Rekonstruē Bauskas aizstāvēšanu

2014. gada 3. oktobris 00:00

Rudens Bauskā ienesis īpašu atceres dienu. 14. septembrī tiek godināti Bauskas iedzīvotāji, kuri 1944. gadā aizstāvēja savu pilsētu pret otrreizējo padomju okupāciju.

Ļāva izceļot simtiem bēgļu
Pusotru mēnesi ilgajās cīņās daudzi jauni puiši un vīri gados, būdami Bauskas un Latvijas patrioti, nolika galvu, aizsargājot Tēvzemi pret uzbrūkošās Sarkanās armijas vairākkārtīgo pārspēku. Šīs cīņas bija īpaši nozīmīgas, jo, aizturot Sarkanās armijas pārvietošanos Rīgas un Kurzemes virzienā, radās iespēja simtiem latviešu pāri jūrai doties bēgļu gaitās.

Kritušie cīnītāji apglabāti pie Bauskas Sv. Gara baznīcas, Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos, Codes pagasta Butku kapos. Pirms pāris gadiem Bauskas pilskalnā atklāja pieminekli «Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju». Pieminot šo notikumu 70. gadadienu, 14. septembrī pie pieminekļa sarīkojumā pulcējās baušķenieki, tālāku novadu ļaudis, uzstājās vīru kopa «Vilki».

Krievija nenožēlo
Mītiņā tika zīmētas paralēles starp seno dienu un šo laiku notikumiem. Salīdzinot abas pirms 70 gadiem šeit karojošās lielvaras, tika norādīts, ka tagadējā Vācija ir publiski nožēlojusi tā laika valsts līderu rīcību un neizsaka vēlmi par savas dzīves telpas palielināšanu. Turpretim Krievija nav izteikusi nožēlu par kaimiņvalstīm toreiz sagādāto postu, un vēl ceļ godā un slavē komunistisko diktatūru, tās vadoņus, īsteno iekarotājas politiku.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija pirms 70 gadiem bija piedalījies Bauskas aizstāvēšanas kaujās. Viņš aicināja būt modriem un sekot līdzi tam, kā austrumos ļaunuma impērija apdraud brīvas un neatkarīgas valstis.

Raisa baisas asociācijas
Lielgabalu lādiņu un mašīnpistoļu šāvienu troksnis, granātu sprādzieni, krievu lamuvārdi, komandas vācu mēlē un patriotiski saukļi «Par Latviju!» – tas viss bija dzirdams Ķirbaksalā Bauskā. Biedrības «Latviešu karavīrs» dalībnieki kopā ar kolēģiem no Igaunijas demonstrēja 1944. gada kaujas rekonstrukciju. Ap septiņdesmit karotāju atdarināja cīņu epizodes, kad 1944. gadā Sarkanā armija uzbruka vācu armijas pozīcijām. Kopā ar vācu karavīriem savu pilsētu aizstāvēja latviešu brīvprātīgie, daudzi Bauskas iedzīvotāji.

Kauju rekonstrukciju vēroja vairāki simti Bauskas, kā arī tālākas apkārtnes iedzīvotāji. Lādiņu troksnis, granātu sprāgšana, liesmu un dūmu stabi bija patiesi iespaidīgi. Sprādzienu brīdī nodrebēja visa apkārtne. Aplausi mijās ar baiļu grimasēm sanākušo sejās. Kāds vīrs, kas bijis šo notikumu aculiecinieks, sacīja, ka šie pāris sprādzieni bijis nieks, salīdzinot ar to elli, kas Bauskas pusē bija realitātē. Vēstures skolotājs Dainis Cipulis šo kaujas rekonstrukciju atzina par lietderīgu tieši jaunāka gadagājuma cilvēkiem.

«Stāvoklis mums tuvējos kaimiņos tiešām ir satraucošs. Saņemot informāciju par notikumiem Ukrainā, es jūtu sarkanu elpu pakausī. Tas nav patīkami. Taču vienlaikus es apzinos – ja vajadzēs, iešu, cīnīšos un aizstāvēšu savu valsti. Esmu pārliecināts, ka tādi būs vairākums Latvijā dzīvojošo,» savas izjūtas atklāja Aldis Auza no Rundāles novada.

Kāda sieviete, kauju troksnī klausoties, jutās ļoti samulsusi. Viņa satraukti pauda vēlējumu, lai nedod Dievs ko tādu piedzīvot pa īstam.

UZZIŅAI

Biedrība «Latviešu karavīrs»

Biedrība ilgus gadus rekonstruē vēsturiskās cīņas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tajā ir cilvēki, kas nodarbojas ar vēstures rekonstrukciju. Viņi ir dažādu jomu profesionāļi. Vienu, piemēram, saista motocikli, citu – ieroči, kaujas taktika, visus vieno interese par vēsturi. Biedrība janvārī regulāri piedalās Ziemassvētku kauju rekonstrukcijā Ložmetējkalnā, skaidro biedrības pārstāvis Normunds Jērums.

Sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka šāda veida biedrības ir privāta iniciatīva. Kauju rekonstrukcijās ne vienmēr būs neitrāla notikumu atveide. Tomēr viņš uzteic šādu domubiedru grupu iniciatīvu, jo tas paplašina Latvijas sabiedrības vēsturiskuma apziņu.

Avots: lsm.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rekonstruē Bauskas aizstāvēšanu

Kategorijas