Mākslas telpas patriotiskais gars

2014. gada 2. jūlijs 00:00

214

Visi, kas ierodas Rēzeknē, grib redzēt tikai jauno koncertzāli «Gors», bet pilsēta ir Latgales nozīmīgākais mākslas centrs. Rēzeknē ir daudz vietu, kurās var baudīt labu, profesionālu mākslu. Tā apgalvo Rēzeknes mākslas nama krājuma glabātāja Ināra Jackovska. Arī es Mākslas namā esmu pirmoreiz. Kopš pirmā acu uzmetiena tas mani ir apbūris.

Eksponē klasiķu darbus
Rēzeknes visgreznākajā vēsturiskajā savrupmājā, kuras fasāde bagātīgi rotāta ar kokā grieztām mežģīnēm, atrodas pilsētas profesionālo mākslinieku darbu lieliska pastāvīgā ekspozīcija, sākot no 20. gadsimta pirmās puses līdz mūsdienām. Jaunāko laiku mākslu pārstāv Osvalds Zvejsalnieks – gleznotājs, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas direktors. Ekspozīcijas pārējā daļā ir izstādīti Rēzeknes gleznotāju – klasiķu – darbi. Bagātīgā kolekcija pārsteidz ar rokrakstu daudzveidību un autoru personisku attieksmi pret pilsētu, kurā viņi dzīvojuši un darbojušies. Manuprāt, šis ir labākais vietējo gleznotāju darbu krājums, ko līdz šim esmu redzējusi reģionu pilsētās.

Protams, mākslinieku Rēzeknē nav trūcis jau kopš tā laika, kad Latgale atradās cariskās Krievijas sastāvā. 19. gadsimta beigās Krievijā sākusies straujā ekonomiskā attīstība skāra arī provinces. Rēzekni gluži par provinci nevarēja dēvēt, jo tā bija divu stratēģisku dzelzceļa līniju Pēterburga–Varšava un Rīga–Maskava krustpunkts. Mākslas tendences, kas valdīja 600 kilometru attālajā Krievijas metropolē Pēterburgā, atspoguļojās Rēzeknes mākslinieku darbos. Daži Pēterburgā bija studējuši, daļa regulāri brauca uz turieni gūt jaunus iespaidus, bet citi no Krievijas pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rēzeknē. Māk-slas namā eksponēto darbu autoru vārdi ir atrodami Latvijas mākslas enciklopēdijās: Francisks Varslavāns, Arvīds Egle, Jakovs Beketovs, Vitālijs Kalvāns, Leons Tomašickis, Nikolajs Breikšs.

Tirgoņa greznais nams
Pārsteidzošs ir Mākslas nama interjers. Atbilstīgi vēsturiskā stila pazīmēm grīdas segumu un plafonu rotājumus ir atjaunojuši, kā arī mēbeļu versijas izgatavojuši Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas diplomandi, bet ideāli saglabātajām podiņu krāsnīm restaurācija nav bijusi nepieciešama. Tās ir neredzēti krāšņas ar jūgendstila stilizētu ziedu elementiem, turklāt joprojām funkcionējošas.

Ēkas laimīgajā liktenī ieskatu sniedz Ināra Jackovska: «19. gadsimta beigās namu uzbūvēja turīgu vietējo tirgotāju Vorobjovu ģimene. Tā ir bijusi labi informēta par sava laikmeta aktuālākajiem mākslas strāvojumiem – ne velti interjerā redzami gan jūgendstila elementi, gan atsauces uz historisma jeb eklektikas stilu. Ir zināms, ka krāšņu autors bija izcils amatnieks, vecticībnieku draudzes loceklis. Šis fakts vēl ir padziļināti jāizpēta.»

Drīz vien pēc uzcelšanas ēka nodota Rēzeknes pilsētas īpašumā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šeit atradās Rēzeknes skolotāju institūts, vēlāk – skola, bet padomju laikā līdz pat atmodai – Kara komisariāts. «Visi saimnieki ēku rūpīgi uzturējuši, un, par laimi, nevienam nebija ienācis prātā nojaukt podiņu krāsnis. Pašlaik namam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Tas pieder Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, bet, visticamāk, jau drīz nokļūs Rēzeknes pilsētas pašvaldības īpašumā,» stāsta I. Jackovska.

Paplašina muzeju
Par ēkas saimnieci ar Kultūras ministrijas atbalstu 1995. gadā kļuva toreizējā Rēzeknes lietišķās mākslas koledža, kuras audzēkņi un pedagogi sāka atjaunot interjerus un piedāvāja ideju par Mākslas nama izveidi. Pēdējā desmitgadē ēka atkal ir pieejama sabiedrībai kā Mākslas nams, par tās kvalitāti jēgpilnā saspēlē rūpējas Latgales kultūrvēstures muzejs (LKM) un Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskola.

Ināra Jackovska, kura ir šīs vidusskolas absolvente, uzsver, ka Mākslas nams ir arī studentu mācību bāze. Šeit notiek mākslas vēstures stundas, gleznošanas un zīmēšanas nodarbībās jaunieši veic radošus uzdevumus, iedvesmojoties no vecmeistaru darbiem. Pastāvīgās ekspozīcijas 153 mākslas darbi pieder LKM, kura pamats ir bijušais Rēzeknes novadpētniecības muzejs.
2010. gadā, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Rēzeknes pilsētas domes līdzfinansēto projektu, tika veikta muzeja ēkas rekonstrukcija un uzcelta piebūve, kas vēsturisko muzeja ēku un izstāžu namu apvieno ansamblī.

No 2011. gada muzejā ir jaunas, krājuma materiālu glabāšanai piemērotas telpas, izstāžu zāles aprīkotas ar regulējamiem gaismas ķermeņiem, kas rada iespēju visdažādāko mākslas darbu eksponēšanai; ir iebūvēts milzīgs ekrāns, lai muzeja izglītojošās programmās var izmantot laikmetīgās tehnoloģijas. Jaunajā piebūvē ierīkots lifts, kas nodrošina piekļuvi visās muzeja ekspozīcijās, izstāžu zālēs un muzeja lasītavā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpat kā jebkuram citam apmeklētājam, iezīmējot jaunu sociālo kontaktu vietu pilnīgi visiem interesentiem.

Piemineklis Antonam Kūkojam
Latgales kultūrvēstures muzeja pagalmā novietota bronzas statuja – piemineklis Latgales patriotam Antonam Kūkojam. To svinīgi atklāja 2012. gada vasarā, kad Rēzeknē notika Pasaules latgaliešu saiets. Antons Kūkojs, kurš atstāja šo pasauli 2007. gadā, bija autodidakts – dzejnieks, keramiķis, režisors, novadpētnieks, kurš ārkārtīgi lepojās ar savu izcelsmi. Skulptūras autore Svetlana Skačkova uzsver, ka Antons Kūkojs neiederas hrestomātisko pozitīvo varoņu kategorijā, bet ir Latgales patriotiskā gara visspilgtākais iemiesojums. Tāpēc, par spīti trūkumiem un vājībām, tauta viņu cienīja un mīlēja.

Lokālpatriotisma klātbūtne virmo visā Rēzeknes kultūras telpā – gan Izstāžu namā, kur mēnesi bija skatāma ar Rēzekni saistītu jaunu mākslinieču apvienības «4Elementi» ļoti pievilcīga darbu izstāde, gan muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Novadnieku sadaļa tajā ir jo plaši pārstāvēta. Rēzeknieši lepojas ar literatūrzinātnieku Juriju Tinjanovu, katoļu kardinālu Jāni Pujatu, fotomākslinieku Jāni Gleizdu, ērģelnieci Ivetu Apkalnu un daudzām citām personībām.

UZZIŅAI

Latgales kultūrvēstures muzejs un izstāžu zāle atrodas pilsētas galvenajā – Atbrīvošanas alejā 100 un 102.

Mākslas nams jāmeklē 18. novembra ielā 26, iepretim pilsētas stadionam.

Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas šī gada diplomandu darbu izstādi var aplūkot koncertzāles «Gors» pirmā stāva vestibilā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mākslas telpas patriotiskais gars

Kategorijas