Ražo Ceraukstē, smird Codē

2014. gada 11. aprīlis 00:00

Bauskas novada lielākajā ražotnē SIA «Lielzeltiņi» uz sabiedrisko apspriešanu par A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas pagarināšanu trešdienas, 9. aprīļa, pievakarē pulcējās aptuveni 25 cilvēki.

Uzņēmuma vadības komanda sarunājās ar Codes un Ceraukstes pagasta iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības pārstāvjiem.

Parādās neregulāri
Atļaujas pagarinājums pieprasīts līdzšinējam ražošanas apmēram, skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns. Galvenais apspriedes temats bija nepatīkamā smaka, kas, pēc tuvējās apkaimes iedzīvotāju novērotā, parādās neregulāri. Par tās avotu speciālisti uzskata utilizācijas cehu, taču valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tehnoloģiskais process tajā rit precīzi pēc normatīvo aktu prasībām.
Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa sacīja, ka iedzīvotāju sūdzības par «Lielzeltiņu» smakām saņemot regulāri kopš 2006. gada. No uzņēmuma tehniskā direktora viņa iepriekš dzirdējusi skaidrojumu, ka smaku rada «cilvēciskais faktors», proti, darbinieki, dzesējot katlā radušos tvaiku, pārāk ātri to izlaiž atmosfērā. Tagad pagasta vadītāja vēlējās zināt, vai šis «faktors» novērsts, jo uzlabojumu nejūtot.

Kāda «Lielzeltiņiem» tuvējās mājas iedzīvotāja gan iebilda, ka pēdējos gados smaka jūtama mazāk un retāk. Ražotnes pārstrādes direktors Andrejans Poučs paskaidroja, ka 2009. gadā utilizācijas cehā ar finansējumu no Eiropas fondiem notikuši dažādi uzlabojumi.

Pētīs kopīgi
Ceraukstes pagasta vadītājs Viesturs Janševskis pastāstīja, ka no šī pagasta iedzīvotājiem sūdzības par smakām neesot saņemtas. Novada domes deputāts Uldis Kolužs, kura māja atrodas tuvu «Lielzeltiņiem» otrpus Mēmelei Codes pagastā, raksturoja, ka asā smaka lielākoties parādās uz stundu vai divām vakarpusē, intervāls esot nenoteikts. A. Poučs rādīja grafikus ar utilizācijas ceha augstspiediena iekārtu darbības reģistriem, kuros neesot nekādu noviržu. Procesu regulāri kontrolējot Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, kuri arī nav konstatējuši nepareizības.

«Lielzeltiņu» vadības pārstāvji atzina, ka smakas rašanās iemesli pagaidām nav zināmi, taču pauda gatavību sadarbībā ar iedzīvotājiem tos noskaidrot. Pēc sapulces dalībnieku ierosinājuma tika nosaukta atbildīgā amatpersona – SIA «Lielzeltiņi» kvalitātes vadītāja Irina Ansone, kurai jāzvana, tiklīdz smaka parādās. Pagaidām uzņēmuma mājaslapā lielzeltini.lv ir tikai fiksētās līnijas telefona numurs, taču tur norādīšot arī I. Ansones mobilo tālruni. «Ja zināsim precīzi, kad smaka parādās, varēsim atrast cēloni un problēmu risināt,» apstiprināja M. Adijāns.

Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārstāvji aicināja iedzīvotājus un pašvaldību iesniegt rakstiskas sūdzības, ja smaka novērota, citādi nav pamata uzņēmuma darbības pārbaudei. Līdz šim tādas neesot saņemtas.

Baltijas tirgus
Gan Bauskas pašvaldības pārstāvji, gan daži iedzīvotāji uzsvēra, ka neiestājas pret «Lielzeltiņu» ražotni, jo tā dod darbu cilvēkiem un papildina novada domes ieņēmumus. No pašvaldības puses izskanēja ierosinājums «Lielzeltiņiem» būvēt tieša pieslēguma ceļu šosejai A7, lai kravas vedēji nebrauktu pa Bauskas ielām. Taču M. Adijāns uzsvēra, ka ceļi ir infrastruktūra, par ko jārūpējas pašvaldībai, ja tā vēlas savā teritorijā attīstītu uzņēmējdarbību.

Jau vēstīts, ka «Lielzeltiņi» līdz ar putnu fabriku «Ķekava» un vēl dažiem Latvijas putnkopības uzņēmumiem nesen nonāca Lietuvas koncerna «Linas Agro Group» īpašumā. Jaunie saimnieki pagaidām pēta situāciju, par būtiskiem ieguldījumiem ražošanas paplašināšanā netiek runāts, informēja M. Adijāns. Viņš atzina, ka šajā nozarē konkurence ir ne tikai Latvijas robežās, bet arī Baltijas un pat Austrumeiropas tirgū, tāpēc lielāks mērogs ir nozīmīgs.

«Lietuvas koncerta gada apgrozījums ir iespaidīgs. Taču kardinālu izmaiņu «Lielzeltiņu» saimnieciskās darbības būtiskai paplašināšanai bez padziļinātas izpētes nebūs. Plānojam saglabāt esošo ražošanas apjomu tagadējās ģeogrāfiskajās un infrastruktūras robežās, uzlabot procesus, tehnoloģijas un ražošanas rādītājus,» raksturo valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka «jāsabalansē kautuves jauda ar ražošanas apjomiem».

SIA «LIELZELTIŅI»

Atrodas: Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Mazzeltiņos», Janeikās.

Pamatdarbība: broileru gaļas ražošana 8000 t gadā.

Blakusprodukti: subprodukti 800 t gadā, putnu mēslu apsaimniekošana līdz 20 000 t gadā.

Kompleksā ir 36 putnu novietnes, kautuve, kombinētās lopbarības rūpnīca, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, utilizācijas cehs, stacionārā siltumenerģijas iekārta.

Utilizācijas ceha jauda: 1573 t utilizācijas miltu gadā.

Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas jauda: 182 500 m3 gadā, 500 m3 diennaktī, ūdeņi nonāk Mēmelē.

Siltumenerģijas iekārtas jauda: vairāk par 15 MWh ar gāzes patēriņu 3,5 milj. m3 gadā.

Darbinieku skaits: 400.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā bija 21 milj. eiro.

Pērnajā rudenī par «Lielzeltiņu» īpašniekiem kļuva Lietuvas koncerns «Linas Agro Group», kas plāno investēt eksporta attīstībā.

A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas pagarinājums pieprasīts līdzšinējam ražošanas apmēram. Spēkā esošā atļauja beidzas jūnijā.

Priekšlikumus un ieteikumus par atļaujas pagarināšanu rakstiski var iesniegt Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē vai SIA «Lielzeltiņi» līdz 17. aprīlim.

Iedzīvotāji par smakas parādīšanos var ziņot «Lielzeltiņu» kvalitātes vadītājai Irinai Ansonei pa tālruni 63922348.

Dati: «Lielzeltiņi», LETA, Jelgavas reģionālā vides pārvalde.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ražo Ceraukstē, smird Codē

Kategorijas