Aizvadītās vasaras spilgtākais piedzīvojums

Rudens ir pateicīgs laiks vasaras iespaidu apkopošanai. Vairākiem baušķeniekiem šajā vasarā piedzīvotais kā spilgtu iespaidu kokteilis saglabāsies, iemūžināts kinolentēs.
Deportāciju skarbā realitāte
Līdz šim neiepazītā jomā šovasar iejutās Rīgas Stradiņa universitātes students baušķenieks Artūrs Praškilevics. Augustā viņš nokļuva mākslas filmas «Melānijas hronika» radošajā komandā. Kāds draugs ieteicis, kur var pieteikties masu skatiem. Saņemot apstiprinājumu, Artūrs ar interesi gaidīja noteikto dienu augustā.
«Mani ieinteresēja filmas tematika – deportācijas un tajās iesaistīto cilvēku likteņi. Manā ģimenē tuvākie cilvēki deportācijās nav cietuši, taču šis posms Latvijas vēsturē šķita izziņas vērts. Vidusskolā rakstīju zinātniski pētniecisko darbu par šo tēmu,» stāsta Artūrs.
Filmēšanā, kas notika Bikstu stacijā Dobeles novadā, puisim bija uzticēts latviešu jaunsaimnieka tēls. Viņš paņemts no mājām, atvests uz staciju, lai pēc tam vilciena vagonā dotos tālāk uz Krieviju. Vizuāli varonis tika veidots kā pārtikuša cilvēka tēls, taču sejā bija jāsaskata skumjas, kā arī bailes.
«Filmēšanas laukumā mums nemitīgi atgādināja būt bēdīgiem, nesmaidīt. Bija pat radīta tāda noskaņa – ar šāvienu imitāciju, kliedzieniem, daži mazie bērni sāka raudāt. Radošā komanda rūpējās par maksimālu ticamības efektu. Filmēšana ilga visu dienu, taču ekrānā tās būs dažas epizodes. Man šķita interesanti, lai gan arī nogurdinoši. Tā man bija jauna pieredze, iepazīstot aktiera profesijas aizkulises, vienlaikus arī vasaras spilgtākais piedzīvojums,» secina A. Praškilevics.
Krievijas seriāls top Latvijā
Krievijas Televīzijas seriāla «Nedegošais ērkšķu krūms» epizodes šovasar filmētas Rundāles novada Svitenē, par ko «Bauskas Dzīve» jau rakstījusi. Seriāla masu skatos bija iespēja iekļauties vairākiem mūspuses ļaudīm, arī Bauskas tautas teātra aktieriem. Laikrakstam par iespaidiem stāsta Raitis Pavinkšnis, Artis Červinskis un Laura Druviņa.
Svitenes skolā filmētajās epizodēs bija radīta pagājušā gadsimta vidus, Otrā pasaules kara izskaņas laika, Krievijas vide. Vairākiem masu skatu dalībniekiem vajadzēja iejusties Sarkanās armijas karavīru tēlos. A. Červinskis atzina, ka sākumā tas bijis diezgan nepatīkams pārsteigums. Taču drīz aprasts, jo viņa varonim bija jātēlo mīlētājs burzmā pie kinoteātra. Vēl viņu pārsteidza radošās komandas lielais darbs, radot maksimāli autentisku vidi. Asfalts nobērts ar smiltīm, speciāli izbūvēts kiosks, operatori sekojuši, lai kamerās neiekļūst neviens mūslaiku vides elements.
R. Pavinkšnis atveidojis vairākas lomas tautas teātrī. Gatavojoties nelielas, šķietami nebūtiskas epizodes filmēšanai, masu skata dalībnieks ticis sagatavots tikpat rūpīgi kā galveno lomu atveidotāji. Tas palīdzējis iejusties to gadu noskaņā. Rūpīgā attieksme pret katru sīko detaļu viņu visvairāk sajūsminājusi. Interesanta bijusi šķietami nesteidzīgā radošās grupas darbošanās. «Filmēšanas laukumā pavadījām astoņas stundas, taču epizode ilgs vien divarpus minūšu. Es kadrā būšu dažas sekundes. Tas man ļāva apjaust filmēšanas specifiku, kārtējo reizi pierādot jau zināmo, ka no kameras acs nenoslēpt pat vissīkāko detaļu,» stāsta R. Pavinkšnis.
Laura Druviņa atzīst, ka Svitenē pavadītā diena bijis vasaras krāšņākais piedzīvojums. Īpaši saistoša šķitusi vizuālā pārtapšana, ko viņa uzskata par grima mākslinieku un ģērbēju paveikto brīnumu. Neparasti šķituši rekvizīti – katrs veidots kā kara un pēckara gados. «Pat vafeļu trubiņas izgatavotas tādas, kādām tām vajadzēja būt tolaik. Man šķiet, ka tās arī garšoja kā senāk,» atceras L. Druviņa. Viņai patikusi draudzīgā komanda – pirmo reizi satikušies cilvēki, kas ieinteresēti ķērušies pie kopēja darba.
UZZIŅAI
Spēlfilmas «Melānijas hronika» sižetā ir Melānijas Vanagas dzīvesstāsts, ko viņa atklājusi autobiogrāfiskajā romānā «Veļupes krastā». Tas ir vēstījums par izdzīvošanas brīnumu, gara plašumu, bet vienlaikus par ciešanu pilnajiem cilvēku likteņiem 20. gadsimta lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā.
Filmas režisors un scenārists ir Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, filmas māksliniece Ieva Jurjāne, galvenajai lomai izvēlēta viena no mūsdienu labākajām savas paaudzes šveiciešu aktrisēm Sabīne Timoteo. Filmā lomas atveido Maija Doveika, Guna Zariņa, Lilita Ozoliņa, Baiba Broka, Ivars Krasts, Jana Čivžele, Juris Strenga un citi.
Krievijas Televīzijas seriāla «Nedegošais ērkšķu krūms» režisors ir Dmitrijs Tjurins. Vairākas tā epizodes šogad filmētas Latvijā: Rīgā, Svitenē, Tukuma novadā. Tas nav stāsts par karu, bet par cilvēkiem pēc kara. Galvenā varone, atgriežoties no aktīvās karadarbības zonas, jūtas apjukusi un neiederīga miera laikā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»