Skolo «māsiņas rakstītājas»

2014. gada 14. aprīlis 00:00

663

Sieviešu kluba «Liepas» rīkotā tikšanās ar folkloristi, rakstu pētnieci Inesi Krūmiņu piektdienas, 11. aprīļa, vakarā Iecavas kultūras namā pulcēja teju 40 dalībnieku.

Folkloristes stāstījums par rakstu zīmēm bija aizraujošs ne tikai rokdarbniecēm, kas vēlas latviskos motīvus izmantot adījumos un austajos gabalos, bet arī katram, kam svarīga mūsu tautas senā dzīvesziņa.

Dziesmu vēstījums
Paužot gandarījumu par kuplo apmeklētāju pulku, kurā bija ne tikai dāmas, bet arī vīri un jaunākā paaudze, I. Krūmiņa ievadam aicināja sanākušos kopīgi nodziedāt vairākas tautasdziesmas. Viņa bija izvēlējusies dainas, kas atklāj daudz dziļāku senā jēdziena «brāļi – dravenieki, māsiņas – rakstītājas» nozīmi. «Sieviete varēja pasargāt vīrieti – karotāju, dāvājot cimdus vai jostu ar spēka zīmēm, kas ļāva «roku cirst pret zobenu»,» no tautasdziesmu pūra citēja folkloriste.

Pētniece skaidroja, ka baltu tradīcijā tieši sievietes bija garīgā spēka nesējas, no mātes meitai nododot galvenās dzimtas balstītājas funkciju. «Sudrabs, zelts un varš mūsu tautasdziesmās nozīmē saikni ar garīgo pasauli, sakrālo mantojumu. Tas redzams rotās. Piemērs ir lepnās sievas zemgalietes – sudraba nesējas,» atklāj I. Krūmiņa.

Meklējumu atskārsme
«Ar zīmju valodu var uzlabot dzīvi un sasniegt nemateriālus mērķus, dot kādam aizsardzību, padarīt viņu stiprāku,» uzsvēra lektore, iesakot nevis ņemt kādu gatavu zīmi, bet ar viņas padomu izveidot tādu katram pašam savu. Viņa atklāja kāda līdzcilvēka pieredzi, kas pēc pievēršanās dažādām reliģijām visbeidzot aizkustināts atgriezies pie latviešu tautasdziesmas, kas rīta agrumā reiz ļoti spilgti uzrunājusi viņa dvēseli.

Pētniece demonstrēja iesāktas dzedru jeb celu jostas, kurās izmanto izzināto rakstu zīmes dažādās krāsās un kombinācijās. Viņa atklāja, ka savulaik no koka darinātos celu dēlīšus aizstājusi ar vecām banku un dāvanu kartēm, kas esot ļoti praktisks risinājums. I. Krūmiņas pieredze rāda, ka celu aušanas tehnika ļauj izveidot daudzveidīgākus un krāsainākus zīmju rakstus nekā ar stellēm, tāpēc viņa īpaši pievērsusies rakstu pārlikšanai, lai tos varētu izpildīt adītājas un audējas.

Tīkls un kods
Ar pētnieces skaidrojumu nodarbības dalībnieki izveidoja katrs savu divrūtiņu rakstu, iepazīstot to veidojošās daļas – raksta tīklu pēc tautasdziesmu trohaja ritma uzsvērto un neuzsvērto zilbju mijas punktētajās rūtiņās un raksta kodu pa pāriem iekrāsotajās divzilbju kombinācijās. I. Krūmiņa uzsver, ka divzilbju un divrūtiņu ritms ir raksturīgs tikai latviešu nacionālajam mantojumam, citviet ritma un rakstu pamatā ir trīs elementu rāmis.

Nodarbības dalībnieces pēc tam atzina, ka sākumā ne uzreiz izpratušas folkloristes skaidroto, taču raksta veidošanas gaitā ataususi atskārta arī par citām dzīves norisēm, kur redzama līdzīga kārtība. I. Krūmiņa paskaidroja, kā katrs raksts izadāms, piebilstot, ka ar divrūtiņu rakstiem parasti pārstaipu garums nebūs lielāks par trijiem valdziņiem, padarot adījumu viegli valkājamu un kopjamu. Viņa atgādināja 2000. gadā Hannoverē eksponēto Latvijas projektu «zime.de», kurā joprojām pēc līdzīga parauga var kodēt jebkuru vārdu.
Folkloriste atklāja dažu ikdienas vārdu īpašo nozīmi, piemēram, «tas, kurš prot burt, ir burtnieks», «tas, kurš zina, ir zintnieks». «Tāpēc bērniem patīk iet skolā, jo tur jāmācās burti un var rakstīt burtnīcās,» zināšanu apguves pievilcību pamato pētniece, «zināt – tas ir zināšanu pasīvais formāts, bet zintēt nozīmē prasmi informāciju praktiski pielietot.» I. Krūmiņa uzsvēra, ka mums ir ļoti bagāta valoda, tikai jāprot vārdu nozīmi saredzēt.

Spēles arī pieaugušajiem
Folkloriste aicināja katru pašu ar atvērtu domu izzināt latvisko rak-stu mantojumu, jo «sākumā mēs veidojam to, kas sanāk, bet ar pieredzi iemācāmies radīt to, ko gribam».

I. Krūmiņa iepazīstināja ar savu nesen klajā nākušo grāmatu «Zīme. Raksts. Nozīme». To izdevis apgāds «Zvaigzne ABC». Autore ir matemātiķe, jostu audēja un folk-loriste, kuras darbu ļoti augstu novērtējis zīmju pētnieks Valdis Celms. Viņa raugās uz latviešu zīmēm un rakstiem, apvienojot analītisko pieredzi ar zīmju jēgas izpratni.

Grāmatai ir īpašs pielikums – divrūtiņu raksta tīkls un vairāki raksta kodi. I. Krūmiņa pauda gandarījumu par to pievienošanu izdevumam un lekcijā demonstrēja, kā ar tīkla trafaretu var pārveidot vienu un to pašu rakstu, centrā liekot gaišo vai tumšo rūtiņu. «Šī spēlīte «Diena un nakts» ļoti patīk bērniem,» atklāja pētniece, piebilstot, ka «neviens pieaugušais nekad nav tik pieaudzis, ka zaudētu vēlmi spēlēties».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolo «māsiņas rakstītājas»

Kategorijas