Plūdoņa dzeja ar mūziku atgriežas mājās

2010. gada 16. augusts 09:03

1752

Pilnu pagalmu labu ļaužu 15. augustā Ceraukstē, Viļa Plūdoņa «Lejeniekos», bija pulcinājusi Jāņa Lūsēna diska «Mazu brīdi pirms…» klajā laišana. Diskā iekļautā mūzika radīta pirms diviem gadiem, piedzīvojusi ap 30 koncertu dažādās Latvijas vietās, bet disks tapis tikai tagad. Nozīmīgi šķitis to laist klajā tieši «Lejeniekos», Plūdoņa dzimtajās vietās, stāsta producente Anda Zadovska.Ierakstā Viļa Plūdoņa un Kārļa Skalbes dzejai komponētas dziesmas ar mīlas vārdiem dzimtenei, mātei, ģimenei, bērniem un Dievam ir veltījums mīlestībai visplašākajā nozīmē.Runājot par šo disku, komponists Jānis Lūsēns vairākkārt uzsver vārdu «pirmoreiz». Ar Viļa Plūdoņa dzeju Jānis Lūsēns pirmoreiz nopietni pievērsies vokālajai mūzikai un atzīst, ka Plūdoņa valoda ir izcili muzikāla. Strādājot pie diska ierakstīšanas, viņš pirmoreiz muzicējis kopā ar dēlu kā basģitāristu un skaņu režisoru.Šis ir pirmais šāds projekts producentei Andai Zadovskai un lieliskam, tieši šai mūzikai radītam duetam – Kristīnei Zadovskai un Ingum Pētersonam. Mecosoprāns un tenors veido gandrīz caurspīdīgu skanējumu. Ierakstā diskā dziedātāju balsi papildina vairāki instrumenti – īpaši dzidru un vieglu toni dod vibrofons, noskaņu rada zvaniņi un perkusijas, savukārt melodiju turpina elektriskā, akustiskā un ritma ģitāra.Mūziķu koncerts «Lejeniekos» bija veltīts tieši diska klajā nākšanai. Jānis Lūsēns akcentē, ka tas bijis iespējams ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu un kāda privāta labvēļa devumu.«Tiešām sen nebija nācies būt «Lejeniekos», kopš laika, kad strādājām Īslīcē, toreizējā Ļeņina kolhoza paspārnē. Atbraucām, un prieks redzēt, ka te viss ir vēl skaistāk nekā bijis. Kur gan vēl skanēt Plūdonim, ja ne šajā vietā?!» tā Jānis Lūsēns. Brīdi pirms koncerta Latvijas Nacionālās operas mākslinieci Kristīni Zadovsku Latvijas Televīzija intervēja paēnā pie mums visiem tik pazīstamās Zaķīšu pirtiņas.«Ja arī bija šaubas, kāpēc jābrauc dziedāt uz mazu vietu putekļainos laukos, tad, nonākot «Lejeniekos», tāds jautājums pazuda. Te ir vieta, kur bija jāpiedzimst romantiķim, kāds ir Plūdonis un Skalbe. Tik vienkārši, skaisti un latviski,» teica dziedātāja. Esot mazliet nereāla izjūta, klausījusies māksliniekus jau mēģinājumā, atzina ceraukstiete Ruta Dubinska. «Itin kā Plūdons pats būtu ienācis sētā un staigātu starp mums. Gribu izjust vasaru, tāpēc noāvu kurpes.»Citai paaudzei pieder ceraukstietis Pauls Vīgants. Viņš steidzās pie Ingus Pētersona, lai stāstītu, ka šajā pašā vietā pirms gadiem viņa tēvs Aleksandrs Pētersons dziedājis leģionāru dziesmas. Tagad dēls «Lejeniekos» dzied Lūsēna mūzikas atdzīvinātu Plūdoņa dzeju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plūdoņa dzeja ar mūziku atgriežas mājās

Kategorijas