Cilvēku laukos mazāk

2014. gada 14. aprīlis 00:00

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta zemnieks OSKARS REĶIS pagājušajā nedēļā pie lauku darbiem īsti vēl nav ķēries:

– Katru dienu skatos, kas notiks ar Krimu un Krieviju, skaitu naudu kontā un vērtēju zelta cenu. Kaut arī pēc izglītības esmu agronoms, pie lauku darbiem neesmu vēl ķēries. Tas, kas notiek, liek uzdot jautājumu, vai ierastais latviešu dzīvesveids vairs būs vajadzīgs. Cilvēki no Bārbeles braukā strādāt uz Rīgu celtniecībā, citos darbos, bet tradicionālā lauku sētu apsaimniekošanas forma aiziet pagātnē.

Varbūt daba vairs nav vajadzīga, mūsu bērni un bērnubērni iztiks no mākslīgām devām un piedevām daudzus gadus? Lauki ir paklusi, tikai viens otrs īpaši uzņēmīgs cilvēks dzīvo pēc ierastā modeļa.

Kad sākās reformas, strādāju zemes komisijā. Cilvēki nāca un ticēja, ka atgūt īpašumus laukos, iemainīt jūrnieka vai skolotāja darbu pret zemes kopšanu ir vērtīgi. Tagad daudzi ir pazuduši, neņemos meklēt vainīgos, kāpēc tā noticis. Strazdi dzied tāpat, dzīvā daba te ir un būs, bet cilvēku kļūst arvien mazāk.

Šveicē redzēju, ka arī ārpus pilsētām ir dzīvība, visi saimnieko. Iespējams, riņķis ap Rīgu 50 – 70 kilometru rādiusā nerāda patieso ainu, varbūt ir aktīvi saimnieki Madonā un Talsos, tomēr uzskatu, ka būt par bezdarbnieku simtlatnieku nav pieņemams dzīvesveids. Arī darbs iztikas pelnīšanai ar garu ceļu Rīgā ļoti nogurdina un harmoniju nerada. Tāda ir daudzu Bārbeles iedzīvotāju ikdiena. Dažs vēl vasarā jūsmo par dzīvi atsevišķā lauku sētā, tomēr steidzīgā ikdiena «apēd» laiku un neļauj cilvēkiem vairs ievērot ne plauk-stošus mežus, ne skaistus lietus mākoņus.

Tiesa, tukšums nekur nepaliek. Ceru, ka nāks jauna paaudze un cilvēki, kas atkal atnesīs dzīvi laukos. Vasarā redzu, ka uzņēmīgi ļaudis pelna naudu pat ar melleņu lasīšanu. Tikai jādod iespēja, un viņi visu panāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēku laukos mazāk

Kategorijas