«Momentuzņēmums» ticīgo kopienai

Luteriskajā baznīcā pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma atjaunota bīskapu vizitāciju prakse draudzēs. 21. septembrī ar svinīgu dievkalpojumu Dobeles novada Bērzes evaņģēliski luteriskajā baznīcā noslēdzās Liepājas diecēzes bīskapa Pāvila Brūvera vizitācija mācītāja Jāņa Tāluma pārraudzītajās Jaunsaules, Vecsaules, Bērzes un Vircavas draudzēs.
Mācījās izdzīvot
P. Brūvers stāsta, ka bieži par vizitāciju tiek sauktas arī tās reizes, kad bīskaps aizbrauc uz jubileju vai citu sarīkojumu. «Tas ir tikai apmeklējums,» uzsver luterāņu bīskaps. Vizitācijā baznīcas kalps ierodas noteiktā vietā, kur mācītājs kalpo, iepazīstas ar situāciju un visu protokolē. «Būtībā uztaisām «momentuzņēmumu», lai redzētu, kāda ir situācija, cik draudzē ir locekļu, kas te notiek, kādas draudzei ir attiecības ar sabiedrību, kāda ir vide, kurā draudze darbojas,» stāsta P. Brūvers.
Kopš padomju laikiem sabiedrībai esot sagrozīts priekšstats, kas ir draudze un kādai tai ir jābūt. Toreiz domāja, ka tā ir svešķermenis, kurai labāk dzīvot dievnama mūros un nerādīties sabiedrībā. Galvenais uzdevums mācītājam un draudzei tad bija pastāvēt, neiznīkt, turēties pretī iznīcinošajam spiedienam, skaidro bīskaps. Tanī laikā ar milzu nodokļiem centās izputināt šo veidojumu, un bieži draudzes locekļi pārdevuši īpašumus, lai glābtu dievnamu. Toreiz ritēja cīņa par izdzīvošanu, jo bija jādzīvo naidīgā vidē. Tagad, kad Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska valsts, vajadzētu radikāli pārveidot redzējumu.
«Mums ir jākalpo sabiedrībai. Baznīca nav domāta tikai draudzes locekļiem, kas tur sapulcējušies. Tā ir domāta visai sabiedrībai par svētību. Vizitācijas uzdevums ir redzēt, vai tiešām tā tas ir, vai draudze konkrētajā sabiedrībā ir pamanāma un vai draudze apzinās savu misiju apkārtnē. Vizitācijas laikā apmeklējam skolas, iestādes, draudžu locekļu darba devējus. Mēs neejam uz tām vietām, lai sadzirdētu slavas dziesmas mācītājam vai draudzei. Mērķis ir saites padarīt ciešākas,» skaidro P. Brūvers.
Noglabā arhīvā
Vizitācijas laikā pārbauda pēdējo piecu gadu attīstību, vērtē, vai draudze pieaug vai iet mazumā. «Mūs ļoti interesē jaunākā paaudze – bērni. Ja nav svētdienas skolas, tad ir mazas cerības, ka draudze izdzīvos,» pārliecināts P. Brūvers. Līdzšinējā bīskapa pieredze rāda, ka bērni ir visur, taču vairākās draudzēs pietrūkst aizrautīgu svētdienas skolas skolotāju.
Bīskapu interesē ekumeniskās attiecības, kas visbiežāk veidojas augstāko baznīcas kalpu vidū, bet starp draudžu locekļiem tādu teju nav vispār. «Mēs visi kalpojam Dievam, un neviens mēs neesam pilnīgi. Katoļi, pareizticīgie, adventisti tā ir atklājuši, ka kalpo Dievam no sirds. Dievs kalpošanu pieņem, ja mēs to darām patiesi. Ekumenisms ir svarīgs, lai mūsu starpā nebūtu karu,» uzskata luterāņu bīskaps. Vizitācijas gaitā tiek izzinātas attiecības ar draudzēm ārzemēs. «Vajag apzināties, ka luteriskā baznīca ir arī citās valstīs un ir vērts sadarboties kaut ar kaimiņvalstīm. Mūsu baznīca ir viens flagmanis, kas iet pa priekšu uzticīgā sekošanā evaņģēlijam,» tā
P. Brūvers.
Draudzēs vizitācijas laikā vērtē diakonijas darbu. Bīskaps uzskata, ka draudzei obligāti vajadzētu palīdzēt sabiedrībai – ne tikai izdalīt humāno palīdzību, piedāvāt zupas virtuvi, bet arī aizstāvēt dažādas intereses, piemēram, arodbiedrību biedrus.
«Baznīcai ir tā saucamā pravietiskā balss. Daži domā, ka tā pateiks, kas būs rīt vai parīt. Kādreiz varbūt tā gadās, taču pravietība ir patiesības balss, nostāšanās apspiesto pusē un palīdzēšana tiem. Bieži vien teic – jūs tikai runājat! Taču runāšana vispirms ir domāšana un tad izteikšana vārdos. Kad esi pietiekami daudz runājis, tas pārvēršas darbos,» pārliecināti teic luterāņu bīskaps.
Vizitāciju protokolē – vienu pieraksta eksemplāru nodod glabāšanai Liepājas diecēzes arhīvā, vienu piešķir mācītājam. Kopiju saņem baznīcas Rīgas Virsvaldes arhīvs, tādu savā īpašumā vēlas katra apmeklētā draudze.
Kad iegūtā informācija apkopota, bīskaps raksta ieteikumus nākamajiem desmit gadiem. P. Brūvers paredz, ka nākamā vizitācija Jaunsaules un Vecsaules draudzēs nebūs ātrāk kā pēc septiņiem vai desmit gadiem. Tad arī pārbaudīs, vai rekomendācijas ņemtas vērā.
Katedrāle visai diecēzei
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks Vecsaules un Jaunsaules draudzes locekļiem skaidroja Latvijas Evaņģēliskās baznīcas uzbūvi. Tā ir sadalīta diecēzēs jeb administratīvajos apgabalos, kuras centrā ir katedrāle. Galvenais ir Rīgas doms, ir arī Daugavpils un Liepājas diecēzes. Pēdējā ietver gan Kurzemi, gan Zemgali, pie tās pieder arī mūspuses draudzes. Liepājā, Sv. Trīsvienības katedrālē, atrodas bīskapa P. Brūvera krēsls. Bīskaps māca mācītājus, darbiniekus, draudzes locekļus, ir kā gans baznīcas kalpiem. Mācītāji ir bīskapa pilnvaroti sūtņi draudzēs.
«Apmeklējot Liepājas baznīcu, to droši varat uzlūkot kā savu dievnamu, jo katedrāle ir dievnams visai Liepājas diecēzei,» uzsvēra P. Kalks. Valle Vecumnieku novadā ir diecēzes robeža. Apmeklējot Bauskas novada Vecsaules pagastu, garīdznieks redzējis lielu dedzību cilvēku sirdīs. Lai ticīgie nejustos pamesti, dekāns atgādināja, ka luterāņi ir liela kopība. «Jūs esat ne tikai Vecsaules vai Jaunsaules draudze, jūs esat Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, lielas kristīgas baznīcas pasaulē, pārstāvji, kas apvieno divus miljardus cilvēku. Nav pasaulē otras tik lielas organizētas kopības. Patiesībā tik stipri mēs esam,» uzrunā vecsauliešiem un jaunsauliešiem uzsvēra P. Kalks.
Pāvils Brūvers atklāja, ka ik gadu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai pievienojas aptuveni 10 000 cilvēku. Taču par šādu skaitli tā nepalielinās, jo daļa mirst – vidēji ap 500 gadā, bet daļa kļūst neaktīvi. Patlaban pilntiesīgi draudzes locekļi ir vairāk nekā 41 tūkstotis. Kristīti, iesvētīti, tā sauktie «luterāņi atvaļinājumā» ir ap 600 000. «Tā ir mūsu «Ziemassvētku draudze»,» smej bīskaps.
Mācītāju eksāmeni
Vecsaules draudzes vecākā Rasma Maldute, kas bija gandarīta par bīskapa apmeklējumu, aktīvi darbojas kopš 1990. gada, bet saknes ved vēl dziļāk – draudzes priekšnieki bijuši viņas tēvs, mamma, vecaistēvs bijis zvaniķis. Viņa atklāja, ka daudz cilvēku no pagasta ir izbraukuši peļņā uz ārzemēm, daudzi strādā Rīgā vai Jelgavā un šeit ierodas vien brīvdienās. Draudzes aktīvā daļa nesamazinoties. Rasma uzskata, ka tie, kas ir sparīgi visās jomās, aktīvi ir arī baznīcas dzīvē. «Ja pašam ticība nav sirdī, ja pats nedzīvo ar Dieva vārdu un neievēro Viņa likumus, tad ne mācītājs, ne bīskaps to tavā vietā neizdarīs,» teic R. Maldute. Viņa labprāt vēlētos, lai vairāk cilvēku draudzei veltītu darbus, lolojot cerības par dievnama fasādes un torņa atjaunošanu.
Kāda cita draudzes locekle domā, ka baznīcā gājēji samazinās nesaprotamo un bieži sarežģīto sprediķu dēļ. «Uzskatu, ka mācītājam no kanceles jārunā ar skatu uz draudzes locekļiem, nevis ar uzrakstītajā ieurbtām acīm. Sprediķim jānāk no sirds, ar skaidru, vienkāršu valodu, lai cilvēks saprastu,» teic kristiete. Bīskapam viņa iesaka reizi dažos gados mācītājus eksaminēt – «lai paklausās kā vienkāršais cilvēks baznīcas solā vai kaut izlasa, ko mācītājs ir sacījis, tad redzēs īsto ainu».
Jāpaļaujas uz Dievu
Pēteris Brūvers pēc mūspuses draudžu vizitācijas atzina, ka materiālu apjoms ir ļoti liels un galaziņojums varētu būt gatavs pēc dažiem mēnešiem. Viņaprāt, draudzes locekles norādījums par mācītāju eksamināciju ir apsvēršanas vērts. «Lai uzlabotu luterāņu mācītāju kalpošanu, aizvien cenšamies piedāvāt dažādus tālākizglītības kursus, seminārus, mācītāju konferences. Diemžēl pieredze rāda, ka vecāka gadagājuma mācītājiem ir grūti mainīties un pieņemt ko jaunu. Mums atliek vienīgi paļauties uz Dieva žēlastību un cerēt, ka Viņš mūsu nepilnīgo sludināšanu var padarīt labāku un caur to izglābt ļaudis mūžīgajai dzīvei,» sacīja bīskaps.
Vecsaules skolā P. Brūvers bērnus aicināja apvienoties lūgšanā, kaut gan bijis neziņā, vai skolēni zina tēvreizes vārdus. Taču skanējis koris. «Labi garīgi audzināti bērni. Piedzīvoju ko tādu, kas nav bijis nekur citur – Jaunsaulē mums nāk pretī jaunieši un skaļi sveicina: «Lai slavēts Jēzus Kristus!» Kurā skolā vēl es to varētu dzirdēt mūsdienās?!» smej bīskaps, uzslavējot mūspuses ļaudis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»