Tīrumus tukšus neatstās

2014. gada 7. aprīlis 00:00

104

Gailīšu pagasta uzņēmumam SIA «Uzvara-Lauks» kailsals iznīcinājis ziemājus 3400 hektāru platībā, nesot teju vienu miljonu eiro zaudējumus. Daudzi mūspuses lauksaimnieki ziemā cietušos tīrumus pagājušajā nedēļā sāka pārsēt ar vasarājiem.

Izsalušie tīrumi atrodas Bauskas un Rundāles novadā, teic SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko. «Līdz svētdienas rītam apsējām 1200 hektārus, nezaudējot optimismu,» atklāj lauksaimniecības firmas īpašnieks Arnis Vējš. Uzņēmuma vadība cer, ka vasarāju raža stabilizēs finansiālo situāciju.

«Šajā galā nav dzīvu lauku,» stāsta zemnieku saimniecības «Augškalni» vadītājs Salvis Kalniņš. Viņš apstrādā zemi Brunavas pagastā, pie Lietuvas robežas. Lauksaimniekam gājuši bojā visi 155 ha ziemāju. «Ne tikai nauda zaudēta, izbojāta augu seka, nebūs ziemājiem sēklas. Pagaidām cenšos neskaitīt tēriņus, skatos uz priekšu,» rezumē saimnieks. SIA «Uzvara-Lauks» pati ir sēklas ražotāja, bet «Augškalni» izmantos rezerves, tas atvieglo tukšo lauku piepildīšanu ar vasarājiem. Taču abām saimniecībām ziemājiem nāksies meklēt sēklu.

Bīstamie sabiedrotie
Ziemāju sējumi cietuši visā Latvijā, bet smagākā situācija ir Zemgalē, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa. Bijušā Bauskas rajona teritorijā ziemas kvieši gājuši bojā 70 – 90 procentu apmērā. Rapši «uzvedušies» līdzīgi, lai gan sākumā licies cerīgāk. Augu saknes joprojām pūst, un sējumi kļūst retāki.

S. Kataņenko un I. Litiņa par galveno cēloni uzskata četras nedēļas ilgušo kailsalu šīgada janvārī un februārī. Sniega toreiz nav bijis, gaisa temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 18 – 20 grādiem, turklāt pēdējā nedēļā pūtis spēcīgs ziemeļaustrumu vējš. Pat dažus centimetrus plāna sniega kārtiņa būtu pasargājusi sējumus no katastrofālās izsalšanas, teic I. Litiņa. Vietumis Vidzemē un Latgalē, Kurzemē, ap Saldu un Liepāju, bija divus trīs centimetrus bieza sniega seģene, tur postījumi nav tik lieli.

Vietējās stiprākas
Skaudros laikapstākļus neizturēja ražīgās, mazāk izturīgās graudaugu un rapšu šķirnes, secina «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms
S. Kataņenko. Ievērojami mazāk cietušas Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta radītās šķirnes ‘Fredis’ un ‘Edvīns’, bet augstražīgās un intensīvās ārzemju šķirnes, piemēram, ‘Briliant’, ‘Zentos’, ‘Ramiro’ u. c., gājušas bojā, apstiprina I. Litiņa. Izdzīvojuši atsevišķi lauki meža ielokos vai citās no vēja aizsargātās vietās. Vairākus gadus novērota tendence, ka pēc silta un gara rudens labāk pārziemo vēlāk, proti, pēc 20. septembra, sētie ziemas kvieši. Izšķirīga nozīme var būt pat piecām dienām.

Izsalst nevienmērīgi
SIA «Uzvara-Lauks» līdzīgu pavasari piedzīvojusi 2011. gadā, bet citi pieredzējuši lauksaimnieki neatceroties tik nelabvēlīgu ziemu. Līdz šim bijuši gadījumi, kad, sniegam uzkrītot uz nesasalušas zemes, daļa ziemāju izsuta, cieta no sniega pelējuma vai izslīka atkušņos. Tomēr tas nekad nebija izraisījis teju visu sējumu bojāeju.

Izretotās un bojā gājušās platības jāpārsēj ar vasarājiem. No ekonomiskā viedokļa vērts atstāt ziemas kviešus, ja biezība ir 120 – 150 dzīvi augi kvadrātmetrā, teic augkopības speciāliste I. Litiņa. Ziemas rapšiem vajadzīgi vismaz seši augi uz kvadrātmetru. Bieži vien kultūras blīvums ir ļoti nevienmērīgs, tas sarežģī lēmuma pieņemšanu.

Izņēmuma kārtā Latvijā šopavasar atļauts izlietot iegādātos vasaras rapšu sēklu krājumus, kas kodināti ar neonikotinoīdu klases kodni «Cruiser OSR». Turpmāk tas nebūs atļauts, tāpēc vasaras rapšu audzēšana būs ļoti apgrūtināta. Jādomā par tehnoloģiju. Proti, ja iepriekšējā rudenī rapšu sējumi apstrādāti ar herbicīdu «Butisan Star», augsne jāsastrādā vismaz 15 cm dziļumā, lai pārsētu ar vasarāju graudaugiem.

Cerība uz avansu
Pašlaik vasaras kviešu sēklas nekodinātie graudi maksā līdz 660 eiro par tonnu, normālos apstākļos iepriekš tonna pirkta par 420 –
450 eiro. Graudaugu pārsēšanas izmaksas ir aptuveni 150 – 180 eiro par hektāru, vasaras rapšiem – mazāk. Apdraudēta kvalitatīvu ziemas kviešu šķirņu sēklu ieguve, kas būs vajadzīga 2015. gada ražai.

Lauksaimniekiem nepieciešami prāvi papildu apgrozāmie līdzekļi. Kompensāciju, visdrīzāk, nebūs, prognozē I. Litiņa. Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests (LAD) sola palīdzēt, izmaksājot avansā līdz 1. jūnijam 50% pārejas posma valsts atbalsta maksājumus par platībām un laukaugu platībām. Lauksaimniekiem līdz 1. maijam LAD elektroniski jāiesniedz platībmaksājumu iesniegums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tīrumus tukšus neatstās

Kategorijas