Ļauties mākslas kaislību dzīlēm

2014. gada 16. jūlijs 00:00

204

Rundāles novada viesu namā «Baltā māja» skatītāji un klausītāji pulcējās svētdienas, 13. jūlija, vakarā sarīkojumā, kas veltīts Latvijas vasarai, šokolādei un spāņu dvēseles sulīgajai trakulībai.

Nedaudz mistikas un noslēpumainības apvītajā dīvas stūrītī uz sarkanā paklāja dziedošā bijusī baušķeniece Lingita Lina Bopulu. Klausoties viņā, saproti, ka varēsim neprātojot priecāties par sauli un cilvēkiem līdzās.

Prasmīgi un ar izdomu sagatavotais pasākums ir Rundāles novada kultūras darba speciālistes Lilitas Lauskinieces lolojums.

Teātra studijas «Savējie» jauniešu izjustais un maigais dzejas lasījums atgādināja par spāņu dzejas bilingvālās antoloģijas esamību un tās vēl neiepazītajām bagātībām. Vārdam un Astora Pjacollas mūzikai mijoties ar pērkona dārdiem, varam tverties katrs savā iedomu un sapņu pasaulē. Atskārsmes ir gaišas.

Flamenko ritmos
Jāizbauda flamenko kaislību dzīles. Kurš gan neatpazītu šīs ģitāras skaņas, dejas ritmus un dziesmas? Krāsainiem kontrastiem piesātinātā sniegumā redzam Zitu Valku, kustības un grācijas valdnieci no Liepājas. Viņa arī deju grupas «Arabeska» vadītāja. Un, kamēr no lietus esam paglābušies zem klētiņas jumta, ir iespēja paklausīties deju meistares stāstījumu par flamenko vēsturi. Tā iesniedzas tālu, jau Senajā Indijā, bet savu čigānisko raksturu un īpašo dejas garu (duendi) izslīpēja zem Andalūzijas romantiskajām debesīm, saplūstot spāņu, mauru un čigānu pasaules un ritma izjūtām. Jaukā Zitas Valkas stāstījuma droši vien nebūtu bijis, ja negaiss mūs neatstātu bez elektrības, tikai sveču gaismā. Daudzi klātesošie viņā saskatīja līdzību ar Viju Vētru. Kalpošana dejas garam ir arī Zitas Valkas radošās attīstības mēraukla katrai kustībai un izkoptajai sejas mīmikai.

«Šajā mūzikā viss ir patiess,» saka Nikolajs Ančs no Rīgas un, kā mākslinieks uzstājoties ar pseidonīmu Niks Flamenko, apstiprina, ka viņam tas ir nozīmīgs izpausmes veids. Skan ne tikai flamenko, bet arī spāņu romances, atklājot arī atšķirīgo, piemēram, no krievu romancēm.

Vēl tikai Zitas Valkas deja Karmenas ārijas pavadījumā, un tad varam priecāties par ugunsžonglieres Guntas Tomsones uzstāšanos no grupas «Fair Spirit». Labi trenēta izveicība un brīnišķīga mūzikas izjūta raksturo viņas priekšnesumu, kas kliedē visas šaubas par to, vai kas tāds maz ir sievietes spēkos. Ir gan.

Vainagojas ar «Donu Žuanu»
Meistarīgo sarīkojuma scenāriju vainagoja Ogres Tautas teātra iestudētā Moljēra luga «Dons Žuans». Režisors Jānis Kaijaks atzīstas, ka jau vairākkārt gribējis to izņemt no repertuāra, taču, respektējot skatītāju interesi, joprojām viesizrādēs tā tiek spēlēta. Izrāde iekļāvās ne tikai sarīkojuma kontekstā, bet ar veiksmīgu scenogrāfisko risinājumu arī «Baltās mājas» pagalma vidē. Izrādi papildināja ekspresīvā deju grupa «Čilli» no Ogres. Ne vien izklaides pēc, bet arī profesionālos nolūkos noskatīties ogrēniešus bija ieradušies Bauskas novada Īslīces pagasta amatierteātra «Dadži» dalībnieki.

Pasākumu kuplināja fabrikas «Laima» ceļojoša fotoizstāde, kas Rundālē bija apskatāma, atzīmējot franču iedibināto Pasaules šokolā-
des dienu, kas ir 11. jūlijā, un stāstot par šokolādes ceļu uz Eiropu – sākumā caur Beļģijas ostām, vēlāk šai kaislībai pakļaujot arī citas valstis.

Vairāki uzrunātie apmeklētāji atzina, ka šeit jau bijuši līdzīgā sarīkojumā pagājušajā vasarā un ar interesi gaidīs nākamo.

Ja visu redzēto un dzirdēto vēl papildinām ar spāņu vīnu, šampanieti «Rīgas dīva», šokolādi un uzņēmuma «Kārumu fabrika» našķiem, tad šis vasaras vakars ir sniedzis mums visu, ko vien mākslas notikumu pārsātināts cilvēks varētu vēlēties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ļauties mākslas kaislību dzīlēm

Kategorijas