Birokrātija kā problēma

2014. gada 4. augusts 00:00

626

Tikko noslēdzies energoefektivitātes uzlabošanas projekts Plūdoņa ielas 58. namam Bauskā un sākts projekts Iecavā, Dārza ielā 4. Abus īsteno Bauskas SIA «Kvēle».

«Ar celtniecību nodarbojamies jau sen. Mums ir daudz būvniecības objektu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajiem ēku siltināšanas projektiem lielākā problēma ir nevis celtniecība, bet gan birokrātija,» atzīst SIA «Kvēle» valdes loceklis Ģirts Karpovičs.

Valsts – neuzticama partnere
Uzņēmums lielākoties specializējies elektroietaišu un energoapgādes objektu projektēšanā, izbūvē un ekspluatācijā. Pēc sakārtotības elektromontāžas nozarē Eiropas Savienības līdzfinansētie ēku siltināšanas projekti izraisījuši šoku. Vislielākās nepatikšanas radījis darbs Bauskā, Plūdoņa ielā 58. «Banku darbiniekiem patīk stāstīt, ka viņi atbalsta ēku siltināšanas projektus, bet tā nav. Kad nonāk līdz jautājumam par finansējumu, bankas interesē tikai viens – vai būs iespējams atmaksāt aizdevumu,» teic Ģ. Karpovičs. Uzņēmējs savulaik plānoja celt saules enerģijas elektrostaciju Bauskā. Bija garantēts valsts iepirkums, un likās, ka uz tā pamata varēs ņemt kredītu stacijas celtniecībai. Izrādījās, ar to nepietiek. Finansētāji skaidri norādīja, ka Latvijas valsts ir neuzticama partnere. Šis princips darbojas arī māju siltināšanas projektu jomā – līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) neko nenozīmē.

«Situācija pārsteidza. Noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, mēs jau esam uzlikuši sastatnes un sākuši darbus, un tad izrādās, ka banka kredītu nedos,» notikumus atceras Ģ. Karpovičs. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu var saņemt tikai pēc darbu beigšanas un nepieciešamo dokumentu noformēšanas. Līdz tam nepieciešamie līdzekļi jāmeklē pašiem.

Plūdoņa ielas 58. nama siltināšanas projektu sāka kooperatīvs «Bauska». Par kooperatīva problēmām ar parādniekiem «Bauskas Dzīve» jau iepriekš rakstījusi. Arī šoreiz dažas problēmas bija pietiekamas, lai kredītdevēji atteiktu finansējumu. Risinājumu rada Bauskas novada dome, panākot, ka ēkas apsaimniekošanu un turpmāku projekta realizāciju uzņemas SIA «Vides serviss». Rezultātā finansējumu ieguva un ēku pabeidza siltināt šī gada jūlijā.

Nauda – pēdējā
SIA «Kvēle» pārstāvji norāda uz ļoti savādu procedūru, kas būvniekus nostāda ķīlnieku lomā. «Grūti pateikt, kas to izdomājis. Sistēma ir tāda, ka vispirms pasūtītājs rīko iepirkumu un slēdz līgumu ar celtnieku, kurā paredz, kad viņš sāks darbu. Ja ir līgums ar būvnieku, var parakstīt līgumu ar LIAA par līdzfinansējuma saņemšanu, projektu beidzot. Un tikai tad var slēgt līgumu par kredīta saņemšanu,» skaidro Ģ. Karpovičs.

Ja rodas problēmas ar finansējumu, rezultāts būvniekam ir ļoti nepatīkams. Pēc noslēgtā līguma darbi ir jāveic, bet pārliecības par naudas saņemšanu nav. Tieši tāpēc Plūdoņa ielas 58. mājas renovācijā bija daudz lieku izmaksu. Celtniecības darbi bija uz laiku jāpārtrauc, jo nebija naudas, iegādātos siltināšanas materiālus vajadzēja atdot, samaksājot desmit procentu no vērtības piegādātājam, tad atkal nācās pirkt to pašu no jauna. Sastatnes uzstādīja, novāca, atkal uzstādīja. Kopējie zaudējumi šajā procesā, aptuveni rēķinot, varētu būt desmit tūkstoši eiro, atzīst Ģ. Karpovičs.

Kropļo uzņēmējdarbības vidi
Papildu izmaksas radīja ne tikai būvmateriāli, bet arī celtnieku resursi. «Pieprasījums pēc labiem speciālistiem ir liels. Ja ziemā kāds apsolījis, ka nāks strādāt, var gadīties, ka pavasarī cits uzņēmums viņu pārsola ar lielāku atalgojumu,» stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Ģirts Sparinskis.

Divreiz sākt darbu objektā nebija viegli. «Plūdoņa ielā 58 bija ļoti liela strādājošo kustība – kopumā pieņēmām darbā 50 cilvēkus, no kuriem 40 bijām spiesti atlaist,» atceras uzņēmuma celtniecības darbu vadītājs Vadims Rameiķis. Lielākā daļa atbrīvota par slinkošanu. «Atnāk trīs vīri – gribot strādāt. Pirmajā dienā ir klāt, otrajā vairs nav, trešajā arī nav. Sazvanu un interesējos, kas notiek. Izrādās – braukšot uz ārzemēm,» atceras V. Rameiķis. «Celtnieku nav. Bezdarbs mums ir tāds, ka nav neviena, kas strādā,» norāda Ģ. Sparinskis.

Izbrīnu radot celtniecības objektu darbaspēka sistēma. «Elektromontāžas darbiniekiem ir noteiktas prasības. Savukārt celtniecībā var izdzīvot tikai tad, ja strādā ar pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmējiem, ietaupot ar sociālo nodokli,» atklāj Ģ. Karpovičs. Savulaik sācis pētīt, kā citi uzņēmēji spēj uzvarēt konkursos ar lētāku piedāvājumu. Izrādījies, ka starpība lielākoties ir tieši sociālā nodokļa maksājumi. Uzņēmējs pauž, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmēji nevis dod impulsu attīstībai, bet gan nemaksā nodokļus un kropļo uzņēmējdarbības vidi.

SIA «Kvēle» pašlaik tiešā veidā celtniecības objektos nodarbina 12 strādniekus, atzīst V. Rameiķis. Darbinieki strādā ne tikai siltināšanas objektā Iecavas daudzdzīvokļu namā, veikti arī cita veida būvdarbi.

UZZIŅAI

Trīs ēku rekonstrukcijas projektu iepirkumi, kurus mūsu novados realizējusi un pašlaik īsteno SIA «Kvēle»:
2010. gada oktobris – Iecavas novada Zorģu bibliotēkas vienkāršotā rekonstrukcija. Pasūtītāja – Iecavas novada dome. Līgumcena –
72 447,00 lati (103 082,79 eiro).

2013. gada februāris – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumu būvdarbi Plūdoņa ielā 58 Bauskā. Pasūtītāja – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «Bauska». Līgumcena – 127 984,90 lati (182 106,11 eiro).

2014. gada marts – daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas vienkāršota renovācija Dārza ielā 4 Iecavā. Pasūtītāja – SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība». Līgumcena – 321 009,55 eiro.

Avots: iub.gov.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Birokrātija kā problēma

Kategorijas