Rekonstruē jauno puišu kara spēles

2014. gada 26. maijs 00:00

119

Astoto reizi Lielupes krastos skanēja zemgaļu taures, no tuviem un tāliem novadiem 24. maijā senās Upmales zemē ieradās vēstures biedrības, folkloras kopas un amatnieki.

Mežotnes pilskalna svētkos zēni no Bauskas novada Mežotnes pamatskolas un Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas piedalījās jauno puišu kara spēlēs. Noslēgumā pie lielās uguns viņus iesvētīja karavīru kārtā.

Spēka pārbaude
Karavīra gaitu sākums bija šī gada svētku vadmotīvs. «Kādreiz pilskalnā notika dažādi rituāli. Tagad rekonstruējam vienu no tiem – jaunu puišu celšanu vīru kārtā,» teic zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» priekšsēdētājs Anatolijs Kazačenko.

Rituālā piedalījās 4. un 5. klašu audzēkņi. Zēni vilka mugurā bruņas un pieredzējušu karavīru uzraudzībā rādīja kaujas prasmi. Viņi piedalījās divkaujās, meta mērķī cirvi, šāva ar arbaletu un loku. Komandas vienotību un spēku pārbaudīja spēlē, kurā bija pirmajiem jātiek līdz šķēpam. Mežotnes pilskalna pakājē puiši sacentās, kura komanda tālāk Lielupē aizvilks laivu.

Par spēcīgākajiem un veiklākajiem atzina Valentīnu Puntuzi no Pilsrundāles vidusskolas un mežotnieku Adrianu Novorucki. Pēc visu disciplīnu rezultātiem Mežotnes pamatskolas komanda izrādījās veiksmīgāka. Komandas kapteinis Kristiāns Graudiņš stāsta, ka mājās spēlējies ar rotaļu loku un, izmantojot koka zarus, cīnījies ar draugiem. «Sacensībās varēja uzvilkt īstus bruņu tērpus un lietot ieročus,» priecīgs saka Kristiāns.

Iedziļinās vēsturē
Vakarā visi zēni piedalījās simboliskā godināšanā, balvā saņemot mazus cirvīšus. Tie līdzinās zemgaļu kaujas cirvim, ko ierasti saņem spēcīgākais viduslaiku cīņu dalībnieks.

«Senatnē viens no cilvēka mūža galvenajiem godiem bija zēnu iecelšana vīru kārtā. Tā bija tikpat svarīga kā krustabas un citi godi. Kļūšana par vīrieti deva tiesības nēsāt ieroci. Zobens bija vienīgais tā laika «advokāts»,» stāsta tradīcijas pētnieks Jānis Kušķis. Rituālā zēni, sasniedzot 12 – 15 gadu vecumu, pierādīja savu brieduma pakāpi. Tad puiši sāk justies kā pieaugušie – patstāvīgi, brīvi un atbildīgi cilvēki. Mežotnes pilskalnā godināja jaunākus puišus, bet tas darīts simboliskai izpratnei. «Mērķis ir likt jaunākajai paaudzei domāt par savu rīcību un nejusties bērnišķīgiem,» saka J. Kušķis.

Biedrības «Upmale» pārstāve un pasākuma organizatore Elīna Kūla-Braže stāsta, ka svētkos jaunos puišus godināja kā jaunkareivjus. Tie ir zēni, kuriem jau var sākt uzticēt vīru darbus. «Vietējo iedzīvotāju iesaistīšana pasākumā notiek pirmo reizi. Tā ir laba iespēja sabiedrībai iedziļināties vēstures notikumos,» uzskata E. Kūla-Braže.

Izrāda senās prasmes
Mežotnes pilskalna svētkus vasarīgajā sestdienā bija ieradušās baudīt ģimenes ar bērniem. «Braucot garām, nolēmām piestāt. Paši cenšamies dzīvot zaļi, nodarbojamies ar rokdarbiem. Patīk vērot, kā to darījuši mūsu senči. Pasākumi ar vēsturisku ievirzi ir ļoti interesanti,» saka Ilze Bukovska ar meitām Meldru un Līni no Bauskas novada Īslīces pagasta.

Vēstures biedrību dalībnieki pilskalnā demonstrēja viduslaiku dzīvesveidu un amatniecības paņēmienus. Apmeklētāju uzmanību īpaši piesaistīja viduslaiku cīņu meistaru sniegums sīvajās divkaujās. Senās amatu prasmes un darbu krājumus izrādīja podnieki, ieroču meistari, rotkaļi, apavu un apģērbu darinātāji. Prasmīgākie uz vietas greba koka karotes, Daira Jātniece no Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» gatavoja sviestu, ko vēlāk kopā ar maizīti deva nogaršot visiem.

Druīdi Baltijā
Pilskalna virsotnē koncertēja folkloras kopas «Tarkšķi» no Iecavas un «Laukam pāri» no Ceraukstes pagasta. Saules spēka daudzinājums un uguns iekuršana norisinājās senajā svētvietā Vīnakalnā. Apmeklētājiem bija iespēja izdancoties un iet rotaļās.
Otrpus Lielupei, Mežotnes pils parkā, ar programmu «Druīdu mākslas un dzīve Baltijā» svētkos piedalījās Baltu klubs. Viņi Mežotnē ieradās 23. maija vakarā un dzīvoja pils parkā līdz 25. maija novakarei. Skatītāji varēja apskatīt ceļojumu sadzīvi, tērpus, rotas un ieročus. Parkā risinājās sarunas par baltu kultūru un druīdu atstāto kultūras mantojumu Baltijā. Zem ozola teicēji lasīja baltu pasakas, te skanēja dzejas uzvedums «Viņš, Viņa un Debesis». Vakarā pils lielajā zālē varēja baudīt stīgu koncertu ar koklētāju ansambli «Teiksma» un ķeltu arfu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rekonstruē jauno puišu kara spēles

Kategorijas