Zolitūdes traģēdijas iespaidā

2014. gada 8. oktobris 00:00

530

Līdzšinējā būvniecības kārtība mainījās 1. oktobrī, kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un vairāki tam pakārtoti Ministru kabineta noteikumi. Dokumenta veidotāji cer, ka likums būvniecības objektus padarīs drošākus.

Būvniecības likumā lielāka uzmanība drošības jautājumiem piešķirta pēc lielveikala «Maxima» sabrukšanas Zolitūdes rajonā Rīgā. «Strādājot ar jauno būvniecības nozares darbības regulējumu, galvenie atslēgvārdi ir «cilvēku drošība» – būvniecības procesam jāno-drošina kvalitatīvāka un atbildīgāka būvniecība Latvijā, sabiedrībai radot pārliecību par ēku drošumu un nekaitīgumu,» savas domas pauž ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Četras būvju grupas
Būvniecības jomas pārstāvjiem bija iespējas iepazīties ar likuma izmaiņām semināros, ko septembra laikā Ekonomikas ministrija organizēja būvvalžu darbiniekiem un visiem citiem interesentiem. Semināra videoieraksts publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna informē, ka jaunā Būvniecības likuma mērķis ir modernizēt būvniecības tiesisko regulējumu un nodrošināt kompetentu būvuzraudzību.

Iedzīvotājiem nozīmīgākais jauninājums ir likumprojektā paredzētā būvju iedalīšana četrās grupās, uzskata D. Putna. To nosaka būvniecības sarežģītības pakāpe un citi faktori. Individuālajiem būvētājiem varētu interesēt otrās grupas ēkas – visas privātmājas, nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Ietverti arī pašlaik vienkāršotā kārtībā būvējamie inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli.

Atvieglotas procedūras
Likuma veidotāji uzsver – tas samazināšot birokrātijas apjomu. Dace Putna skaidro, ka būvprojekts nebūs nepieciešams otrās grupas būvju nojaukšanai vai demontāžai, būvvaldē iesniedzot darbu organizēšanas projektu un informāciju par teritorijas turpmāko izmantošanu, kā arī novietojot gatavas būves vai tās samontējot no pāris elementiem.

Likumprojektā paredzēta vienkāršotā būvniecības kārtība, kas faktiski saglabās esošās vienkāršotās būvniecības procedūras. Taču arī šajos gadījumos būs jāiesniedz būvprojekts, kas gan pēc sastāva vairāk atbildīs jau pazīstamajai apliecinājuma kartei vai inženiertīklu tehniskajai shēmai.

Sagaida apgrūtinājumus
Būvuzņēmuma SIA «Kvintets M» valdes loceklis Ainārs Marinskis atzīst, ka jauno likumu pilnībā vēl nav izpētījis – tas ir gana plašs un jāapskata uzmanīgi. Pēc pirmajiem iespaidiem varot teikt – ir jomas, kur birokrātija atvieglota, bet ir arī tādas, kur palielināta. Neizskatās, ka jaunais likums īpaši atvieglos būvnieku darbu.

Līdzīgas domas pauž Iecavas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs. «Esam lielu neskaidrību priekšā. Daudzi noteikumi tikai top. Normatīvie akti ir saskaņošanas stadijā. Arī uzraugošās institūcijas tikai top. Daudz laika paies, kamēr izpratīsim visas likuma normas. Būvvaldēm strādāt būs sarežģītāk,» uzskata M. Veinbergs. Viņš atzīst, ka kontrolējošā iestāde ir vajadzīga. Tomēr ar rūgtumu jāatceras, ka valdība savulaik pati likvidēja būvinspekciju. Tagad uzraudzība jāatjauno.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis domā, ka būs stingrāka kontrole pār projektiem. Jau tagad projektus uzmanīgāk vērtē. Piemēram, aizkavējās sporta būves projektēšana par diviem mēnešiem. «Ceram, ka uz 20. oktobri būs gatavs jaunais sporta zāles projekts. Pēc Zolitūdes traģēdijas tiem pievērsta pastiprināta uzmanība. Sagaidām, ka prasības būs augstākas,» stāsta A. Feldmanis.

Visvairāk būvniekus varētu skart nosacījumi būvdarbu vadītājiem. A. Feldmanis uzsver – ar kursu sertifikātiem vien vairs nepietiks, vajadzēs atbilstīgu izglītības iestādes diplomu. «Uzņēmēji jau protestēja – nav sagatavoti kadri, bet likumu pieņem. Varēja pārejas laiku iedot. Pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem tika dota iespēja reizē studēt un strādāt, bet Būvniecības likumā tas nav paredzēts,» skaidro A. Feldmanis.

Kontrolēs padome
Vislielākā uzmanība likumā pievērsta ceturtās grupas būvēm, kuras apzīmē ar terminu «sabiedriski nozīmīgas būves» un kuru celtniecībai vispārīgajos būvnoteikumos noteiks stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem. «Šeit būs vislielākās izmaiņas, arī būvuzraudzības jomā. Paredz atšķirīgas prasības būvniecības procesam atkarībā no būvniecības veida, proti, vai notiek jauna būvniecība, pārbūve, atjaunošana un tamlīdzīgi, kā arī atkarībā no tā, kurā grupā ietilpst jaunbūve. Atšķirīgas prasības ir noteiktas ne tikai būvdarbiem, bet arī projektēšanai. Protams, lielos objektus kontrolēs Latvijas Būvniecības padome,» stāsta D. Putna.

«Kā esam informējuši iepriekš, jaunais būvniecības regulējums skaidri nosaka pienākumu un atbildības sadalījumu starp būvniecībā iesaistītajām pusēm, precīzi definē kontrolējošo institūciju pienākumus un atbildību būvniecības procesa uzraudzībā, kā arī dod iespēju iedzīvotājiem laikus iepazīties un iesaistīties tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā,» skaidro Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Jauna iestāde
Darbu sācis Būvniecības valsts kontroles birojs, kuram meklē vadītāju. «Pašlaik amatu konkurss ir noslēguma fāzē. Esam saņēmuši vairāk nekā desmit pretendentu pieteikumus. Vērtēšana beidzas 7. oktobrī. Līdz vadītāja amata konkursa noslēgumam esmu lūdzis vadītāja pienākumus uzņemties Ilzei Ošai, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktorei, kas piedalījusies jauno būvniecības nozares normatīvo aktu izstrādē,» skaidro Vjačeslavs Dombrovskis. Biroja izveides mērķis – būvniecības procesa un kvalitātes kontroles stiprināšana. Tas izveidots kā jauna Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Paralēli konkursā uz biroja direktora amatu iesniegto pieteikumu vērtēšanai pašlaik noris darbinieku atlase arī uz citām biroja amata vietām.

Birojam noteikto funkciju izpildes sākšana paredzēta pakāpeniski laikā līdz 2016. gadam. 2015. gada 1. janvārī sāks publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. 2015. gada 1. jūlijā sāks būvdarbu uzraudzību un būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

Diskusijas turpinās
Paredzēts, ka 2016. gada 1. janvārī birojs sāks būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē. Šajā jomā gan vēl aizvien notiek diskusijas. «Ministru kabineta sēdē turpinājās un nebeidzās diskusija par visos šajos gados visvairāk izrunāto jautājumu – būvspeciālistu sertifikāciju. Vai tāda nepieciešama, vai vajadzīga tikai dažiem vai visiem speciālistiem? Kas viņus sertificēs, uz cik ilgu laiku, cik tas maksās? Diskusijās iesaistītais lielais pušu skaits ar diametrāli pretējiem viedokļiem pierāda, cik sarežģīti ir pieņemt jebkuru lēmumu šajā jomā,» stāsta V. Dombrovskis.

Satiksmes ministrija turpina izstrādāt Autoceļu un ielu būvnoteikumus, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo Radiācijas būvju būvniecības kārtību. Līdz 2015. gada 1. jūlijam tiks izdoti Latvijas būvnormatīvi, kas aizstās pašlaik spēkā esošos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zolitūdes traģēdijas iespaidā

Kategorijas