Amatnieki atjauno lauku sētas tradīcijas Ausekļu dzirnavu muzejā

2010. gada 5. septembris 14:30

1965

Amatnieki atjauno lauku sētas tradīcijas Ausekļu dzirnavu muzejā

Ausekļu dzirnavu etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 4. septembrī notika Pļaujas svētki. Dažādu nozaru amatnieki demonstrēja prasmes, izmantojot muzeja kolekcijas senos darbarīkus. Objekts, ko 2009. gadā izveidoja Mediņu ģimene, atrodas Vecumnieku novada Bārbeles pagastā.Pirmie svētki Ausekļu dzirnavu muzejā notika pagājušajā rudenī, bet šopavasar tika rīkotas apsējības. Arāji, kartupeļu lasītāji, labības pļāvēji un kūlīšu sējēji interesentu pulka pavadībā sestdien devās uz pavasarī iekoptajiem tīrumiem, lai piedalītos ražas novākšanā. Procesā tika izmantotas gan sentēvu metodes, gan tehnika, ko lauksaimniecības darbos neizmantoja padomju laikā. Muzeja krājuma daudzi darbarīki nav statiski eksponāti, bet funkcionālas ierīces. Amatu demonstrējumos tika izmantota apmēram simts gadu veca kuļmašīna, kartupeļu rakšanas ierīce, kalēju darbarīki, sviesta kulšanas ķērne, kāpostu smalcinātājs un citas sadzīves iekārtas, kas agrāk bija katrā zemnieku sētā. Daudzi sarīkojuma apmeklētāji tās ieraudzīja pirmo reizi. Ciemiņi varēja vizināties zirga droškā un ar pagājušā gadsimta 50. gadu restaurētiem motocikliem un automobili. Amatniecības prasmes demonstrēja arī grozu pinējas, kokapstrādes meistari, rokdarbnieces, keramiķi, ēdienu gatavotāji, rotu darinātāji. Lauku darbu procesus prasmīgi un aizraujoši komentēja Arvīds Zvirbulis – Vecumnieku novada domes jurists. Svētkos spēlēja pūtēju orķestris «Skaistkalne», Mediņu ģimenes lauku kapela «Savējie», akordeonists Aigars Urtāns, bet lugu «Iciks Mozes» brīvā dabā spēlēja Bārbeles pagasta amatierteātra aktieri. Ikviens skatītājs varēja kalt naglas, virpot keramikas trauciņus un apgūt citu amatu iemaņas. Leons Kupčs – keramiķis no Misas – bija atvedis virpu un mālus. Bērni un pieaugušie stāvēja rindā, lai izgatavotu traukus, ko meistars savā keramikas krāsnī vēlāk apdedzinās. Leons spriež: «Es bieži piedalos dažādos tirdziņos, bet tik labi kā Ausekļu dzirnavās neesmu juties. Šeit valda ļoti draudzīga gaisotne, jūtama apmeklētāju liela interese un cieņa pret amatniekiem. Nereti tradicionālo amatu meistari tiek uztverti kā parasti tirgoņi, kuru vienīgais mērķis ir pārdot savu preci. Taču mums vislielāko gandarījumu sniedz dalīšanās savās prasmēs ar citiem, sarunas, jaunu kontaktu veidošana. Beidzot tādu vidi esmu atradis Ausekļu dzirnavās un noteikti piedalīšos arī nākamajos svētkos.» Dalībnieku vidū bija arī vairāki vidzemnieki un kurzemnieki. Vīri no Nītaures pēc savas iniciatīvas ieradās demonstrēt labības pļaušanu ar izkapti, bet ar zāļu tēju vākšanu un maisījumu gatavošanu iepazīstināja Evita Dedze no Talsu novada. Vairākums amatnieku pārstāvēja Vecumnieku novada pagastus. Pirmo reizi Aina Mediņa demonstrēja linu apstrādes procesu, izmantojot vienīgi roku darbu. Visu dienu kartupeļus rīvēja un pankūkas cepa baldoniete Aina Kraučūne un viņas palīdzes. Bez ievērības nepalika arī mājās gatavotu vīnu un kandžas stends. Profesionāla interese par notiekošo bija Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistei Ilvai Strautzelei. Fotoattēlos viņa dokumentēja seno darbarīku izmantošanu sadzīvē. Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja īpašnieks un svētku iniciators Mārtiņš Mediņš sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzina: «Muzeja darbības mērķis ir seno amatu tradīciju atjaunošana un popularizēšana. Nav svarīgi, vai sarīkojumu apmeklē 20 vai 200 cilvēku. Galvenais, lai viņiem būtu interese labāk iepazīt lauku dzīves specifiku. Svētki nav nekāda izrādīšanās, bet gan mūsu visu kopīgās mācību stundas, apzinoties tradīciju bagātīgo mantojumu un cenšoties to saglabāt praksē, ne vien muzeju ekspozīcijās.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Amatnieki atjauno lauku sētas tradīcijas Ausekļu dzirnavu muzejā

Kategorijas