BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par braukšanu pa A7 jāmaksā

Vilnis Auzāns

2014. gada 2. jūlijs 00:00

852
Par braukšanu pa A7 jāmaksā

Kravas automobiļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, no 1. jūlija jāmaksā ceļu lietošanas nodeva.

Jāmaksā tad, ja spēkrati pārvietojas pa valsts galvenajiem autoceļiem, arī pa Iecavas un Bauskas novadu šķērsojošo trasi A7.

Igaunijā un Somijā – nav
Ceļu lietošanas nodeva jāmaksā, pārvietojoties pa visiem galvenajiem ceļiem, sākot no A1 līdz A15. Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases. Nav jāmaksā, pārvietojoties pa reģionālajiem autoceļiem, kā arī par valsts galveno autoceļu šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos, kā arī par pārvietošanos tikai pilsētas robežās.

Šāda nodeva nav nekas jauns daudzās Eiropas valstīs, arī mums kaimiņos Lietuvā. Somijā un Igaunijā vinjete joprojām nav ieviesta. To skaidro ar nelielo tranzīta transporta plūsmu.

Vienkāršākais variants
Latvijā Autoceļu lietošanas nodevas likums pieņemts 2008. gadā. Tajā noteikts, ka tas stāsies spēkā 2014. gada 1. jūlijā. Autoceļu nodeva gadā vienam kravas automobilim ir no 400 līdz 925 eiro atkarībā no automašīnas ekoloģiskās klases. Ja vinjeti pērk vienai dienai, tā maksās no astoņiem līdz 11 eiro. Zemākas likmes nekā Latvijā ir Ungārijā un Bulgārijā. Lai gan to nevar tik vienkārši salīdzināt, jo Eiropā ir divi šīs nodevas aprēķināšanas veidi.

Viena metode ir maksāt par nobraukto attālumu. Lai to konstatētu, nepieciešams izbūvēt īpašas iekārtas, kā arī aprīkot ar ierīcēm visus automobiļus. Latvijā izvēlēts vienkāršākais variants – maksājums atkarīgs no nobrauktā laika. Vinjeti var pirkt dienai, nedēļai, mēnesim, gadam. Satiksmes ministrijā lēš, ka šogad varētu iekasēt 4,3 miljonus eiro, nākamgad – 11 miljonus. Plānots, ka ap 80 procentu no vinjetes veidos vietējo pārvadātāju iemaksas. ES spēkā esošā likumdošana paredz šo naudu izmantot ceļu uzturēšanai.

Var nopirkt Ceraukstē
Gan Latvijā, gan atrodoties ārvalstīs pirms Latvijas valsts robežas šķērsošanas nodevu varēs samaksāt portālā lvvignette.eu. Latvijā maksājumu var veikt ar skaidru naudu vai bankas karti. Tas iespējams lielākajās degvielas uzpildes stacijās, arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu sniegšanas vietās. Nodevas samaksu apliecina tiešsaistes režīmā veikts ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Līdz ar to kontroles veikšanai nav jāuzrāda papildu dokumenti.

Biedrības «Latvijas Auto» izpilddirektors Aivars Buls «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka, iebraucot Latvijā caur Grenctāli, tuvākā iespēja veikt maksājumu būs degvielas uzpildes stacijā (DUS) «Statoil» Ceraukstē. Ir noruna ar ceļu policistiem, ka viņi šos kilometrus desmit no robežas līdz DUS vadītājus nekontrolēs. Tomēr, lai nerastos lieli sarežģījumi, A. Buls iesaka iegādāties vinjeti laikus.

Ieva Stūre, SIA «Statoil Fuel & Retail Latvia» sabiedrisko attiecību konsultante, apliecināja, ka vinjeti var iegādāties 59 «Statoil» pilna servisa degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā, arī Bauskā un Ceraukstē. Ceļu satiksmes drošības direkcijā skaidro, ka vienošanās noslēgta arī ar DUS «Virši-A» un «LUKoil».

Papildu slogs
Viedokļi par šādu papildu maksājumu ir dažādi. Biedrības «Latvijas Auto» vadītājs Valdis Trēziņš uzskata, ka masveida problēmas autopārvadājumu nozarei jaunais nodoklis neradīs, vienīgi varētu ciest daži mazie autopārvadātāji. Aģentūrai LETA viņš skaidro, ka jaunā nodeva ieviesta nepiemērotā laikā, kad jau tā samazinās autopārvadājumu cenas un sarūk aktivitāte. V. Trēziņš uzskata, ka autoceļu nodeva būtu jāievieš tad, kad to gatavojas izdarīt Krievija, no 2015. gada novembra. «Pieļauju, ka atsevišķiem mazajiem pārvadātājiem šī nodeva var būt pēdējais piliens. Izdevumi par vinjeti būs jāuzņemas pārvadātājiem, tos nesegs klients,» skaidro V. Trēziņš.

Bauskas novada SIA «Juvi» veic kravu pārvadājumus, izmantojot ap 30 automobiļu. Firmas vadītājs Jurijs Brazjuļs «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka nodeva ir ļoti liela. To būs grūti maksāt laikā, kad strauji sarūk pasūtījumu skaits. Lielās ārzemju firmas «spiež lejā» maksu par pakalpojumiem. «Būs ļoti smagi, bet vēl turēsimies. Protestiem, kas tiek rīkoti šajās dienās, lielu jēgu neredzu. Ja reiz valdībā tā izlemts, nekas nemainīsies. Žēl, ka pārvadātāji nespēj vienoties spēcīgā arodbiedrībā, kas aizstāvētu visu intereses,» rezumē J. Brazjuļs.

Polijā – taisnīgāk
Neapmierināts ar jauno kārtību ir arī kāds cits Bauskas novada pārvadātāju uzņēmuma vadītājs. Par negodīgu viņš uzskata nodevas apjomu. Uzņēmējs, kurš ved kravu no Iecavas līdz Rīgai, maksā to pašu summu, kādu iekasēs tranzīta transportam no Grenctāles līdz Grebņevai. Piemēram, Polijā nodevas apmēru nosaka pēc nobrauktajiem kilometriem. Tas ir daudz taisnīgāk.

Vietējiem uzņēmējiem šāda nodeva kļūs par smagu slogu. Vienam kravas auto transporta nodoklis ir ap 800 eiro, tagad vēl tikpat daudz nāksies maksāt ceļa nodevu, par mazu nevar saukt arī akcīzes nodokli degvielai. Uzņēmējam rodas iespaids, ka pārvadātāju nozare tiek grauta līdzīgi kā savulaik cukura ražošana un citas jomas.

UZZIŅAI

Nodeva nav jāmaksā:

par reģionālo autoceļu lietošanu;

par valsts galveno autoceļu šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos;

par pārvietošanos tikai pilsētas robežās;

par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem;

par Aizsardzības ministrijas padotībā esošo institūciju un Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem;

par pašvaldību policijas iestāžu transportlīdzekļiem;

par transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces (tahogrāfus);

par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrēta valsts aģentūrā «Lauksaimniecības datu centrs» kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, veic pašpārvadājumus.

Vairāk informācijas par gadījumiem, kad nodeva nav jāmaksā, var iegūt Autotransporta direkcijā un valsts akciju sabiedrībā «Latvijas Valsts ceļi».

Avots: lauto.lv