Aizbraukušie latvieši dod iespēju valstij ietaupīt?

2010. gada 19. augusts 13:15

1167

Aizbraukušie latvieši dod iespēju valstij ietaupīt?

Šokējoši, bet pat labklājības ministram Uldim Augulim nav ne jausmas, cik daudz Latvijas iedzīvotāji devušies peļņā uz ārzemēm. Taču pat gaišreģim nebūs skaidrs, cik no viņiem atgriezīsies. Savā darba pieredzē ārzemēs ar esmaja.lv dalījās lasītāja Aīda no Ādažiem: „Biju darba meklējumos, kad uzzināju par iespēju strādāt par auklīti Vācijā, kā atalgojumu saņemot 900 eiro algu mēnesī. Aģentūra parakstīju līgumu, kur bija noteikts, ka saimniece apgādās mani ar pārtiku, svētdienas būs brīvas utt. Nopirku biļeti un aizbraucu. Vācijā atklājās, ka bērns ir tikai gadu vecs un vecākiem nepieciešams, lai to pieskatu dienu un nakti, bez brīvdienām un dzīvojot ar tukšu ledusskapi. Turklāt saimniece visu laiku gribēja nokaulēt algu, bet, kad tas neizdevās, pateica, ka es, aukle, esot nozagusi viņai dārglietas. Pirms manas aizbraukšanas saimniece vēl pārbaudīja manas mantas un čemodānus, tas bija loti pazemojoši." Aīda atgriezās ātri un ar rūgtu pieredzi. Bet ne visiem klājas tik slikti. Neskaitāmi latvieši ir iekārtojušies uz vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīvi ārzemēs un nesūrojas, bet sakož zobus un strādā. Ierēdņi nu sēd zemeņu dobēs kopā ar vidusskolniekiem un saņem lielāku algu kā mēs Latvijā. Dažiem gan izdodas izrauties no dārzeņu cehiem un atkal nokļūt kādā vairāk vai mazāk cienījamā birojā jaunajā dzīvesvietā. Daudzi turklāt aizbrauc nevis tāpēc, ka meklē darbu vai labāk atalgotu amatu, bet tāpēc, ka ir tiktāl zaudējuši uzticību valdībai un valstij kā institūcijai, ka vēlas tikt prom, viņi negrib šajā valstī dzemdēt bērnus. Uldis Augulis gan uzskata, ka tas nav īstais iemesls, „kāpēc cilvēki pa lielam brauc ārā." Viņaprāt, viskārdinošākā ir pozitīvā sociālā sistēma valstīs, kuras atrodas citādākā situācijā un ir uzkrājušas. „Jautājums ir par to, kādi ir mūsu aizspriedumi un domas. Nesen dzirdēju kādas aptaujas rezultātus, ka mēs neticam ne tikai valdībai un Saeimai, bet neticam cits citam," bilst U. Augulis. Tiek ziņots, ka samazinās bezdarbs, bet vai ir kādi aprēķini, cik lielus zaudējumus ir radījuši uz citām valstīm strādāt aizbraukušie, mūsu darbaspēks? Un vai vispār ir zināms, cik cilvēku ir aizbraukuši strādāt uz citām valstīm? „Tas, kāda ir pieejama oficiālā informācija, ir viena lieta. Pietiekami daudz ir tādu cilvēku, kas ir aizbraukuši un strādā arī tur nelegāli. Dienaskārtībā ir līgums ar Vāciju, lai apkarotu mūsu cilvēku nelegālo nodarbinātību tur. Ir grūti aprēķināt, cik Latvijai aizbraukušie ir izmaksājuši, ciparus es nepateikšu, bet šī lieta nav atkarīga tikai no tā, ko dara Labklājības ministrija. Ir jārunā par to, kas būtu jādara, lai cilvēkiem būtu interese palikt un darboties šeit. Viena daļa aizbrauc prom, lai gūtu pieredzi un nākotnē atgrieztos, citi aizbrauc, lai būtu labāki dzīves apstākļi, lai varētu vairāk nopelnīt. To ir grūti aprēķināt un jāskatās kompleksāk - cik esam ietaupījuši, netērējot veselības aprūpei par šiem cilvēkiem, cik viņi nav ieguldījuši nodokļos." Arī U. Augulim, līdzīgi kā daudziem no mums, ir paziņas, kas ir aizbraukuši. „Bet ir arī tādi, kas ir jau atbraukuši, saprotot, ka arī tur nav tās brīnumzemes. Pamācoties un iegūstot pieredzi ārzemēs, arī šeit var kaut ko darīt. Pārliecināts par to es nevaru būt, bet es domāju, ka mani bērni Latvijā paliks, jo viņi ir pietiekami patriotiski audzināti," uzskata U. Augulis. „Svarīgi nodrošināt, lai cilvēkiem būtu interesanti šeit dzīvot, lai viņi šeit gribētu dzīvot, lai viņu bērni šeit gribētu dzīvot. Lai mums visiem kopā būtu šeit interesanti dzīvot.''

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aizbraukušie latvieši dod iespēju valstij ietaupīt?

Kategorijas