Gaidot X stundu

2014. gada 3. oktobris 00:00

401

Vecumnieku iniciatīvu un aktivitāšu centrā 29. septembrī seminārā par Āfrikas cūku mēra draudiem pulcējās ap 40 mednieku un cūku audzētāju.

Vecumnieki ir pirmais no mūsu novadiem, kurā izsludināti ierobežojumi Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības dēļ. Iemesls – ĀCM konstatēts Madonas novadā (120 km). Kopumā īpašais režīms slimības ierobežošanai noteikts 17 Latvijas pašvaldībās. No pirmā ĀCM gadījuma 26. jūnijā līdz 26. septembrim ĀCM Latvijā konstatēts 107 mežacūkām un 72 mājas cūkām no 31 piemājas novietnes un vienas cūku fermas.

Pazīmes grūti noteicamas
Uz semināru lielā skaitā bija ieradušies mednieki – mednieku un makšķernieku klubs «Purvaine», apvienība «Cauna», mednieku kolektīvi «Kurmene», «Vāverītes», «Vecumnieki», «Irši», «Gaisma», «Nīzere», «Bārbele», «Zvirgzde», «Studenti», kā arī Skaistkalnes mednieku biedrība. Mazāk bija cūku audzētāju.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Ineta Kupča uzskaitīja virkni pazīmju, kas ārēji liecina par ĀCM infekciju. Mežacūkām apmatojuma dēļ to neredz, taču, sadalot medījumu, var pamanīt divreiz palielinātu liesu.

Cūku mirstība no ĀCM ir gandrīz simt procenti, bet pārslimojušās kļūst par vīrusa nēsātājām uz mūžu. Ja kāda mežacūka slimības skartajā apgabalā izdzīvos, tad var gaidīt pēc kāda laika atkārtotu infekcijas uzliesmojumu. Speciāliste skaidroja, ka ĀCM nav tas pats, kas jau sen zināmais cūku mēris, pret kuru ir vakcīna. Pret ĀCM vakcīnas nav. Vīrusa inkubācijas periods – no divām līdz sešām dienām.

Ietilpīgas saldētavas
I. Kupča informēja, ka no medniekiem vairs nepieņem mežacūku paraugus. Tie no Vecumnieku novada PVD jānodod tikai tad, ja medniekiem ir aizdomas, ka nošauta ar ĀCM slima cūka vai atrasti no infekcijas miruši dzīvnieki. Paraugus analīzēm var nodot Bauskā un Aizkrauklē. Nomedīto mežacūku gaļu var lietot pārtikā Vecumnieku novadā, bet izvest uz citām vietām Latvijā drīkst tikai tad, ja analīžu atbildes ir negatīvas. Atbilde jāgaida piecas līdz septiņas dienas.

Jau vēstīts, ka par «Latvijas Valsts mežu» ziedoto miljonu eiro novados var iegādāties saldētavas, kur glabāt medījumus līdz analīžu atbilžu saņemšanai. Vecumnieku novada domes izpilddirektors Guntis Kalniņš informēja, ka pašvaldība pirks septiņas saldētavas – Stelpes, Kurmenes, Valles, Skaistkalnes un Bārbeles pagastā pa vienai, bet Vecumnieku pagastā – divas. Katras ietilpība ir 1400 litru, vienas saldētavas cena – aptuveni 1740 eiro. Plānots, ka medniekiem šīs saldētavas būs pieejamas oktobra beigās. Mednieki vērtē, ka saldētavas ir pietiekami lielas, lai vienlaikus katrā glabātu trīs vai četrus cūku ķermeņus.

Šauj, kamēr var
Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis brīdināja, ka medniekiem nāksies lauzt senus ieradumus. Viens no tiem – nešaut pa sivēnmātēm, kas daudziem līdz šim bija nepārkāpjama robeža. Karantīnas kritiskajā zonā ap slimības perēkli aizliegtas dzinēju medības. Tas nozīmē, ka šaut cūkas būs vēl grūtāk. Visā ārkārtas situācijas teritorijā, tai skaitā Vecumnieku novadā, aizliegtas medības ar suņiem.

«Jābūt gataviem, ka X stunda pienāks, slimība sasniegs jūsu mežus. Medniekiem Vecumnieku novadā jāmedī, cik spēka. Jo mežacūku populācija ir mazāka, jo lēnāk izplatās ĀCM. Medījiet, kamēr nav ierobežojuma un kamēr ir uzņēmumi, kas gatavi mežacūku gaļu pārstrādāt! Medījiet, kamēr ir, ko medīt,» sacīja biedrības vadītājs.

Mednieks aicināja norakt mežā atrastās mirušās lapsas un jenotsuņus – arī tie ir potenciāli slimības pārnēsātāji, jo mežacūkas ir visēdājas. Laikus jādomā, kur glabāt medījumu atlikumus ziemā, lai bedres būtu atbilstīgā dziļumā un plēsēji netiktu tiem klāt.

Atbild par izplatību
«ĀCM, kas pie mums atnāca no Kaukāza, neapies pārējo Latviju ar līkumu, tas pāries Latvijai pāri. Jautājums – cik ātri, cik daudz cūku izmirs? Medniekiem jārūpējas, lai šī sezona būtu pēdējā, kad medījat mežacūkas,» tā J. Baumanis. Viņš ticies ar Gruzijas medniekiem, kur cūku mēris bija 2007. gadā, slimības centros cūku vēl aizvien neesot.

LMS valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pie Valkas un Madonas cūku mēri atvedis cilvēks – gan neuzmanīgi mednieki, gan gaļas pārstrādes uzņēmuma strādnieku nolaidība. Savvaļas dzīvnieki izplata ĀCM ar vidējo ātrumu 350 km gadā, turpretī cilvēks – ar ātrumu 70 km sekundē.

«Situācija ir skaidra. Seminārā sniegtā informācija bija vērtīga. Paši medību kolektīvos šogad neņemsim nevienu viesmednieku – ej nu sazini, ko var atvest! Tomēr apzināmies, ka Āfrikas cūku mēris līdz mums atnāks, visdrīzāk – jau šī gada decembrī,» pēc pasākuma secina Egils Reinbergs no mednieku kluba «Vecumnieki».

Tuvojošos ziemu mednieki vērtē kā periodu, kad var gaidīt straujāko vīrusa izplatību mežos. Vasarā tas izdzīvo īsāku laiku, bet ziemā salā saglabājas ļoti ilgi, turklāt to var pārnēsāt plēsoņas. Kad cūkām sākas meklēšanās periods, kuiļi apstaigā kaimiņu mežus, šādā ceļā izplatot slimību.

Nozares pārstāvji piebilst – pat ja lielās cūku audzētavas slimība neskars, atrašanās kādā no ārkārtas situācijas zonām sarežģī un sadārdzina produkcijas ražošanas un tirgošanas procesu.

UZZIŅAI

Ja ar ĀCM saslimst mežacūkas, nosaka trīs zonas – karantīnas kritisko zonu, karantīnas inficēto zonu un karantīnas riska zonu katru 40 km rādiusā. Zonējums būs līdz 2018. gada 31. decembrim.

No karantīnas inficētās zonas aizliegts izvest mežacūkas, to gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, visu sugu dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamos blakusproduktus, dzīvas cūkas.

Vecumnieku novadā paraugi no mežacūkām jāsūta PVD aizdomu un dzīvnieku nobeigšanās gadījumos. Analīzēm jāsūta apmēram
500 mililitru asiņu, ceturtdaļa liesas un puse nieres. Maksa par
analīzi – 30 eiro. Mežacūkas var izvest uz brīvo zonu tikai pēc negatīvu atbilžu saņemšanas.

Vīruss ārējā vidē ir ļoti izturīgs – līķos saglabājas un var inficēt citus dzīvniekus līdz 2 mēnešiem, augsnē, cūkgaļā un žāvējumos vairāk par 6 mēnešiem, fekālijās līdz 1 mēnesim.

Sasaldētā gaļā ĀCM izraisītājs neiet bojā, cūku liemeņos 4 grādu temperatūrā saglabājas vairāk par 6 mēnešiem, sālītā gaļā – līdz
10 mēnešiem. 60 grādu temperatūrā vīruss iet bojā 20 minūtēs, cūku novietnē 24 grādu temperatūrā tas saglabā aktivitāti no 4 dienām līdz 4 mēnešiem.

Saules staros vīruss zaudē aktivitāti 40 – 60 minūtēs.

Avots: Pārtikas un veterinārais dienests.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaidot X stundu

Kategorijas