Aitu audzētāji labāk izmanto zemi

2014. gada 9. aprīlis 00:00

242

Pēdējā gada laikā Latvijā iet plašumā aitkopība, rāda statistika. Mūsu novados zemnieki to uzskata par labu veidu, kā izmantot mazāk auglīgu zemi.

Kaut arī pēdējos gados aitu skaits valstī būtiski aug, gaļas ieguve ganāmpulkos samazinās, «Bauskas Dzīvei» pauž Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa. Tam varot būt divi iemesli – vai nu īpašnieki audzē jaunlopus, lai palielinātu ganāmpulka lielumu, vai visa gaļas ieguve statistikā netiek uzrādīta.

Ēd vairāk
«Mēs redzam, ka pakāpeniski pieaug gaļas patēriņš, jo cilvēki aizvien vairāk novērtē jēra gaļas izcilo garšu un kvalitāti. Aitkopības nozare Latvijā attīstās pozitīvi, dzīvnieku skaitam ganāmpulkos ir tendence palielināties. Galvenais patlaban ir labi veikt ciltsdarbu, izkopjot konkrētas aitu šķirnes, kā arī gādāt pa kvalitatīvas rupjās lopbarības nodrošinājumu un jaunlopu saglabāšanu,» uzsver A. Siliņa.

Datus par aitu audzēšanas popularitātes pieaugumu apstiprina Vecumnieku novada lauku konsultante Aiga Saldābola. «Izmantojot novada reljefu un augsnes īpatnības, aitkopība Vecumnieku pagastos strauji iet plašumā. Liela saimniecība pēdējā gada laikā izvērsusies Bārbelē, kur galvu skaitu no pašreizējiem 2000 plānots audzēt līdz 5000. Attīstās arī mazākas saimniecības Vallē, Kurmenē, Skaistkalnē, Stelpē,» stāsta speciāliste.

Viņa piebilst, ka šādi var izmantot Vecumnieku puses pauguraino zemi, kurā labāk aug zāle un krūmi nekā graudi.«Aitu gaļa kļūst aizvien pieprasītāka. Labi rit arī vilnas pārstrāde, to mūsu zemnieki nogādā Dundagas ražotnē,» teic A. Saldābola.

Divas šķirnes
Viena no pēdējā gada jaunpienācējām aitu audzēšanā ir Iecavas novada SIA «Zeltezeri», kuras bāze ir vienota ar «Agro Iecava» biogāzes ražotni. Ganāmpulku «Zeltezeri» pirkuši pērn rudenī, šī ir pirmā sezona.

«Zeltezeru» novietnē patlaban mīt vairāk nekā 200 aitumātes, «Bauskas Dzīvei» stāsta uzņēmuma lopkopības konsultante Kristīne Šagbazjana: «Te ir divi ganāmpulki, viena saimnieks izmanto mūsu novietni. Audzējam Latvijas tumšgalvas un Romānova šķirnes aitas.»
«Gaļas biznesā Romānova šķirne īpaši nekotējas, jo gaļas iznākums ir neliels. Tumšgalve arī nav īsti gaļas šķirne, taču šīs aitas ir ļoti auglīgas. Plānojam piemeklēt gaļas šķirnes tēvu un krustojot panākt labu gaļas iznākumu, kas ir mūsu biznesa mērķis,» atklāj konsultante.

Sauc pēc brokastīm
Kūtī jau pa gabalu dzirdams «rīta koris» – aitas sauc pēc brokastu graudu devas dažādos toņos. Jēriņš, kuru pavisam maziņu nācies barot cilvēkiem, skrien Kristīnei līdzi gar aploku. «Jēri šogad sāka dzimt janvārī. Ar atnešanos problēmu nebija, bet par visu lietpratēju stāstīto pamazām pārliecināmies paši, lai pieļautu mazāk kļūdu,» stāsta K. Šagbazjana. Viņa uzsver – lopkopībā dzīvnieki jāmīl un jāciena, citādi strādāt nevar.

Kristīne, kas pabeigusi Banku augstskolu, «Zeltezeros» pārrauga lopkopības nozari. Jau vēstīts, ka te audzē arī strausus gaļai. Kopēji atbild par barošanu un kopšanu, ir veterinārā uzraudzība. Vadītāja teic, ka pareizi ir sākt ar mazāku skaitu aitu un pieaudzēt ganāmpulku, izvēloties tikai labākos dzīvniekus. ««Zeltezeros» lopkopība iederas – te ir tehniskais nodrošinājums, zeme, vienlaikus var audzēt graudus un tehniskās kultūras, kā arī pilnvērtīgi izmantot trūcīgāko zemi ganībām,» skaidro speciāliste.

UZZIŅAI

Aitkopība skaitļos
2013. gadā aitu skaits Latvijas saimniecībās pieaudzis par 1,2 tūkst. jeb 1,5%.

2012. gadā zemnieki turēja 83,6 tūkst. aitu, pērn – 84,8 tūkst.

Pērn par 0,9% samazinājās aitu gaļas ražošana, tā veido tikai 1% no Latvijā kopumā saražotā gaļas apjoma.

Patlaban viens iedzīvotājs Latvijā gadā patērē 300 – 400 g aitu gaļas, 2004. gadā šis rādītājs bija 200 g.

Dati: LLKC, Lauksaimniecības datu centrs, Centrālā statistikas pārvalde.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aitu audzētāji labāk izmanto zemi

Kategorijas