Silts mūrītis kā kaķēnam

2014. gada 11. aprīlis 00:00

460

Gunta un Valdis Drezovi 2013. gada 2. jūlijā ieguva audžuģimenes statusu, bet 4. septembrī viņu mājās ieradās mazs, gaišmatains puisītis. Tagad viņam jau ir gandrīz divarpus gadu. Drezovi dzīvo Vecumnieku novada Kurmenes pagastā. Viņiem ir četri pašu bērni. Trīs dēli jau ir patstāvīgi, bet pastarītim Edvardam ir seši gadi.

Četri braši dēli
Valdis Drezovs strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vecumnieku postenī, bet Gunta ir Valles vidusskolas sociālo zinību skolotāja. Šonedēļ savā brīvajā dienā Gunta piekrita Kurmenē tikties ar «Bauskas Dzīvi», lai dalītos audžuģimenes pieredzē. Valdis bija aizņemts darbā un sarunā nevarēja iesaistīties. Edvards un audžudēliņš Dinārs atradās Valles pagasta bērnudārzā «Cielaviņa».

Drezovu vecākie dēli – dvīņi – studē un strādā Rīgā. Raivim un Jānim ir 22 gadi. Jānis, kurš studē P. Stradiņa Medicīnas koledžas pēdējā kursā, būs ārsta palīgs. Viņš strādā Bulduru slimnīcā. Koledžas mācību prakses vieta Jānim ir Jūrmalas pilsētas Neatliekamās palīdzības dienests. Vidējais brālis Renārs ir 19 gadu vecs. Šogad viņš absolvēs Rīgas Tehniskās koledžas profesionālo vidusskolu, lai iegūtu automehāniķa kvalifikāciju. Patlaban Jānis strādā mācību praksē Vecumnieku autoservisā. Guntai, Valdim un dēliem ir daudzveidīgas intereses un aizraušanās. Viņi ir enerģiski un ļoti radoši.

Ideja rodas studējot
«Mēs vēl esam jauni un spēcīgi. Gribas paveikt ko vairāk, nevis ieritināties mierā un komfortā,» atzīstas Gunta. Tas ir viens no motīviem, kādēļ Drezovi nolēma sniegt siltumu un mīlestību kādam bez vecāku gādības palikušam bērniņam. Doma par audžuģimeni Guntai radās, studējot sociālo psiholoģiju. Tolaik Drezovu jaunākais bērns Edvards vēl nebija piedzimis.

Augstskolas noslēguma darbu Gunta rakstīja par Kurmenes pagasta audžuģimenēm. Viņa stāsta: «Tad arī uzzināju, kas īsti ir audžuģimene un kāda ir tās misija. Studiju laikā biju izlasījusi neaptveramu daudzumu psiholoģiskās literatūras. Tas nozīmē, ka man bija laba teorētiskā sagatavotība. Reiz sarunā ar vīru ieminējos par savu nodomu pieņemt ģimenē svešu bērniņu, bet Valdis bija ļoti atturīgs. Situācija mainījās, kad vecākie dēli pameta ģimenes ligzdiņu, bet mazais Edvards lielajā mājā sāka justies vientuļš. Viņš bēdājās, ka līdzās nav brāļu, nav neviena drauga, ar kuru spēlēties. Tad mans vīrs ierosināja pieņemt ģimenē bērniņu, par kuru mēs visi rūpētos un kuru mīlētu tāpat kā pašu puikas.»

Gunta vispirms izrunājās ar vecākajiem dēliem, kuri jauno ziņu uztvēra ar sapratni un prieku. Pēc tam abi vecāki Edvardam saprotamā veidā pastāstīja par audžuģimenēm un bērniņiem, kuru mammas un tēti paši netiek galā ar audzināšanu, tādēļ ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Audžuģimeņu mācībās Guntai ieteica nedarīt pāri savam piecgadīgajam dēlam un nepieņemt audzināšanā par viņu vecāku bērnu. Padoms izrādījās ļoti labs. Edvards neizjūt ne mazāko greizsirdību pret Dināru un uztver viņu kā līdzvērtīgu.

Vispirms ir jāmācās
Vispirms Drezovi uzrakstīja iesniegumu Vecumnieku novada bāriņtiesai, sagādāja visus nepieciešamos ārstu atzinumus, apmeklēja psiholoģijas nodarbību ciklu. Nākamais posms bija audžuģimeņu 60 stundu mācības Rīgā. Kursus pabeidza Gunta, jo Valdis darba pienākumu dēļ nevarēja regulāri apmeklēt nodarbības. Gunta saņēma apliecību par mācību cikla beigšanu un dokumentu iesniedza bāriņtiesā. Drīz vien viņu uzaicināja ierasties Vecumnieku novada domes sēdē, kurā Drezoviem piešķīra audžuģimenes statusu. Visas juridiskās lietas bija nokārtotas, atlika tikai gaidīt.

«Kādā jaukā vasaras dienā saņēmām ziņu, ka vienu gadu un desmit mēnešus vecs puisītis atrodas bērnunamā, jo viņa vecākiem pārtrauktas bērna aprūpes tiesības. Sazinājāmies ar šo iestādi, izmantojām arī audžuģimenes tiesības pieprasīt aprakstu par bērniņu un braucām iepazīties. Septembra sākumā Dinārs jau bija mūsu mājās. Viņš nemaz nerunāja, noraidīja glāstus un pieskārienus, baidījās no pieaugušiem vīriešiem, lai gan nekāda vardarbība viņa īstajā ģimenē pret bērnu netika vērsta. Bija nevērība un vecāku nespēja uzņemties atbildību un rūpes. Kad Dinārs piedzima, viņa mamma pati vēl bija bērns – nepilngadīga, ļoti, ļoti jauna. Es bargi netiesāju šos vecākus. Viņi bija pārāk nenobrieduši, pārāk bērnišķīgi, lai tiktu galā ar vecāku pienākumiem. Puisēns ir ļoti aktīvs, fiziski spēcīgs, strauji attīstās. Reizēm domāju: «Varbūt ir labi, ka viņš piedzima mazgadīgiem vecākiem, kuri savu organismu vēl nebija paguvuši piesārņot ar toksiskām vielām,»» stāsta Gunta.

Lepojas ar vecāku izvēli
Drezovu pastarītis Edvards sākumā jutās vīlies, jo ģimenes jaunais loceklis nerunāja, toties tagad Dināra valoda ir ļoti raita. Abus zēnus mamma ik rītu ved uz Valles bērnudārzu. Audžudēlam tur ļoti patīk. Savā mazuļu grupā viņš ir atradis draudzenīti. Zēns labi saprotas ar citiem bērniem un audzinātājām. Dinārs vairs neatvaira maiguma izpausmes, viņš audžuģimenē jūtas drošs un pasargāts.

«Mazam bērniņam ir tāpat kā kaķēnam, kurš meklē siltu mūrīti,» salīdzina Gunta. Lielie dēli, atbraucot brīvdienās uz mājām, lolo un lutina mazulīti. Viņi lepojas, ka mamma un tētis ir izvēlējušies palīdzēt cilvēciņam, kurš piedzimis ne pārāk veiksmīgā ģimenē. Kopā ar jaunākajiem puikām Drezovi apmeklē koncertus un sarīkojumus, bet dažreiz Edvards un Dinārs vakaru pavada Kurmenes pagasta amatierteātra mēģinājumu zālē. Gunta Drezova ir tā vadītāja. Valles vidusskolā viņa ir nodibinājusi un vada arī divas skolēnu teātra trupas.

Dzied šūpuļdziesmas
Neviens nezina, cik ilgi bērniņš ģimenē uzturēsies. Vecāki, kuriem ir pārtrauktas aprūpes tiesības, var tās atjaunot, ja izrāda labo gribu, interesējoties par bērnu un ievērojot daudzas citas bāriņtiesas noteiktās prasības. Periodā, kamēr vecākiem ir pārtrauktas aprūpes tiesības, par bērnu juridiski ir atbildīga bāriņtiesa. Audžuģimene atbild par bērniņa veselību un izglītošanu. Tas izklausās vēsi un formāli, jo reglamentējošos dokumentos netiek minēta beznosacījumu mīlestība, maigums un uzmanība, ko audžuvecāki nenogurstoši dāvā mazulim.

Gunta vakaros Dināram dzied šūpuļdziesmas. Valdis viņam ir iemācījis braukt ar trīsriteni. Gunta min aizkustinošu epizodi: «Šogad mana vīra vecmāmiņai bija 90 gadu jubileja. Viesi sāka dziedāt «Daudz baltu dieniņu...». Piepeši visiem priekšā nostājās Dinārs un gluži kā diriģents ritmā sāka vicināt rokas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Silts mūrītis kā kaķēnam

Kategorijas