Vingros pat tornado laikā

2014. gada 9. aprīlis 00:00

679

Speciālisti uzskata, ka vingrošana 20 līdz 30 minūtes dienā būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Tomēr visi nevar atļauties apmeklēt fitnesa klubus vai veidot personiskās treniņu programmas. Bauskas pensionāri ir pierādījuši, ka var izdomāt izdevīgas alternatīvas, kā uzturēt sevi fiziskā formā.

No rīta pussešos
Jau vairāk nekā desmit gadus baušķenieces, kuru vecumu tagad var raksturot ar skaitli 60 plus, katru rītu ap pussešiem Bauskas 2. vidusskolas stadionā tiekas vingrošanas nodarbībā. Viena no grupas dalībniecēm ir pensionētā pediatre Rūta Eimusa. Viņa stāsta: «Vingrot ejam tik agri tāpēc, ka mūsu vidū ir sievietes, kurām jau pulksten astoņos jābūt darbā vai jādodas auklēt mazbērnus, tāpēc laiku kustībām atvēlam tā, lai ap pulksten septiņiem katra būtu mājās.»

R. Eimusa atklāj, ka viņas visas vingro arī mājās. Pensionāres ir izpētījušas dažādus vingrošanas kompleksus, kas der sievietēm pusmūžā. Viņas stadionā parasti skrien, soļo, izapļo rokas un vingro citādi. Aprīļa beigās kustēšanās norit upes malā, jo no pavasara līdz vēlam rudenim viņas arī peld. «Tas it kā varētu šķist mazliet par agru, bet, kad ieejam ūdenī, jāsecina, ka nav ne tik auksts, ne arī ūdens tik netīrs,» atklāj baušķeniece.

R. Eimusa Bauskā gadiem ilgi ir apmeklējusi gan fizioterapeitu, gan dažādu speciālistu vadītās nodarbības. Tajās atradusi domubiedrus un draugus. Nesen savā īpašumā ieguva nūjas. Tagad arī nūjošana vienatnē vai ar kādu draudzeni papildina viņas ikdienas fiziskās aktivitātes.

Dodas nūjot
Nereti pensionāri sūdzas, ka sportošana ir dārga – par katru fizioterapeita vai grupas apmeklējumu ir jāmaksā. Vingrošana svaigā gaisā labā kompānijā nemaksā neko. Vajag tikai apņēmību un gribu uzturēt sevi formā. R. Eimusa atzīst, ka efekts ir ļoti labs.

Pilsētā vingrot var arī profesionāles vadībā. Bauskas novada sociālā dienesta rehabilitētāja Dita Četverga jau gadu vada grupu vingrošanas nodarbības. Divreiz nedēļā pie viņas dodas sievietes ar invaliditāti un pensionāres, kā arī pansionāta «Derpele» iemītnieki.

Pensionārēm vienu stundu garā nodarbība kādreiz maksāja 40 santīmu, tagad – 57 centus. Aktivitātēm atvēlētā telpa ir maza, tāpēc vienā grupā ir trīs – četri dalībnieki. «Dažkārt arī pieci saspiežamies, bet tad visas mantas jāstumj pa malām,» teic D. Četverga. Pārsvarā tie ir vispārējie ārstniecības vingrojumi. «Palīgā ņemam bumbas, strādājam uz grīdas un, kad ir siltāk, dodamies nūjot,» atklāj speciāliste.

Kaites neignorē
Jau vairāku gadu garumā pensionāres, kuras apvienojušās senioru grupā «Možums», vingrošanai divreiz nedēļā izmanto Bauskas stadiona telpas. Sākotnēji nodarbības vadīja ilggadējā sporta pedagoģe Rita Lakstīgala. «Pēc vadītājas aiziešanas aizsaulē kādu laiku mēģinājām organizēties pašas, bet nesanāca. Par mums apžēlojās sporta centra «Mēmele» galvenā speciāliste Inga Ūbele, kura uzņēmās bez maksas vadīt nodarbības,» stāsta viena no grupas dalībniecēm Vita Leflere.

Regulāri nodarbības apmeklē 12 sievietes, dažkārt skaits pieaug līdz 15. Vasarā vingrošana nenotiek, jo aktīvistes ir aizņemtas dārza un mājas darbos. «Grupa ir liela, nereti man ir grūti atcerēties visus sīkumus,» neslēpj I. Ūbele. «Trenere parasti stāv zāles vidū un griežas uz riņķi kā skrūve, lai varētu pārredzēt ikkatru no mums. Viņa uztraucas un nemitīgi atgādina, lai nepārcenšamies. Katra zinām savas kaites, tās arī ievērojam,» atklāj V. Leflere.

Viena grupas dalībniece – 68 gadus vecā Silvija Dubrovska – stāsta, ka viņai ir sirds mazspēja un iedzimtas veselības problēmas kājām. «Daru tik, cik varu. Kad piekūstu, apsēžos malā,» neslēpj pensionāre. Viņu īpaši nogurdina enerģiskā soļošana pa zāles perimetru iesildīšanās laikā, bet patīk stiepšanās vingrojumi uz paklāja. Tos viņai ieteicis arī ģimenes ārsts.

Lai «neierūsētu»
Jaunākajai vingrotājai ir 63, vecākajai – 85 gadi. Sporta zālē viņas kustas ņipri un enerģiski, nesamulst arī pie sarežģītākām kustībām. Baušķeniece Ilze Cielava nodarbības apmeklē astoņus gadus. Viņa stāsta, ka kolektīva kodols no pirmsākumiem saglabājies nemainīgs. «Sportoju, lai uzturētu sevi fiziskā formā, uzlabotu veselību, gūtu dzīvesprieku, optimismu un kopības izjūtu ar pārējām pensionārēm,» saka I. Cielava.

V. Leflere teic: «Te es nāku, lai varētu uzturēt mundrumu, citādi ātri var «ierūsēt». Pēc nodarbības jūtos atjaunojusies. Dienās, kad stadionā netiekamies, kustības atkārtoju mājās. Iepriekš nēsāju ortozi jeb šinu ap kaklu, bet tagad to varu noņemt un jūtu, ka veselība uzlabojas.»

Vingrojumi palīdz stājai un mugurai, attīsta līdzsvaru, uzlabo asinsriti, dod ķermenim tonusu. Tomēr pensionāres par vienu no galvenajiem nodarbību labumiem uzskata iespēju būt kopā. V. Leflere stāsta, ka Bauskā dzīvo tikai pēdējos 13 gadus un pensijas vecumā jaunus draugus un paziņas iegūt nav viegli. Nodarbībās var izjust draudzīgu atmosfēru, saka pensionāre.

Vecuma rūdījums
I. Ūbele neslēpj, ka sākumā baidījusies uzņemties vadību, jo trūcis praktisku zināšanu. Atmiņā atsaukusi Sporta akadēmijā apgūtās prasmes darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Vēlāk noderīgus padomus un informāciju par treniņu programmām senioriem, ko praktizē Spānijā, Vācijā un citur, atradusi internetā. «Man nepatīk rutīna, tāpēc regulāri cenšos sagatavot jaunus vingrinājumus, ko pirms tam mājās pati izmēģinu,» atklāj nodarbību vadītāja.

Senioru grupa «Možums» tās pirmsākumos ieguva finansējumu kādā atbalsta programmā un iegādājās sporta inventāru – hanteles, riņķus, paklājus un bumbas. Hanteles nereti aizstāj ar puslitra ūdens pudelēm, jo tās ir ērtākas. Aprīkojums joprojām tiek aktīvi izmantots.

Pensionāres sportošanu uztver nopietni, un tas liek neatslābt arī vadītājai. I. Ūbele piebilst: «Nodarbībās vingroju kopā ar meitenēm, un sistemātisks darbs mani disciplinē. Neskatoties uz laikapstākļiem, divreiz nedēļā kundzītes mani gaidīs darbā. Sniegs vai lietus, ārā pat var būt tornado, bet viņas ieradīsies. Tas ir vecuma rūdījums.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vingros pat tornado laikā

Kategorijas