Havanas dzīvinošais eliksīrs

2014. gada 9. maijs 00:00

Ceļosim! Baušķeniece izjūt Kubas kolorītu.

Kubas galvaspilsēta Havana ir kā reibinošs kokteilis, ko gribas baudīt vēl un vēl. Tā eksotiskā privātā ceļojuma iespaidus uz Karību baseina valsti raksturo Elīna Jegorova, Bauskas ceļojumu aģentūras «Eltur» vadītāja. Lasītājiem piedāvājam viņas stāstu par Kubu.

Kompānijā ar draugiem
Uz Kubu devāmies sešatā kopā ar ukraiņu draugiem. Izmantojām Ukrainas ceļojumu aģentūras piedāvājumu, jo tam bija izdevīga cena. Otrs iemesls bija fakts, ka mana drauga tētis pagājušā gadsimta 50. gados no Liepājas uz Havanu brauca ar kuģi. Karību krīzes laikā viņš dienēja Padomju Savienības bruņotajos spēkos.

Vispirms lidojām uz Kijevu, tad uz Parīzi, no kurienes bija kompānijas «Air France» tiešais reiss uz Havanu. Komfortablā, augsta servisa lidmašīnā pavadījām deviņas stundas. Parīzes Šarla de Golla lidosta ir kā bišu strops. Tur ir milzīgas rindas, visi pārvietojas skriešus, tāpēc iesaku ceļotājiem ierasties vismaz divas stundas iepriekš. Ārkārtīgi noslogotajā terminālī bieži vien pazūd bagāža, bet nevajag pārmērīgi uztraukties – pēc kāda laika čemodāni atradīsies.

Mūzika, cigāri un mohito
Pirmais iespaids, ienākot Havanas lidostā, bija šokējošs: lidostas darbinieces – slaidas, skaistas, ļoti formīgas meitenes – bija saģērbušās tā, kā Latvijā, kur nu vēl Francijā, neviena neatļautos, jo tas izskatītos pārāk divdomīgi. Visām bija tīkliņzeķes vai mežģīņzeķes, minisvārki, nagliņpapēžu kurpes, spilgts grims. Tā vien šķita, ka personāls mūs gatavojas izjokot. Gribējās iesaukties: ak Dievs, kas gan te notiek!

Drīz vien sapratu, ka smukās kubietes ar olīvkrāsas ādu bija pirmais uzplaiksnījums Havanas neiedomājami krāšņajā kolorītā. Tur vienkopus ir viss: mūzika, dejas, spilgtas, seksīgas sievietes, cigāri, rums. Mēs viegli un plūstoši ieni-rām brāzmojošā dzīvotprieka mutulī. Uz ielas dejojām, dzērām mohito, kūpinājām cigārus. Līdz braucienam uz Kubu ciest nevarēju cigarešu dūmus. Visi draugi zināja, ka manā klātbūtnē labāk nesmēķēt, bet Havanā viss piepeši mainījās. Es domāju, ka Havana pavisam noteikti ir jāredz radošiem cilvēkiem. Pilsēta atgādina dzīvinošu eliksīru.

Ceļojuma vienu nedēļu pavadījām Kubas galvaspilsētā, bet otru – Varadero kūrortā pie Atlantijas okeāna. Visiem, kas gatavojas doties uz Kubu, vispirms noteikti vajag apmeklēt Havanu un tikai vēlāk – citas pilsētas. Havana ir pulsējošā Kubas sirds. Nekur citur šīs zemes kolorīts un iedzīvotāju mentalitāte tik dzirkstoši neizpaužas.

Koši retroautomobiļi
Man ļoti patika Havanas lieliskā spāņu stila arhitektūra. Šī apbūve ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Daudzi nami ir nolupuši, taču valsts iegulda ievērojamus līdzekļus vēsturiskās arhitektūras atjaunošanā.

Kubā visa tūrisma industrija ir valsts monopols. Arī gidi ir valsts ierēdņi, kuriem jāpakļaujas noteiktām prasībām. Gidi nedrīkst daudz runāt un iesaistīties diskusijās ar tūristiem. Viņu sniegtā informācija ir pārāk skopa, bet internetā var atrast privāti praktizējošu gidu kontaktus. Uz viņiem neattiecas valsts sektorā pastāvošie aizliegumi.

Havanas ielās ir neiedomājami daudz pirms gadiem 50 vai 60 ASV ražotu retroauto, kas aprīkoti ar jaudīgiem motoriem un spilgti nokrāsoti. Šie automobiļi ģimenēs tiek mantoti no paaudzes paaudzē. Līdz pat šim laikam mašīnas nedrīkstēja pārdot. Tagad noteikumi ir mainījušies.

Neliels suvenīru komplekts
Kubā visizdevīgāk ir norēķināties ar eiro, nevis ar nacionālo valūtu peso vai ASV dolāriem. Sarunās lielo kaimiņu – ASV – ir labāk nepieminēt. Pārtikas cenas visos veikalos ir vienādas, tas ceļotājiem atvieglo iepirkšanos. Kubas tirgotavās veltīgi meklēt augļus – tos liedz pārdot sanitārā inspekcija. Augļus var baudīt tikai viesnīcas maltītēs. Ēdienu kvalitāte Kubā ir stipri viduvēja. Nav vērts apmeklēt restorānus un maksāt pārspīlētu cenu, jo maltīte neatšķiras no parastas ēstuves piedāvājuma. Noteikti vajadzētu nobaudīt Kubas kafiju, ko, tāpat kā vietējā ražojuma rumu un augstas kvalitātes cigārus, var iegādāties vešanai uz mājām. Citi suvenīri ir diezgan nožēlojami. Man šķiet, ka vislabākā dāvana tomēr ir pašu filmēti videostāsti un fotoattēli. Pirms došanās uz Kubu ieteicams nopietni sagatavoties, lasot ceļojumu aprakstus, grāmatas, skatoties dokumentālas filmas. Es nedaudz apguvu arī spāņu valodu. Bieži vien ar angļu valodu nepietiek, toties franciski saprot un runā vairākums. Kubieši ir ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Ar viņiem var viegli saprasties zīmju valodā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Havanas dzīvinošais eliksīrs

Kategorijas