Komentāri: kultūras mantojums

18. aprīlī atzīmēs Starptautisko kultūras pieminekļu aizsardzības dienu. Kāda ir situācija šajā jomā mūspusē?
Stabili slikti
MĀRĪTE PUTNIŅA, valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālā inspektore:
Kultūras mantojuma aizsardzība Latvijā nekad nav bijusi prioritāra nozare, tādēļ nevar īpaši runāt par kādu kritumu vai uzplaukumu. Situācija visus šos gadus ir bijusi stabili slikta ar nelieliem uzlabojumiem tā saucamajos «treknajos gados» un kritisku finansējuma samazinājumu krīzes laikā.
Kultūras pieminekļu saglabātības stāvoklī, līdzīgi kā sabiedrībā, pēdējos gados arvien vairāk redzami kontrasti. Arvien sliktāka kļūst situācija Rundāles novada Kaucmindes un Bornsmindes pilī. Bauskas vecpilsētā vienīgais panākums ir Rātsnama rekonstrukcija un biedrības «Bauskas vecpilsēta» organizētā vēsturiskās apbūves inventarizācija, kurai gan pagaidām nav pielietojuma, bet apbūve tikmēr iet bojā. Nav pielietojuma arī tādiem pieminekļiem kā Dreņģeru iebraucamā sēta Bauskā un Skaistkalnes bijušā klostera ēka.
Pozitīvs faktors ir privātās investīcijas un ziedojumi, ES fondu līdzekļi un citas naudas piesaistes iespējas, kas nodrošina mantojuma objektu glābšanas, restaurācijas un rekonstrukcijas procesu pat necerēti sekmīgi. Veiksmīgs piemērs ir Rundāles pils un Bauskas pils, kurās tieši pēdējos gados ir bijuši iespējami apjomīgi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Kultūras mantojuma saglabāšana ir atkarīga no īpašnieku vai apsaimniekotāju rosības, izpratnes un zināšanām.
Ieinteresēti atjaunot
AIVARS OKMANIS, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
Novadā nav jākaunas par tādiem kultūras pieminekļiem kā Rundāles pils, Mežotnes pilskalns, Vīnkalns un Svitenes muiža, jo tie, atrodoties valsts vai pašvaldības īpašumā, ir sakopti.
Grūtāk ir ar tiem pieminekļiem, kas ir privātīpašums, piemēram, Bornsmindes muiža Ziedoņu ciematā un Kaucmindes pils Saulainē.
Pašvaldība ir ieinteresēta, lai Rundāles novada muižas atjaunotu. Īpašniekiem esam snieguši informāciju par ES fondiem un projektiem. Esam gatavi sadarboties, piedāvājot ierīkot Kaucmindes pilī bibliotēku. Tādējādi ēku varētu izmantot vietējie iedzīvotāji, tas palielinātu iespējas iegūt ES finansējumu. Līdz šim šādi projekti nav realizēti, jo īpašniekiem nav naudas līdzfinansējumam.
Pēdējās aktivitātes saistībā ar Kaucmindes pili bija pērnajā rudenī. Kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) tika sastādīti plāni, kā glābt ēku. Mēs piedalījāmies apsekošanā, bet galvenā uzraudzība ir VKPAI kompetencē.
Savukārt Bornsmindes muižā līdzīgas darbības pēdējā laikā nav notikušas. Tās īpašnieki atrodas ārzemēs, un visas formalitātes tiek kārtotas caur advokātu biroju Rīgā. Šķiet, viņi gaida laiku, kad varēs ēku izdevīgi pārdot.
Reizi divos mēnešos kāds interesējas par muižu iegādi un atjaunošanu. Sarunas ar īpašniekiem nav vainagojušās panākumiem. Lielākoties ārzemniekus neapmierina padomju laikā celtās ēkas, kas atrodas pārāk tuvu muižām, latviešus – cena.
Statuss nozīmē atbildību
SVETLANA VĀVERNIECE, Skaistkalnes vidusskolas direktore:
Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola atrodas Šenbergas muižas ēkā, kas ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Šis statuss mums nozīmē lielu atbildību un papildu darbu līdzekļu piesaistē restaurācijai. Būt kultūras pieminekļa saimniekiem nav vienkārši, jo valsts ļoti negribīgi iesaistās kultūras mantojuma saglabāšanas procesā. Izeju rodam, piedaloties projektu konkursos, bet ne jau visi ir tikuši finansiāli atbalstīti. Parasta skolas kabineta remontam vajag vismaz trīs reizes mazāk naudas nekā muižas vēsturiskas telpas restaurācijai. Tomēr mums izdevās divās telpās restaurēt oriģinālos griestu gleznojumus. Tos atjaunoja uzņēmuma «Rokajs» restauratori. Tolaik iztērējām 20 tūkstošus latu. Vēl seši tūkstoši bija nepieciešami kamīna restaurācijai.
Daudz laika un enerģijas ir jāvelta arī augstas kvalifikācijas restauratoru meklējumiem. Organizējot griestu gleznojumu un kamīna atjaunošanu, guvām vērtīgu pieredzi. Svarīgs aspekts ir skolēnu izglītošana par kultūras mantojumu, veidojot atbildīgu attieksmi. Pagājušā gada decembrī Skaistkalnes vidusskola iesniedza projekta pieteikumu Kultūras ministrijas konkursā. Vēl nezinām, vai projekts saņems atbalstu. Muižas ēkas dienvidu fasādē gribam atjaunot vēsturisko balkonu, grīdas segumu gaiteņos, koka durvis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»