Kolorīti tipāži un neitrāls fons

2014. gada 29. septembris 00:00

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir centriska politiska organizācija, kas izveidota 2014. gada sākumā, apvienojot vairākus politiskos spēkus. Tās pamatā ir partija «Reģionu alianse», kas veiksmīgi startēja 2013. gada pašvaldību vēlēšanās un Vecumnieku novadā saņēma pat 51,16% vēlētāju atbalstu. Tiek prognozēts, ka 12. Saeimas vēlēšanās LRA mazo partiju grupā tuvosies 5% barjerai. LRA kandidātu kopējais skaits ir 115 – tikpat, cik «Vienotībai».

1. Dainis Liepiņš (dzimis 1967. gadā)
Jelgavas pilsētas domes deputāts. Dzīvo Ozolnieku novadā, beidzis Biznesa augstskolu «Turība». Valdes loceklis SIA «Siroko», «G.R.B.Investīcijas», «WI Baltia», «Intermodal» un SIA «Tehno Z», ir komercdarbības konsultants. Hokeja kluba «Ozolnieki» dibinātājs, Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis.

D. Liepiņš ir skandaloza figūra. Viņš tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem «Šlesera astoņkāja» pārstāvjiem. Vienlaikus ir darbojies un joprojām darbojas vairāku uzņēmumu padomēs, kas tiek veidotas pēc politiskās piederības principa. Aināra Šlesera ministrēšanas laikā 2008. gadā viņš ieņēma septiņus amatus Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos, bija rekordists no valsts kopumā saņemtajā pilnvarnieka atalgojumā par sabiedrības īpašuma apsaimniekošanu. D. Liepiņš ir bijis arī a/s «Rīgas Centrāltirgus» valdes priekšsēdētājs, šajā postenī nokļuva ar A. Šlesera gādību.

Pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā LPP/LC D. Liepiņa kandidatūru izvirzīja Jelgavas mēra amatam. Prokuratūra konstatēja, ka vēlēšanās pirktas balsis par labu LPP/LC, tomēr fakts netika pierādīts, un no nelāgās situācijas D. Liepiņš izkļuva sveikā.

Viņš ir viens no kandidātiem, kas visbiežāk minēti dažādos finanšu topos. Parādsaistības 370 000 eiro apmērā viņu ierindo parādnieku topa astotajā vietā. D. Liepiņš šogad bijis dāsns aizdevējs: 908 356 eiro aizdevēju topā ļauj viņam ieņemt 4. vietu.

Kandidātam pieder zemes un būvju īpašumi Jelgavas pilsētā un novadā, Ozolnieku, Babītes, Engures novadā un Rīgā. D. Liepiņam pieder kapitāldaļas SIA «G.R.B. Investīcijas», SIA «Jelgavas tenisa centrs», SIA «Intranserviss», SIA «Siroko». Sabiedrības par atklātību «Delna» izveidotajā kandidātu antitopā mazo partiju grupā D. Liepiņš ir nokļuvis vidēja riska sadaļā. Tas nozīmē atkārtotus pārkāpumus, apšaubāmu rīcību, interešu konfliktus. Vidējs risks rada bažas par piemērotību Saeimas deputāta amatam.

2. Rihards Melgailis (1953)
Dzīvo Vecumnieku novadā. Augstākā izglītība. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, amatā atkārtoti ievēlēts 2013. gadā. R. Melgailis vairāk nekā 20 gadus ieņem vadošu amatu pašvaldībā. Novadā viņa popularitāte ir neapstrīdama. Deputāti un vēlētāji ir gatavi piedot R. Melgailim dažādus it kā sīkus grēkus un kompromisus. Pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, iepriekš neinformējot deputātus, šī gada augustā Vecumnieku novada domē izveidots jauns amats – bāriņtiesas sekretāre, kuru nekavējoties ieņēma R. Melgaiļa ilggadējā kolēģe un, iespējams, arī uzticības persona – bijusī bāriņtiesas priekšsēdētāja. No domes sēdē esošajiem 14 deputātiem tikai trīs bija pret.

R. Melgailis ir pieredzējis, lietišķs un konstruktīvs vadītājs, izvairās no spontānas rīcības, apdomā katru vārdu un darbību, neizrādās sociālajos tīklos. Kandidātam nav parādsaistību, skaidras naudas uzkrājumu un aizdevumu. Viņam pieder zemes īpašums Vecumnieku novadā un automašīna «Volvo», 2006. gada modelis. Bezskaidras naudas uzkrājumu summa bankā – 18 822,70 eiro.

3. Ilgonis Leišavnieks (1962)
Dzīvo Ķekavas novadā. Ķekavas pašvaldības deputāts. No 2013. gada februāra – valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) «Zemgale» direktors. Diplomēts feldšeris. Ieguvis divas augstākās izglītības.

Pirms darbības sākšanas VSAC «Zemgale» strādājis Ķekavas pašvaldības sociālajā dienestā, bijis Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs. I. Leišavnieks ir darbojies Īpašu uzdevumu ministra elektronisko lietu sekretariātā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. No partijas «Vienotība» kandidēja 10. un 11. Saeimas vēlēšanās.

VSAC «Zemgale» ir LM padotībā esoša iestāde. Tajā ietilpst filiāles Iecavā, Īlē, Jelgavā, Ķīšos, Ziedkalnē, Kauguros. VSAC «Zemgale» tiek aprūpēti 937 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Sabiedrībā pērn pretrunīgi vērtēts I. Leišavnieka paziņojums par VSAC Kauguru filiāles slēgšanu, kas tērējot pārāk daudz naudas. Šī gada sākumā I. Leišavnieks atbrīvoja no darba Ziedkalnes filiāles vadītāju par disciplināriem pārkāpumiem. Medijos ir ziņas, ka, izmeklējot klienta pazušanas lietu Ziedkalnes filiālē, policija izmantojusi nesankcionētas metodes, taču I. Leišavnieks to noliedz.

4. Inga Vanaga (1980)
Dzīvo Ozolnieku novadā. Beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur no 2003. gada ir pasniedzēja. 11. Saeimas deputāte, 2011. gada ārkārtas vēlēšanās ievēlēta no Reformu partijas. I. Vanaga 2013. gadā izstājās no Reformu partijas un šī gada sākumā iestājās partijā «Reģionu alianse». No šīs partijas startēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču nesekmīgi.

Politikā darbojas kopš 2005. gada, kad no partijas «Latvijas Ceļš» saraksta kandidēja Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās, negūstot vēlētāju atbalstu. I. Vanaga 2009. gadā Jelgavas novada domes vēlēšanās kandidēja no LPP/LC saraksta, bet arī netika ievēlēta.

5. Leonārija Gudakovska (1945)
Dzīvo Kandavas novadā. Augstākā izglītība zootehnikas specialitātē. Kandavas novada domes deputāte, Kandavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja, biedrības «Kandavas partnerība» valdes locekle.

L. Gudakovska 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no partijas «Reģionu alianse» saraksta, bet 2009. gada pašvaldību vēlēšanās – no LPP/LC saraksta. No 2009. līdz 2013. gadam viņa bija Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietniece.

6. Kārlis Rimša (1948)
Dzīvo Jelgavā, ir Jelgavas novada domes deputāts. Galdnieks no Valgundes ar vidējo izglītību Jelgavas novadā ieguva popularitāti 2011. gadā, kad ierosināja iedzīvotāju parakstu vākšanu Jelgavas novada domes atlaišanai saistībā ar novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes stirnu medību skandalozo lietu. K. Rimša kļuva par aktīvu TV diskusiju dalībnieku, interviju sniedzēju laikrakstiem. «Mūžīga modrība ir brīvības cena» – tā mediji 2011. gadā citēja taisnīguma aizstāvi K. Rimšu.

Jelgavas novada domē 2013. gadā Z. Caune tika ievēlēts atkārtoti, un arī K. Rimša kļuva par deputātu. 2013. gada 13. jūnija Jelgavas novada domes sēdēs protokolā ir fiksēts, ka domes priekšsēdētāja amatam K. Rimša ir izvirzījis savu kandidatūru un balsojis pret Z. Caunes ievēlēšanu, kurš tik un tā vēlreiz nokļuva amatā.

7. Vladimirs Samohins (1959)
Dzīvo Skrīveru novadā, ir Pļaviņu novada domes deputāts. Augstāko izglītību ieguvis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, septiņus gadus vadījis Pļaviņu novada ģimnāziju. Jēkabpils ziņu portālā vēstīts, ka 2013. gada 15. novembrī Pļaviņu novada dome atbrīvoja V. Samohinu no ģimnāzijas direktora amata par koruptīvām darbībām. Būdams privātuzņēmējs, savas grauzēju un insektu apkarošanas firmas maksas pakalpojumus viņš sniedza paša vadītajai Pļaviņu ģimnāzijai. V. Samohinam KNAB piesprieda naudas sodu.

Šogad, 28. augustā, V. Samohins uzvarēja pretendentu konkursā, ko rīkoja Ķeguma novada dome, un tika iecelts par Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktoru.

8. Jānis Ābele (1939)
Dzīvo Jelgavā, ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors. Bijis fakultātes dekāns. Pamatskolu beidzis izsūtījumā Sibīrijā, bet augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Agronomijas zinātņu doktors. No saraksta «Latvijas Ceļš» 1996. gadā ievēlēts 6. Saeimā.

Kandidāts ir Jelgavas represēto apvienības «Staburadze» biedrs, J. Bisenieka fonda valdes loceklis, Rotari kluba biedrs.

9. Aija Spriņķe (1960)
Dzīvo Bauskā, strādā Bauskas novada administrācijā par sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāju. Beigusi LU Ģeogrāfijas fakultāti, ieguvusi pamatskolas angļu valodas skolotājas kvalifikāciju. Daudzus gadus vadīja Bauskas rajona, vēlāk – novada, Izglītības pārvaldi. Daudzi skolu direktori un pedagogi A. Spriņķi vērtē kā erudītu, analītisku vadītāju ar labām organizatoriskām spējām. Citi savukārt pārmetuši viņai pārāk birokrātisku pieeju dažādu dokumentu noformēšanā un pieprasīšanā, nevērtējot tik daudz darba saturu kā formālo atskaiti.

Pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā A. Spriņķe ievēlēta Bauskas novada domē. Deputātes mandātu viņa nolika šī gada sākumā, kad pieņēma amata piedāvājumu novada domes administrācijā. Bauskas novada domei arī iepriekš nebija īpašu problēmu saziņā ar sabiedrību un presi, un A. Spriņķe šo darbu turpina ļoti lietišķi un apzinīgi. Jāpiebilst, ka deputātes mandāta nolikšana te liecina par godprātīgu likuma gara ievērošanu, jo ir «tautas kalpi», kas nesen noteikto normatīvo aktu ierobežojumu vienlaikus ieņemt vēlētu un algotu amatu pašvaldībā apiet ar formālu darba līguma maiņu.

10. Aldis Lazda (1975)
Dzīvo Pļaviņu novadā, ir Pļaviņu novada domes deputāts. Beidzis Latvijas Tehnisko universitāti. A. Lazda vairāk nekā 15 gadus ir Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas un programmēšanas pamatu skolotājs. Viņš 2011. gadā bija vienīgais informātikas skolotājs Latvijā, kuram sabiedrība «Tilde» par augstiem sasniegumiem piešķīra T. Bērča piemiņas balvu un stipendiju. Kolēģi un Pļaviņu pašvaldības iestāžu darbinieki augstu vērtē A. Lazdas profesionalitāti, atsaucību un vēlmi palīdzēt citiem, spēju atbalstīt jauniešu izziņas centienus.

11. Aleksandrs Novickis (1965)
Dzīvo Bauskas novadā, ir Bauskas novada domes deputāts. Augstākā izglītība. Latvijas Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) štāba bataljonā ieņem galvenā finanšu speciālista amatu. Iepriekšējā darbavieta – Bauskas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks, risinājis izglītības iestāžu saimnieciskos jautājumus, piedalījies līgumu slēgšanā ar celtniecības firmām par skolu renovāciju. Pēc ievēlēšanas Bauskas novada domē sākumā aktīvi uzstājies kā opozīcijas pārstāvis, rosinot vairākas potenciāli pozitīvas pārmaiņas pašvaldībā, taču pēc aiziešanas darbā uz Rīgu deputāta rosība šeit apsīkusi.

12. Gunda Cīrule (1982)
Dzīvo Kandavas novadā, ieņem attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas amatu Kandavas novada domē. Beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Kandidātei kopīpašumā ir zeme Kandavas novadā. Viņai pieder 1998. gada izlaiduma automašīna «Opel». Uzkrājums bankā – 4927 eiro.

13. Inese Caunīte (1970)
Dzīvo Rīgā, daiļkrāsotāja un ainavu tehniķa vidējā speciālā izglītība. Projektē dārzus, gatavo rotas, epizodiski strādājusi restaurācijā. Lielo ģimeņu centra «Ģimenes atbalsts» valdes locekle. Iesaistās labdarības akciju organizēšanā, lielo ģimeņu saliedēšanas pasākumos. I. Caunītes devīze – «Radošums un optimisms visās dzīves situācijās».

14. Marita Oliņa (1960)
Dzīvo Jūrmalā, beigusi trīs augstskolas, iegūstot ekonomista, izglītības darba vadītāja, juriskonsulta kvalifikāciju. Pašlaik – Tiesību attīstības institūta vadošā juriste. Īpašumā – zeme un dzīvokļi Rīgā, Jūrmalā, kā arī zeme Mazsalacas novadā.

D. Oliņa ir izsniegusi 156 000 eiro aizdevumu. Bezskaidras naudas uzkrājumi pārsniedz 230 000 eiro.

15. Vilis Freimanis (1954)
Dzīvo Rīgā, vidējo izglītību ieguvis Liepājas jūras koledžā. Strādā par asistentu Rīgas Sociālajā dienestā. Pieder zemes un būvju īpašumi Rīgā, Jelgavā, Mērsraga novadā. Parādsaistību kopsumma – 12 000 eiro.

Aktīvs sociālo tīklu lietotājs, bieži publicē garīgo domātāju un Bībeles atziņas, stāsta par savām interesēm. Portālu draugiem.lv izmanto kā priekšvēlēšanu aģitācijas platformu.

16. Aivis Biķernieks (1976)
Dzīvo Jelgavā, ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītājs. Augstākā izglītība. Darbavieta – SIA «Cal» valdes loceklis.

Savā interneta vietnē A. Biķernieks katru dienu raksta analītiskas pārdomas par dažādām aktualitātēm, aicinot sabiedrību piedalīties Saeimas vēlēšanās. Žurnālistiem viņš pārmet skeptisku attieksmi pret mazajām partijām.

17. Aivars Ritenieks (1954)
Dzīvo Engures novadā, kur viņam pieder zemes un būvju īpašumi. Vidējā izglītība. Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības valdes priekšsēdētājs, svarcelšanas un boksa kluba «Brāļi» valdes priekšsēdētājs. Kandidāta parādsaistību kopsumma – 222 680 eiro.

A. Ritenieks ir pazīstams kā Ragaciema lāča saimnieks. Portāls «Kasjauns» vēsta, ka A. Ritenieks parādu dēļ šogad ir bankrotējis, banka viņam atņēmusi īpašumu, tāpēc arī lācis palicis bez pajumtes. Sabiedrība ziedo naudu voljēram.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kolorīti tipāži un neitrāls fons

Kategorijas