un šogad jubilejai veltītais «Mans skolas gads», ekskursijas kā balvas.»

Stāsta 9.a klases skolnieces Sandra Kumakova un Linda Matule: «Šajā skolā mācāmies pēdējo gadu un zinām, ka tūlīt sāksies mūsu lielā, patstāvīgā dzīve. Esam izvirzījuši visdažādākos mērķus – pabeigt skolu ar izcilību, atrast vēlamo profesiju, izprast sevi. Mums ļoti daudz palīdz klases audzinātāja un visi jaukie skolotāji, kuri mūs ir iepazinuši tik ļoti labi, ka var paredzēt nākamo soli. Mūsu skolotāji ir ļoti smaidīgi un atsaucīgi, un mēs sakām viņiem lielu paldies. Katrs skolotājs ir īpašs. Mums ir bijuši vairāki klases audzinātāji, un ikviens no viņiem mums ir palicis dziļi sirdī. Īpaši jauks bija skolotājs Bruno 6. klasē, ar kuru mēs ik vakaru baudījām tēju pēc mājas darbu izpildes, ierakstījām klases radiopārraidi un Ziemassvētkos visi kopā izrotājām klasi un gājām eglītes meklējumos. Mēs, devītie, zinām, ka skola ir iespēju pasaule, tur katrs var sevi attīstīt, pilnveidot un uzlabot. Mums ļoti patīk, ka skola piedalās projektos gan Latvijas, gan ārvalstu mērogā. Iecavas internātpamatskolai ir sava patīkamā aura, kuru var sajust uzreiz. Mūsu skolas jubileja sakrīt ar mūsu izlaidumu. Joprojām atceramies, kā atnācām uz pirmo klasīti, bet laiks šajās telpās paskrēja nemanot. Būs grūti atvadīties no pierastā. Mēs, 9.a klase, skolai vēlam izturību, daudz jaunu zinātkāru skolēnu un izcilu skolotāju. Lai skola staro arī turpmākos gadus vēl spožāk!»

Ar māju izjūtu sirdī
Lai cik nozīmīga būtu skolā iegūtās izglītības vērtība, ikdienā bērniem ir vitāli nepieciešama sirsnība, mīlestība un sapratne. Nenovērtējamu darbu ikdienā iegulda internāta skolotāji un vecākā audzinātāja Sandra Sūna, cenšoties kompensēt māju izjūtu ikvienam bērnam.

Bijušais skolotājs Vilis Zeps saka: «Mēs, Marija un Vilis Zepi, varam teikt, ka esam darījuši svētīgu darbu. Marijai 40 darba gadi Iecavas internātpamatskolā ir vienīgā darbavieta, mācot vācu valodu un audzinot klases. Es savos 33 darba gados esmu mācījis vairākus priekšmetus – bioloģiju, ķīmiju, dabaszinības un vizuālo mākslu, pavadījis dzīvē septiņu audzināmo klašu skolēnus. Darbā bija svarīgi ne tikai dot pamatzināšanas, bet arī daudzveidīga pieeja katram audzināmajam, lai rosinātu izprast dzīves gudrības un radītu priekšstatu par izmaiņām ar viņu pašu, ģimenes un sabiedrības attīstībā. Kā klases audzinātāji mēs bieži esam gan tēva, gan mātes vietā gan priekos, gan skumīgos brīžos. Vislielākais gandarījums, ja audzināmie pēc gadiem saka paldies par visu, ko ieguvuši, šeit mācoties un dzīvojot. Prieks par tiem, kuri turpinājuši apgūt zināšanas un kļuvuši par ievērojamām personībām, par visiem, kuri izveidojuši saticīgu ģimeni un ir krietni darba darītāji.»

Pieredzē dalās skolotāja Ieva Plēsuma: «Esmu teorijas «piedzimstot cilvēks ir iespēja» piekritēja. Mūsu skolā katram ir iespēja kļūt par profesionālu darba darītāju, labu tēti vai māmiņu saviem bērniem, sabiedrībā cienījamu cilvēku. Lai no iespējas veidotos radoša, sevi cienoša personība, jāiegulda liels darbs. Šo cildeno misiju mūsu skolā pilda pedagogi – sava darba entuziasti. Gan priekšmetu skolotāji, gan klašu audzinātāji spēj mūsu bērnos raisīt tieksmi kļūt labākiem un pilnveidoties, spēj iedvest lielāku pārliecību par sevi, spēj atbalstīt, sniegt padomu un mierināt. Ikdienā bieži vien ir grūtības, arī nesaprašanās, bet gandarījums rodas tad, kad no neglītajiem pīlēniem izveidojas baltie gulbji. Mūsu skolā valda ticība bērniem un viņu iespējām, un tas ir garants tam, ka viņi kļūs par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Mūsu, pedagogu, moto: «Tas ir patiess prieks – dzīvot un strādāt tā mērķa labad, ko esi atzinis par cildenu.» Šis mērķis ir bērni – mūsu nākotne.»

Ceļamaize nākotnei
Gadi iet, un skola mainās. Tomēr svarīgākā tās misija ir nemainīga. Gadu gadiem kā bāka tā rāda ceļu – ceļu uz izglītību, ceļu uz izaugsmi un ceļu uz lielo dzīvi. Skola – tā ir nerimtīga skreja, katra jauna diena nāk ar jauniem darbiem, piedzīvojumiem, iespējām, skolēnu jautājumiem, radošām domām un idejām. Skolas vēsture kā raibs dzijas kamols tinas – tik dažādi laiki, skolēni, svētki, atpūtas brīži, darbs un smiekli. Svētku reizē pelēkā ikdiena izgaist un atmiņās paliek tikai tas, kas ieslēgts dvēselē.

Jubilejā sveicam visus, kuriem Iecavas internātpamatskola ir bijusi mācību vai darba vieta, novēlam, lai gūtā pieredzes un zināšanu bagāža katram ir noderīga, veidojot mūsu kopīgo nākotni. «Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem,» teikusi Zenta Mauriņa. Lai šie vārdi ir ceļamaize tālākajiem gadiem!

UZZIŅAI

1959. gada 1. septembris – nodibināta Iecavas internātskola ar astoņu klašu izglītību.

1961. gads – nodota ekspluatācijā internāta ēka.

1964. gads – otrā izlaiduma absolventi pie skolas iestāda bērzu birzi.

1988. gada septembris – licencēta speciālās pamatizglītības programma.

No 1990. līdz 2005. gadam skolā bija klases ar mūzikas ievirzi Iecavas bērniem.

1993. gads – sākta sadarbība ar Zviedrijas sabiedrisko organizāciju «Latvijas draugi Iecavai».

1998./1999. mācību gadā te bija lielākais skolēnu skaits – 332. Līdz 2000./2001. mācību gadam tas saglabājās ap 300 skolēniem.

2004. gads – energoefektivitātes paaugstināšanai nomainīta daļa logu.

2005. gads – rekonstruēts un modernizēts mājturības kabinets. Ar sadarbības partneru SIA «Avēnija» un «Latvijas Koncerti» atbalstu sākta bērnu rotaļu laukuma iekārtošana pie internāta.

2014. gada septembrī skolā 17 klasēs mācās 225 skolēni no septiņiem novadiem. Iecavas internātpamatskola ir viena no trim lielākajām internātskolām valstī. Skolā strādā 49 pedagogi un 38 tehniskie darbinieki.

Skolēnu motivēšanai tiek organizēti konkursi. Mācību gada noslēgumā skolēni, kuru vidējais mācību sasniegumu vērtējums ir 7,5 balles un augstāk, balvā saņem zviedru draugu sarūpētu velosipēdu.

Skola aktīvi piedalās Latvijas konkursos un projektos, starpvalstu partnerības projektos.

Līdz 2014. gada jūnijam skolas beigšanas apliecības saņēmuši 1218 absolventi.

2014. gadā skola akreditēta turpmākajam sešu gadu periodam līdz 2020. gada 5. maijam.