BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Okmanis: Autoceļu uzturēšanai loģiskāka būtu finansēšanas reforma

LETA
Vietējās ziņas

2014. gada 15. aprīlis 11:05

310
Okmanis: Autoceļu uzturēšanai loģiskāka būtu finansēšanas reforma

Rundāles novada pašvaldība pieļauj, ka ceļu blīvums Latvijā varētu būt mazāks, taču šie ceļi tiek lietoti, tāpēc loģiskāka būtu finansēšanas reforma, kas paredzētu, ka autoceļu uzturēšanas finansējums tiktu piesaistīts akcīzes nodoklim.

Tādu uzskatu pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei"). Viņš bez ceļu uzturēšanas nesaskata alternatīvu iespēju, ko darīt ar "nevajadzīgiem" ceļiem, kā to skaidrojis valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

"Idejai par to, ka ceļu blīvums Latvijā varētu būt mazāks, var piekrist. Tomēr ceļu tīkls jau ir izveidots, un tas ir valsts vai pašvaldības īpašumā. Rodas jautājums, ko tad īsti darīt ar šiem potenciāli "nevajadzīgajiem" ceļiem - uzart, aizvest prom? Ceļos tomēr ir ieguldīti finanšu līdzekļi, un tie ir nacionālā kopprodukta sastāvdaļa. Ja izlemj ceļus atdot, tad kam?" pauda Okmanis.

Viņš skaidroja, ka Rundāles novadā ir tādi ceļu posmi, kuri ved uz pieciem līdz desmit īpašumiem. Iespējams, šādos gadījumos varētu runāt par ceļu nodošanu privātīpašumā, tomēr realitātē nāktos saskarties ar to, ka iedzīvotājiem nebūtu līdzekļu ceļu uzturēšanai.

Attiekties no reģionālajiem ceļiem vai bijušajiem rajonu ceļiem nav iespējams, uzskata Rundāles novada domes priekšsēdētājs. Viņaprāt, lai īstenotu šādu reformu, tā ir nopietni jāpārdomā.

"Loģiskāka šobrīd šķiet tieši finansēšanas reforma, kas paredzētu, ka autoceļu uzturēšanas finansējums tiktu piesaistīts akcīzes nodoklim, tad autoceļu valdītāji varēs paredzēt lielāku uzturēšanas naudu tieši tiem ceļiem, kur lielāka transporta intensitāte," pauda Okmanis.

Kā ziņots, Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu, un Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs aģentūrai LETA pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

"Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē," secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, tādēļ ka pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

"Tāpat Latvijā laukos ir ļoti mazs asfaltēto ceļu īpatsvars. Varbūt vajag salīdzināt ar Poliju, kur grants ceļu palicis ļoti maz, nevis Vāciju ar tās ekskluzīvajiem autobāņiem?!" par LAU vadītāja teikto izbrīnīts Kurlovičs.

Jau ziņots, ka LAU vadītājs intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda, ka, viņaprāt, uz vienu iedzīvotāju ceļu blīvums Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā, tāpēc, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir jādomā, kuri ceļi jālikvidē.

Kategorijas

Kategorijas