«Ceraukste Agro» fermā piena izslaukumu cels ar inovatīvu sistēmu
Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecības «Ceraukste Agro» ferma ir pirmā Baltijā, kurā izmanto inovatīvu meklēšanās noteikšanas sistēmu govīm piesietās turēšanas apstākļos.
Saimnieks Andis Maskalis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka smalko aprīkojumu nolēmis iegādāties pēc raksta žurnālā. Firmas «Dimela Veta» piedāvāto produktu «Afimilk» izvēlējies, jo pāris gadu ilgā sadarbība ir ļoti sekmīga.
Precīza meklēšanās laika noteikšana gotiņām ir ļoti svarīga, jo pēc atnešanās tās 100 – 120 dienas dod visvairāk piena. «Intervāls ir īss – ja pasteigsies vai kaut nedaudz nokavēsi ar apsēklošanu, nekā, jāgaida nākamā reize,» skaidro Andis Maskalis. Starpposmā govis ir mazražīgākas. Viņa fermā sēklošanas koeficients ir labāks nekā vidēji Latvijā, bet ar jauno sistēmu saimnieks cer sasniegt labāku rezultātu un lielāku izslaukumu.
Līdzīgas sistēmas modernās fermās izmanto nepiesietām govīm, bet piesietajām kāju sensorus jeb pedometrus un datu reģistrēšanas iekārtas vajag daudz jutīgākas. Par govs vēlmi turpināt sugu liecinot lielāka kustību aktivitāte, un to fiksē pedometrs. Pirmajā laikā tiek vākti dati, proti, pašlaik pedometri jau pusotru mēnesi uzlikti 50 gotiņām, kas vasarā ganās ārā. Ar interneta palīdzību iekārtas datus nosūta servera datubāzei, un jau pēc neilga laika programma pēc aktuālo rādītāju analīzes dos ziņu, kurai ganāmpulka iemītniecei pienācis labākais apsēklošanas laiks.
«Dimela Veta» speciāliste Indra Botore teic, ka 30 govju ganāmpulkā sistēma atmaksāsies 3-4 gados, bet šajā fermā – pat pusotrā gadā. A. Maskalis pēc savas pieredzes lēš, ka tas varētu notikt pāris gados. Šai sistēmai var pievienot arī automātisko izslaukumu datu reģistrēšanas sadaļu, kas «Ceraukste Agro» pagaidām nav izmantojama, jo šeit nav vienas slaukšanas zāles.
Sensors uz gotiņas kājas, kas ik pa laikam pamirkšķina lampiņu, ir šķidro kristālu ietaise, kuras uzbūvi plaši neatklāj. «Tā bija sistēmas dārgākā daļa, jo tiek izgatavota katram ganāmpulkam atsevišķi,» atzīst A. Maskalis. Kopumā viņš par inovāciju samaksājis vairāk nekā desmit tūkstoš eiro un cer, ka tā atmaksāsies pāris gados.
«Ceraukste Agro» izmanto vēl vienu līdzīgu sistēmu, kas ar īsziņu brīdina saimnieku vai fermas uzraugus par grūsnas gotiņas tuvajām dzemdībām. Tas īpaši noder, ja govs ir ganībās un atnešanās process nav viegls, stāsta A. Maskalis. Tā maksājusi ap 4000 eiro. Zemnieks atzīst – modernās tehnoloģijas nav lētas, taču dod rezultātu: «Nevaram tikai ar vecajām metodēm strādāt, jāiet uz priekšu, jāmācās. Šo pieredzi pārņemu no Izraēlas, kur piena lopkopība ir ļoti augstā līmenī. Tikai tā var iegūt labāku rezultātu un saimniecību vadīt ar peļņu.»
Nākamajā Eiropas fondu apguves periodā no 2015. gada inovatīvu sistēmu ieviešanai lauku saimniecībās paredzēta īpaša programma. Tās īstenošanu ieteikušas zemnieku nevalstiskās organizācijas, bet vēl jādefinē, kādas inovācijas tiks atbalstītas, informē Zemkopības ministrija.
UZZIŅAI
«Ceraukste Agro»
Atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Apstrādā 950 ha zemes, no tiem 840 ha – sējumi.
Audzē ziemas kviešus un rapšus, nedaudz vasaras kviešus un kukurūzu lopbarībai.
Piena lopkopība dod piekto daļu saimniecības kopējā apgrozījuma.
Govju skaits – 128, no tām slaucamas – 76.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»