BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eksperti: Polijas dārzeņu pieplūdums izspiedīs vietējos no veikalu plauktiem; ZM sasauc īpašu sēdi par situāciju tirgū

Ziņu aģentūra LETA

2014. gada 31. jūlijs 11:11

166
Eksperti: Polijas dārzeņu pieplūdums izspiedīs vietējos no veikalu plauktiem;  ZM sasauc īpašu sēdi par situāciju tirgū

Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus - apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina uzrunātie eksperti.

"Tas viss ir "politisks vīruss" un atgādina situāciju pirms dažiem gadiem, kad it kā e-coli baktērijas dēļ Krievija uz laiku slēdza tirgu. Ražotājiem būs slikti, jo Polijas dārzeņu un augļu apjomi ir grandiozi un tas viss tiks "pārsviests" daļēji uz Baltijas valstīm, konkurence būs vēl asāka nekā līdz šim," sacīja SIA "Mārupes siltumnīcas" vadītājs Jānis Bērziņš.
Viņš atzina, ka prognozējamais dārzeņu pieplūdums nozīmēs mazākas to cenas, tomēr pircējiem jārēķinās arī ar citu problēmu, kas saistās ar Ukrainas produkcijas gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū.

"Eiropa ir atvērusi durvis Ukrainas dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Ukrainā ir gluži citas prasības kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā, kā arī gluži citas atļauto pesticīdu devas, varam rēķināties ar attiecīgas kvalitātes preces ienākšanu tirgū. Turklāt skaidrs, ka Ukrainas prece vairumā gadījumu tiks uzdota par Polijas ražojumu, līdz ar to mūsu patērētājiem paveras lielas iespējas, pašiem nezinot, iegādāties ģenētiski modificētu vai ķīmijas bagātu produkciju. Viss būs atkarīgs no veikalu nostājas šajā jautājumā," sacīja uzņēmējs.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norādīja, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija.

"Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas," atzina Gulbe.

Savukārt Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure "Nozarei.lv" atzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū.

"Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus," sacīja Šure.

Plānots, ka šodien Zemkopības ministrijā notiks īpaši sasaukta ekspertu sēde. Tajā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar lielāko veikalu tīklu vadītājiem, kā arī dārzeņu kooperatīvu pārstāvjiem un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem, lai runātu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ.

Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

Kā ziņots, Krievija trešdien aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. "Mēs būtībā runājam par visiem dārzeņiem un augļiem - āboliem, bumbieriem, cidonijām, ķiršiem, kāpostiem," ziņu aģentūrai AFP norādīja Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ("Rosseļhoznadzor") vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.

"Rosseļhoznadzor" paziņojumā teikts, ka Krievija 2013.gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām.

Dienests apgalvo, ka Polijas dārzeņi un augļi bieži ir piesārņoti un satur pārmērīgi daudz pesticīdu un nitrātu.

Eiropas Savienība (ES) un ASV otrdien nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm.

Polija ir viena no kvēlākajām Ukrainas prorietumnieciskā kursa atbalstītājām.