BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brunavā aizrit Bauskas novada svētku otrā diena

Kristaps Ābelnieks

2010. gada 1. augusts 17:34

1389
Brunavā aizrit Bauskas novada svētku otrā diena

Sestdien, 31. jūlijā, Brunavas pagasta Budbergas parkā nekādi kaimiņu viesmākslinieki tikpat kā nebija nepieciešami, jo lielākas un mazākas zvaigznītes šajā novadnieku saieta vakarā iemirdzējās vietējo ļaužu vidū. Šajos svētkos uzsvars tika likts uz ģimeniskajām vērtībām un intelektuāliem cilvēkiem, kas nākuši no Brunavas. Kā izrādījās, tādu šeit esot daudz, jo lielākā daļa sanākušo kaut reizi tika izsaukti skatuves priekšā. Druseiku, Vildu, Mustermaņu, Zaborsku, Āžu, Žinduļu un vēl daudzu citu ģimeņu vārdi ir zināmi teju vai ikvienam brunavietim, taču arī tiem, kas par viņiem vēl neko nebija dzirdējuši, noteikti bija interesanti uzzināt, ar ko pagasts lepojas.Skatītāji, atskaitot bērnus, kam parka koki kalpoja par ideālu vidi paslēpēm, savos novadniekos ieklausījās ar bijību. Pēc lauksaimniecības tehnikas inženierzinātņu doktora Arvīda Vildes runas uz skatuves kāpa viņa mazdēls Mareks, kas spēlēja čellu, izpildot Paganīni variācijas. Tas klātesošos apbūra tā, ka skaņdarbu laikā valdīja pilnīgs klusums.Kad pie vārda tika kādreizējās Panemunes skolas direktors Valentīns Zaborskis, viņa balsī un atdevē, dziedot dziesmu «Skaista ir jaunība», vairs nebija jaušamas ne pēdas no cienījamā vecuma. Viņam līdzi dziedāja visi klātesošie. Tāpat klājās arī Kārlim Āzim, kurš dziesmu «Pie dzintara jūras» veltīja savai sievai Ainai, ar kuru kopā nodzīvoti 62 skaisti laulības gadi. Arī tad bija grūti nedziedāt līdzi.Atraktīvas bija arī vakara vadītājas Rudīte Čakāne ar meitu Lauru un krustmeitu Līgu Cukanovu, kas bija iejutušās novadnieces Margaritas Stārastes pasaku tēlos. L. Čakāne, kas tēloja mazo un dzīves nepieredzējušo Knipucīti, novadniekus nemitīgi iztaujāja, ar ko katrs nodarbojas un vai tas esot grūts darbs. Ļaudis savas profesijas novērtēja gan kā sarežģītas, gan vienkāršas, taču visus viņus vienoja pārliecība, ka arī Knipucītis spētu tās apgūt. Citādās domās bija šefpavārs Mārtiņs Rītiņš, kurš bija padzirdējis par meitenes slinkumu. Taču laiskums nelaida vaļā arī M. Rītiņu, kuram dziesmas «Kur tu teci, gailīti?» nodziedāšana sagādāja ne mazums piepūles. Tomēr par prieku visiem klātesošajiem, baudot īpašo Brunavas spēka maizi, tika sagaidīts leģendārais retoriskais jautājums: «Kas gan var būt labāks par šo?»