BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējo dārzeņu audzētāji cer uz vienošanos ar tirgotājiem

Antra Ērgle

2014. gada 1. augusts 14:31

462
Vietējo dārzeņu audzētāji cer uz vienošanos ar tirgotājiem

Latvijas lielāko veikalu tīklu pārstāvji apliecinājuši gatavību turpināt tirgot vietējo zemnieku audzētos dārzeņus un augļus, vēsta Zemkopības ministrija (ZM).

Ceturtdien, 31. jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Latvijas dārzeņu un augļu audzētāju organizācijām un lielo veikalu tīklu vadītājiem, lai pārrunātu turpmāko pircēju nodrošināšanu ar mūsu valstī audzētiem dārzeņiem un augļiem.

Bažas par vietējās produkcijas izspiešanu ar dempinga cenām no Polijas piegādātājiem radās pēc tam, kad Krievija paziņoja par poļu augļu un dārzeņu importa liegumu no 1. augusta, jo produkcija neatbilstot pārtikas drošuma prasībām.

Mūsu novadu zemkopji pagaidām piesardzīgi prognozē iespējamās sekas. Iecavas saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Egils Druviņš «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka kooperatīvā «Baltijas dārzeņi», kam piegādā gurķus un kabačus, «pagaidām viss mierīgi». «Nekas iepriecinošs tas nav, bet paldies Dievam, ka uz sezonas otru pusi,» vērtē zemnieks, «dārzeņu bizness vienmēr ir slidena lieta, nekas nav paredzams – te raža apsalst, te pārāk sauss. Tirgus kļūst arvien šaurāks, tikai pateicoties kooperatīviem varam noturēt vietējo produktu.»
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta saimniecības «Baltiņi» vadītājs Ilmārs Pētersons atzīst, ka «gaida sliktāko», ko varētu novērst, vien pašiem kartupeļu un citu dārzeņu audzētājiem sanākot kopā un vienojoties par sava tirgus noturēšanu. «Ja poļi nāks ar dempinga cenām, tad ir dimbā, tad labāk ražu atstāt uz lauka, jo izmaksas ir diezgan lielas,» vērtē lauksaimnieks, «nesen redzēju, kā tas notiek Zviedrijā – tur nemaz lai nedomā kāds no malas tikt iekšā, vietējie audzētāji ar veikaliem tur normālu cenu, un produkti ir kvalitatīvi.»
Viens risinājums būtu plašs sabiedrības atbalsts, principā iegādājoties vietējos produktus. E. Druviņš par to ir skeptisks, jo «rocība cilvēkiem ir tāda, kā ir». Savukārt I. Pētersons domā, ka vietējo produktu popularizēšanas kampaņas varētu līdzēt, un tās varētu rīkot par subsīdiju naudu.

«Kopējā tirgū daudz nevar izdarīt, bet vietējos produktus var iegādāties pašvaldību publiskajos iepirkumos, uzlikt augstākas kvalitātes prasības,» uzskata saimnieks.

Zemkopības ministrs aicināja tirgotājus sadarboties arī ar mazajiem zemniekiem. «Esmu gandarīts, ka Latvijas lielo tirdzniecības tīklu vadība apliecināja – neraugoties uz iespējamo cenu starpību, vietējo pārtikas ražotāju produkcija no veikalu plauktiem nepazudīs un pircējiem tiks atstāta iespēja izvēlēties starp Latvijas produktiem, kas varētu būt nedaudz dārgāki, un importēto, iespējami lētāko produkciju,» pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Pārtikas un veterinārais dienests raudzīsies, lai importētā produkcija atbilstu visām pārtikas drošuma un kvalitātes prasībām, uzsver ZM.

Tirgotāji un dārzeņu un augļu ražotāji ir vienisprātis, ka jārīko kopīgas plašākas Latvijā ražoto dārzeņu un augļu, kā arī citu pārtikas produktu popularizēšanas kampaņas. Sarunas dalībnieki ZM vienojās uzlabot savstarpējo saziņu un turpmāk regulāri rīkot apspriedes, lai rastu abpusēji izdevīgus sadarbības nosacījumus.