Dziedāšana Briselē cerēto nesasniedz
Baltijas zemnieki ar karogiem rokās un dziesmām Briselē tomēr nepanāca taisnīgus tiešmaksājumus, liecina informācija, kas 8. februāra pēcpusdienā izplatīta par ES līderu Briselē notiekošā samita rezultātiem. Ceturtdien, 7. februārī, Šūmaņa laukumā pie Eiropas Savienības Padomes ēkas pulcējas aptuveni 100 lauksaimnieku no Baltijas valstīm. Viņi ar dziesmām un karogiem rokās pieprasīja taisnīgus tiešmaksājumus. 35 Latvijas dziedātāju vidū bija arī divi zemnieki no Bauskas novada Brunavas pagasta: Jānis Alksnis un Albīns Baļčūns. «Bauskas Dzīve» zemniekus uzrunāja pēc atgriešanās no Briseles. A. Baļčūns pastāstīja, ka laika apstākļi Briselē, Šūmaņa laukumā, bijuši nelabvēlīgi: slapjdraņķis, vējš. Zemnieki bija tērpušies kreklos, kurus rotāja uzraksti angļu valodā: «Taisnīgus nosacījumus Baltijas zemniekiem». Rokās daudziem bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Protestētāji bija novietoti aiz dzeloņstiepļu žoga. Koristu dziedāšanā noskatījies bariņš cilvēku, pāris žurnālistu, policisti. Pie dziedātājiem bija atnākusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Koris dziedāja no vieniem dienā, dziedātāji bija izvietojušies uz speciāli sagādātajiem podestiem, izpildītas tika 20 paredzētās dziesmas, kā arī vēl vairākas improvizācijas. Dziedātāju uzstāšanās diemžēl apliecināja nevienprātību triju Baltijas valstu zemnieku starpā. Lietuvieši iebilda pret korim priekšā nolikto stilizēto cepuri ar zīmētajiem eiro. Tas bija iecerēts, kā zemkopju ziedojums Briseles birokrātiem. Lietuvieši savukārt to uztvēra, kā naudas lūgšanu un norobežojās no šīs akcijas. Viņu koristi nekāpa uz podestiem, bet dziedāja atstatus. Par dziesmotās akcijas rezultātiem A. Baļčūns izteicās, ka pilnīgi bez jēgas šis brauciens neesot bijis. Nedaudz naudas pielikums esot panākts. Jānis Alksnis bija pesimistiskāks. Viņaprāt, panākts nav teju nekas. To aģentūrai LETA apliecināja arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. "Rezultāts ir, bet nekāda gandarījuma nav. Šādu rezultātu varēja sasniegt, guļot mājā uz dīvāna, jo lauksaimnieku izvirzītās minimālās prasības tiks sasniegtas tikai 2020. gadā,» sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra, ka pašreizējās konkurences apstākļos šī summa ir piliens jūrā: «Tas nozīmē mazo saimniecību iznīcību, jo ar pašreizējo atbalstu tās nespēs attīstīties. Lielajām saimniecībām būs nedaudz vieglāk, tomēr arī tur šis atbalsts, izdalot pa gadiem, ir niecīgs - būs vien ko kādus traktorus nopirkt. Īsi sakot, jaunieši no laukiem ies prom.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»