Bērni – māmiņas gods un lepnums

2014. gada 4. aprīlis 00:00

523

50 gadu jubileja pansionāta «Atvasara» feldšerei.

Vecumnieku novada pansionāta «Atvasara» feldšerei Natālijai Aldei 2. aprīlī palika 50 gadu. Dzimšanas dienas svinības par godu mammai Aldes ģimenes bērni Juris, Voldemārs un Līga rīkos rīt, 5. aprīlī. Meita atlidos no Lielbritānijas pilsētas Bristoles, vīrs Gunārs atgriezīsies no darba Norvēģijā, bet abi dēli atbrauks no Rīgas.

Ģimenē savs pianists
Natālija atzīst: «Manas dzīves galvenais sasniegums ir trīs lieliski bērni – māmiņas gods un lepnums.» Vecākajam dēlam Jurim ir 29 gadi. Viņš un sieva Kristīna dzīvo Rīgā un strādā SIA «Lattelecom». Pārim ir sešgadīga meitiņa Enija.

Meitas Līgas pastāvīgā dzīvesvieta ir Bristole. Viņa strādā par klientu menedžeri darbā iekārtošanas firmā. Pagājušajā vasarā meita apprecējās ar diplomētu ekonomistu, gudru un dzīvespriecīgu puisi Goziju no Lielbritānijas. Kāzas svinēja Igates pilī. Līgai ir 28 gadi.
Jaunākais dēls, 23 gadus vecais Voldemārs, studē Latvijas Mūzikas akadēmijas 3. kursā, būs pianists. Šogad Voldemārs Alde pirmo reizi piedalījās starptautiskajā jauno pianistu konkursā Rīgā. Viņš ir beidzis Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas klavieru klasi un
J. Mediņa mūzikas vidusskolu.

«Jaunākais dēls ir vienīgais no mūsu bērniem, kuram patīk lauku klusums un miers. Katru piektdienas vakaru Voldemārs brauc uz mājām. Dzīvojam no vīra vecākiem mantotā īpašumā, bet ar lauksaimniecību jau labu laiku nenodarbojamies, jo man un vīram ir algots darbs. Gunārs strādā Latvijā reģistrētā celtniecības firmā, kam ir pasūtījumi arī ārvalstīs, tādēļ patlaban viņš atrodas Norvēģijā,» stāsta Natālija.

Pateicas skolotājai
Rīgas meitene Natālija bērnības pirmos gadus pavadīja Vecmīlgrāvī. Vienistabas dzīvoklītis pēc otras meitas piedzimšanas kļuva par šauru, tādēļ Natālijas tētis nolēma pārcelties uz savu senču dzimto vietu Misu. Viņš sāka strādāt Misas kūdras fabrikā. Uzņēmums prasmīgā direktora Jāņa Krūmiņa vadībā strauji attīstījās. Natālijas mamma atrada audzinātājas darbu vietējā bērnudārzā, bet vēlāk viņa un tēvs strādāja Misas plastmasas cehā.

Pēc Misas astoņgadīgās skolas beigšanas Natālija iestājās Rīgas 2. medicīnas skolā. Viņa joprojām jūtas pateicīga savai skolotājai Dagmārai Veģei, kura Natāliju iedrošināja sekot sapnim par medicīnu. Jubilāre atceras: «Tolaik es kvēli ilgojos strādāt neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Mācību praksē sapnis piepildījās. Pēc skolas beigšanas vēl kādu laiku ar sabiedrisko transportu no Misas braukāju uz darbu Rīgā. Tas bija ļoti nogurdinoši, tādēļ ar prieku pieņēmu piedāvājumu Stelpē vadīt feldšeru punktu. Nostrādāju trīs gadus, apprecējos, sāku audzināt bērnus. Pārcēlāmies uz lauku sētu netālu no Vecumniekiem, diezgan ilgi nodarbojāmies ar lauksaimniecību. Klusībā pārdzīvoju, ka esmu pametusi medicīnu. Tā ir mana sirdslieta, dzīvesveids.»

Atgriežas profesijā
Pirms astoņiem gadiem Natālija pieteicās uz vakanto mediķa vietu Vecumnieku pansionātā «Atvasara», atjaunoja profesionālās kvalifikācijas sertifikātu un piepildīja sapni atgriezties medicīnā. Natālija strādā tandēmā ar kolēģi – medmāsu. Feldšere sadarbojas ar ģimenes ārstiem Zinaīdu Spranci, Aiju Jurovu un Pēteri Igauni, kuru pacienti ir arī pansionāta iedzīvotāji. Katru rītu Natālija viņus ved uz dažādām procedūrām, izmeklējumiem, šķiro un sadala medikamentus, konsultē vecļaudis, kā arī jaunpienācējus reģistrē ģimenes ārstu praksē. Feldšerei savs darbs ļoti patīk. Viņa nejūtas pārgurusi vai nenovērtēta. Pēc 11 stundu dežūras pansionāta mediķes var izmantot divas brīvdienas.

Dzimšanas dienas svinībās piedalīsies arī Natālijas mamma, kura dzīvo Misā, pieaugušie jaunākās māsas bērni un citi tuvinieki. Uz mirkli jubilāres acis aizēno skumjas: «Ir neizsakāmi žēl, ka šo dienu nepiedzīvoja māsa, kuru smaga slimība saplosīja 41 gada vecumā. Viņas divi bērni man ir kā savējie. Palīdzu, cik varu, bet zinu, ka aizstāt mammu gan nespēju.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērni – māmiņas gods un lepnums

Kategorijas