Robežas joprojām sargā

2014. gada 3. oktobris 00:00

696

Rokoperā «Lāčplēsis» Jāņa Sproģa balsī izpildītā Lielvārda dziesma par latvju zemi, kas vaļā stāv, simboliski attiecināma arī uz šiem laikiem.

Kopš 2007. gada nogalē Latvija kļuva par Šengenas līguma dalībvalsti, tas ļauj šķērsot Eiropas Savienības valstu iekšējās robežas bez īpašas transporta līdzekļu apstāšanās un personu kontroles. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mūsu robežas ir pilnībā atvērtas jebkādai nekontrolētai personu plūsmai.

Darbojas 20 gadu
Iekšlietu ministrijas Policijas departamentā 1994. gada 14. septembrī tika izveidota Imigrācijas policija. Tās galvenais uzdevums bija kontrolēt ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu ievērošanu valsts teritorijā, aizturēt nelegālos imigrantus un veikt piespiedu izraidīšanu, kā arī apkarot nelegālās imigrācijas organizētājus.

Laikam ritot, arvien pieauga nelegālā imigrācija, pārrobežu organizētā noziedzība, tādēļ tika nolemts efektivizēt darbu, apvienojot ārzemnieku kontroles funkcijas. 2002. gada 2. janvārī Imigrācijas policijas pārvaldi reorganizēja, iekļaujot to Valsts robežsardzes sastāvā. Robežsardze sāka ārzemnieku uzturēšanās kontroli visā valsts teritorijā.

Kā šis darbs rit, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, septembrī vērojot robežsargu darbu Rīgas pasažieru ostā, kā arī uz ceļa A7 Bauskas novada Grenctālē.

Pārbauda pasažierus
Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks kapteinis Māris Kripe kopā ar komandu veica imigrācijas kontroli uz prāmja «Izabelle» transporta līdzekļiem, kas ieradās Rīgā no Stokholmas. Reisā no Zviedrijas galvaspilsētas ar prāmi atbrauca 130 automobiļi. No kopējās plūsmas malā tika paaicināti nostūrēt daži desmiti mašīnu.

Apturēto un pārbaudīto vidū arī kāds vieglais automobilis ar Norvēģijas valsts numura zīmēm, kuru vadīja Lietuvas pilsonis. «Bauskas Dzīvei» lietuvietis pastāstīja, ka jau trīs gadus dzīvo un strādā Norvēģijā. Prāmis no Stokholmas ir ērtākais veids, kā pāris reižu gadā atceļot uz dzimteni. Pret sava auto «izcelšanu» no plūsmas un pārbaudi viņam pretenziju neesot. «Lai arī esam vienotā Eiropā, tomēr valstu robežas tiek šķērsotas un noteikumi ir jāievēro. Neesmu neko pārkāpis, tādēļ arī par šo pārbaudi īpaši neuztraucos,» paskaidroja šoferis.

Vienotas formulas nav
M. Kripe stāsta, ka nekādu matemātisku algoritmu automobiļu izvēlei neesot. Lielākā daļa darba tiek paveikta, pirms inspektori ierodas ostā. Kad prāmis dodas projām no Stokholmas, atbilstīgi starpvalstu līgumiem tiek izskatīta informācija par kuģa tilpnēs esošajiem transporta līdzekļiem, to vadītājiem, mašīnu piederību. Ir savi, robežsargiem zināmi indikatori, kas rosina kādam transporta līdzeklim pievērst uzmanību. Tiek vērota šoferu rīcība, nobraucot no prāmja, vērtēti iespējamie riski, operatīvi reaģēts uz īpašām pazīmēm, un tad arī tiek aicināts automobili nobraukt malā.

Inspektore Zane Subatoviča piebilst, ka šīs pārbaudes ostā būtība ir veikt apsteidzošu darbību, lai atšķirtu potenciālos pārkāpējus, liedzot viņiem iekļūt valstī un tad rīkoties tālāk. Nereti šādi tiek aizturēti trešo valstu pilsoņi, kuriem beidzies uzturēšanās termiņš Eiropas Savienībā.

Prāmi no Stokholmas ļoti daudz izmanto lietuvieši, viņu vidū arī biežāk konstatēti dažādi pārkāpumi. Pārsvarā gadījumu fiksēti viltoti mašīnas, kā arī personas dokumenti. Prāmja pasažieru pārbaudēs pieaicina kinologus. M. Kripe stāsta, ka gadā vidēji piecas, astoņas reizes transporta līdzekļos uziet psihotropās vielas. Atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem, līdzīgi strādā robežsargi Stokholmā, kad tur ostā ierodas prāmis no Rīgas.

Strādā ar informāciju
Līdzīgs darba princips ir robežsargiem Grenctālē. Atšķirība vien tā, ka te jāstrādā visu diennakti, kamēr ostā transporta līdzekļu pārbaude ilgst vien apmēram pusstundu. Grenctāles II kategorijas nodaļas priekšnieks Dzintars Greivulis stāsta, ka arī šeit darbs nenotiek «uz dullo». Vispirms ir informācijas apstrāde, sadarbība ar kaimiņu valsts dienestiem. Ir gadījumi, kad aizdomīgs auto tiek gaidīts jau tad, kad tas vēl tikai traucas pa Lietuvu Grenctāles virzienā.

Robežsargi izmanto binokļus, lai jau laikus fiksētu automašīnu numurus, to piederības valsti. Augstas klases tehnika ļauj saskatīt arī braucēju sejas. Dažreiz tas var kalpot par iemeslu transporta līdzekļa apturēšanai un dokumentu pārbaudei. Riska grupa ir trešo valstu pilsoņi, kas ierodas Latvijā no Baltkrievijas, Krievijas un nolēmuši mērot ceļu tālāk uz Rietumiem. Nereti viņiem nav ceļošanai atbilstīgu dokumentu, dažkārt beidzies to derīgums. Riska grupā pašlaik var ieskaitīt Vjetnamas pilsoņus, kā arī iebraucējus no Gruzijas.

Vēro arī iekšzemi
Galvenais inspektors Raimonds Mackevičs stāsta, ka imigrācijas kontroli veic ne tikai uz ceļa A7. Nelegālo imigrantu meklēšana notiek arī iekšzemē. Analizējot iegūto informāciju, reiz brauca uz Vecumniekiem, kur, iespējams, nelegāli uzturējās kāds Krievijas pilsonis. Norādītajā dzīvoklī bija tikai saimniece. Tomēr robežsarga profesionālais skatiens, aplūkojot istabu un priekšmetus tajā, ļāva secināt, ka te varētu būt uzturējies arī kāds vīrietis. Atbilstīgi instrukcijām, sievietei tika lūgts ļaut ieskatīties pārējās istabās, tostarp skapī. Robežsarga intuīcija nepievīla – starp drēbju pakaramajiem bija noslēpusies meklējamā persona.

Citā reizē robežsargiem nācies ieraudzīt pret sevi pavērstu ieroci. Reiz, pārbaudot autobusa pasažieru dokumentus, izrādījās, kādam Krievijas pilsonim tie bijuši viltoti. Robežsargi lūguši vīrieti no autobusa izkāpt, lai konvojētu viņu uz Bausku. Tajā brīdī nelegālais imigrants piedraudējis likumsargiem ar ieroci. R. Mackevičs teic, ka šādi gadījumi gan nenotiek bieži, tomēr darba ikdiena līdz ar to ir riskanta.

UZZIŅAI

Imigrācijas dienesta darba rezultāti

2013. gadā Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta struktūrvienības imigrācijas kontrolē uz autoceļiem, ostā un lidostā «Rīga» pārbaudījušas 333 067 personas un 114 230 automašīnas. Uzturēšanās nosacījumu pārkāpumi konstatēti 1256 ārzemniekiem.

2014. gada astoņos mēnešos fiksēti 914 ārzemnieki, kuri pārkāpa uzturēšanās noteikumus valstī. Šogad visbiežāk uzturēšanās nosacījumus neievēroja personas no Krievijas – 291 (2013. gadā šādu personu skaits bija 595), Ukrainas – 62 (143), Baltkrievijas – 29 (70) un Uzbekistānas – 16 (28).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Robežas joprojām sargā

Kategorijas