Romantiskās profesijas sodrēji

2014. gada 3. oktobris 00:00

«Spožās pogās, ķiverēs tie pa jumtiem šiverē» – šīs senās dziesmas rindas mūsdienās savu aktualitāti pamazām zaudē, ja runa ir par skursteņslauķiem.

Mazāk gan kļūst dūmeņu, kuri jātīra, arī aroda meistaru skaitam nav izteikta tendence palielināties, drīzāk otrādi. Skursteņslauķa profesijā tās šķietami romantisko noskaņu nereti pārspēj netīrā puse un sodrējiem klāta seja. Taču darbs vairāku metru augstumā ļauj vērot citiem nesasniedzamas ainavas, un vēl laimes nesēja misija, jo veiksmi cilvēki cenšas «paņemt» no skursteņslauķa, paraujot aiz viņa ietērpa pogas. Tā ir šo vīru ikdiena – vienlaikus romantiska, nedaudz pat mītiska un smaga.

Zeļļi un meistari
Latvijā nav skolu, kur skursteņslauķa amatu varētu apgūt. Iemaņas izkopjamas praksē, uzklausot zinošus padomdevējus. Tomēr dīmvadu tīrītāji var kārtot eksāmenus, saņemt diplomus, no mācekļa kļūstot par zelli, vēlāk par meistaru.

Latvijas Skursteņslauķu amata brālībā šogad reģistrēti nedaudz vairāk kā 30 meistaru un 34 zeļļi. Ir arī tādi, kas pakalpojumus sniedz, neieguvuši īpašus sertifikātus. Katra saimnieka paša atbildība ir uzticēt darbus sertificētam meistaram vai pašmācības ceļā iemaņas apguvušam darbonim.

Labākā ir apses malka
Rudens ir laiks, kad nepieciešamība pēc skursteņslauķu pakalpojumiem kļūst īpaši aktuāla. Prātīgāk gan būtu dūmvadus iztīrīt jau vasaras sākumā, uzreiz pēc apkures sezonas beigām. Ja tas nav paveikts, rudenī skursteņslauķis obligāti jāuzmeklē.

Šajā laikā iedzīvotājiem var nākties gaidīt rindā, kamēr mājā ieradīsies zinošs amata pratējs. To apliecina baušķenieks Aivars Krieviņš – viņam darba pietiek visu vasaru, tomēr cilvēki biežāk attopas, rudenim nākot. Skursteņslaucītāja darbu nosaka tas, kā saimnieki ekspluatējuši apkures sistēmu. Skursteņiem piemērotākā ir apses malka, kas spēj pati iztīrīt dūmvadus. Stipru karstumu dod ozols, taču tas pārlieku dedzina ķieģeļus. Nav labi, ja malka ir mitra, ja ir slapjas mizas, piemēram, bērza tāsis, jo tas veicina dūmvadu aizsērēšanu.

Apdrupuši skursteņi
Teju 14 gadus strādājot Bauskas apkaimē, A. Krieviņš guvis priekšstatu par dūmvadu stāvokli, krāšņu un plīšu izmantošanu. Apmēram 40 procentu skursteņu ir avārijas stāvoklī un apdrupuši. Neuzturot tos pienācīgā kārtībā, saimnieki ļoti riskē.

Savs viedoklis A. Krieviņam ir par dažādām interesantām skursteņu konstrukcijām. Ne visai atzinīgi viņš vērtē virs dūmeņiem uzstādītos metāla jumtiņus. Saimnieks domājis pasargāt skursteni no lietus iekļūšanas. Citviet jumtiņš kalpo kā dekoratīvs elements. Taču no praktiskā viedokļa tas nav nepieciešams, jo var radīt lieku apdraudējumu. Ja gadās ar lielu vilkmi pa skursteni izšauties dzirkstelēm, jumtiņš tās piebremzē un novada zemāk uz mājas jumtu, bet tas var būt bīstami.

Izžuvis dūmos
Daudzajos darba gados A. Krieviņš piedzīvojis vairākus interesantus atgadījumus. Kāds saimnieks Skaistkalnes pusē dūmeņus nebija tīrījis vairāk kā 30 gadu. Var tikai pabrīnīties, kā dūmi spēja pa aizsērējušajiem kanāliem atrast ceļu uz debesīm. Savukārt Vecsaules pusē saimnieces žēlabām par pērn tīrītā skursteņa slikto kalpošanu bijis pavisam bēdīgs iemesls. Skurstenī nezin kā bija iesprūdis ūpis. Nabaga lidonis tur pamazām bija žuvis, visu šo laiku apgrūtinot dūmu brīvu izeju gaisā.

Sava versija A. Krieviņam ir par dūmvadu tīrītāja izdaudzināto skaisto formu. Kad pirms pāris gadiem apsvēris iespēju sev tādu iegādāties, skursteņslauķa apģērba komplekts ar jaku, spožām pogām, cepuri, ķiveri un citiem atribūtiem maksājis krietni virs 200 latiem. Taču tās ir tikai parādes drēbes, kurās nebūtu prātīgi ķerties pie dūmkanālu tīrīšanas, sodrēju un pelnu grābšanas.

Mūsdienās ir padomāts arī par šīs netīrās nodarbes modernizēšanu. Ir firmas, kas izbrauc uz dūmvadu tīrīšanu no Rīgas. Skursteņu slaucītājam līdzi ir jaudīgi putekļu sūcēji, kurus ievada dūmu kanālos, tādējādi līdz minimumam samazinot telpu piesmērēšanu ar sodrējiem. Par šīm un citām «ekstrām» saimniekam nāksies krietni daudz samaksāt. «Ja strādā rūpīgi un nesteidzīgi, arī ar vecu laiku metodēm istabās neiekļūs daudz sodrēju un pelnu. Galvenais ir darīt darbu par prieku sev un saimniekiem,» secina A. Krieviņš.

UZZIŅAI

Iestājoties vēsākam laikam, aizvien biežāk ir gadījumi, kad ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada. Tas liecina, ka nav iztīrīti dūmvadi, bojātas apkures sistēmas. Ik gadus šī iemesla dēļ valstī reģistrē vairāk nekā 1000 ugunsgrēku.

Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot cietajam kurināmajam, uz tā iekšējās virsmas rodas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Laikus nenotīrīti, tie var izraisīt degšanu.

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.

Apkures sistēmu izraisīti ugunsgrēki nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju vai speciālistu, kurš pirms apkures sezonas sākuma pārbaudītu krāsniņas un dūmvadus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina pašvaldības apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību.

Avots: VUGD

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Romantiskās profesijas sodrēji

Kategorijas