BauskasDzive.lv ARHĪVS

Liliju svētkos iesvēta Vecumnieku novada ģerboni

Kristaps Ābelnieks

2010. gada 18. jūlijs 19:11

1827
Liliju svētkos iesvēta Vecumnieku novada ģerboni

Smaržīgās un krāšņās lilijas Vecumniekos tiek turētas īpašā godā. Tās rotā vai ikvienu dārziņu, atradušas vietu pagasta un novada ģerbonī, kā arī tām jau piekto gadu tiek veltīti īpaši svētki, kuri šoreiz iekrita 17. jūlijā.Par spīti karstajam laikam, rīta stundā uz svētku atklāšanu Vecumnieku tautas nama teritorijā bija sanācis prāvs pulciņš cilvēku no tuvākas un tālākas apkārtnes.Pēc floristes un režisores Līgas Lauriņas uzrunas vārds tika dots Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvam Jānim, kurš iesvētīja jauno Vecumnieku novada ģerboni: «Lilija ir skaistuma simbols. Skaistums iegūst īpašu nozīmi katra cilvēka dvēselē un sirdī. Šķīstības, nevainības un pilnības zīme. Lūgsim, lai jaunais ģerbonis kalpo kā mīlestības un skaistuma simbols.» Atšķirībā no pagasta ģerboņa novada ģerbonis ir kļuvis par vienu liliju bagātāks. To tajā ir trīs.Turpinājumā svētku rīkotāji aicināja pievērst uzmanību vietējo floristu darbiem, kā arī paklausīties dziesmas par puķēm un mīlestību Evijas Slokas izpildījumā. Visus klātesošos uz pozitīvu domāšanu aicināja arī bijušais novadnieks, leģendārais liliju selekcionārs Jānis Vasarietis. Vislielākais akcents šajā dienā tika likts uz floristiem, kuriem, izmantojot ziedus, augus un citus dabiskos materiālus, vajadzēja izgatavot somas un tīkliņus, kā arī iesniegt jau iepriekš sagatavotus mājas darbus, kas apskatei bija izvietoti tautas nama sētā. Visus floristu mājās gatavotos darbus vienoja tas, ka atveidotais prezentēja kādu apdzīvotu vietu Vecumnieku novadā.Asociācijas un iztēli, ar kādu «zaļie» mākslinieki bija ķērušies klāt saviem meistarojumiem, var tikai apbrīnot. Komanda «Marcipāns», ko veidoja dāviniešu Pučeku ģimene, apdzīvoto vietu «Vērdiņi» saistīja ar vērienīgajām karsta kritenēm. Mārīte un viņas bērni Inese un Artūrs zemes iegruvuma parādību attēloja ar grozam līdzīgu pinumu, kas sastāvēja no lazdu un bērzu zariem, skābeņu lakstiem un visdažādākajām zālēm. «Iekšā sametām akmeņus, kokus, zivi un spoguli, visu, ko kritene sevī spēj ieraut,» stāsta M. Pučeka. Šim darbam veltīta pusotra diena. Savukārt, darinot somiņu, ģimene centās apvienot dabisko ar modernajām tehnoloģijām. Dāviniešu veidotā aksesuāra sāni bija dekorēti ar kompaktdiskiem, kuru vidučos izvietotas lampiņas.Līdzīgu ideju varēja saskatīt arī komandas «M2» rokassomiņā, kas speciāli domāta zvejnieku sievām. «Zvejniekam, vēlu naktī atgriežoties no jūras, ir jāredz, kur krastā gaida viņa sieva. Ar šādu somiņu viņu tumsā nevarēs nepamanīt,» paskaidro bārbeliete Ieva. Viņa kopā ar mammu Anitu Piebalgu mājas darbam veidoja stārķu ligzdu, kas asociējas ar Ānmēmeli. Šo putnu tur esot ļoti daudz.Savukārt floriste Līga Veismane no Vecumniekiem pārstāvēja komandu «Brīze» un kopā ar Ilzi Sauliču un dēlu Reini konkursam iesniedza milzu konfekti. «Bārbele man saistās lielākoties ar bērnības garšu,» stāsta L. Veismane. Konkursa otrajā daļā viņas komanda radīja somiņas, kas gatavotas tikai no dabiskiem materiāliem. Piemēram, vienu aksesuāru veidoja tikai kļavu lapas, kuras kopā saturēja to pašu lapu kātiņi.Svētku izskaņā paziņoja un apbalvoja labākos floristu darbus, kā arī piedāvāja «O! Kartes akadēmijas» koncertu un diskotēku.