Stūri griež atpakaļ

Izsalušo ziemāju platību atkārtotai apstrādei rasta iespēja ātrāk piešķirt lauku atbalsta tiešmaksājumu avansu, «Bauskas Dzīve» uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM) reģionālās preses dienā.
Naudu Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās tiem zemniekiem, kas līdz 1. maijam elektroniski būs pieteikuši platībmaksājumu, uzsvēra iestādes vadītāja Anna Vītola-Helviga. Viņi maijā saņems ne vairāk kā 50% avansu, ko parasti LAD izmaksā jūlijā.
Tērē atlikušo
Naudu vispirms maksās tiem lauksaimniekiem, kam trūkst līdzekļu otrreizējai bojāgājušo ziemāju lauku apstrādei, norādīja ZM valsts sekretāre Dace Lucaua. «Kompensācijas zemniekiem valsts budžetā nav paredzētas, bet šādi atbalstu varam sniegt,» paskaidroja amatpersona, piebilstot, ka lauksaimniekiem ieteicams izmantot sējumu apdrošināšanu.
LAD vadītāja informēja, ka 2014. gads lauku atbalsta sistēmā ir pārejas periods, jo «nauda ir jauna, bet tiek dalīta pēc vecajiem noteikumiem». «Turpmāk visa iekoptā zeme būs piesakāma platībmaksājumiem, tas ir ieguvums. Līdz 1. maijam jāiesniedz pieprasījumi par sakopto platību pēc 2003. gada, lai ātrāk precizētu lauku blokus,» aicina A. Vītola-Helviga.
Ir spēkā pārejas posma valsts maksājums liellopiem, bet maksājums par cukuru ir likvidēts. «Pēdējos maksājumus no šīs programmas varam izdarīt līdz 2015. gada nogalei, bet projekti jāpabeidz līdz augusta beigām,» uzsver LAD pārstāve, «īstā lauku politikas reforma stāsies spēkā nākamgad, kad būs daudz jaunumu, arī platībmaksājumos. Par daudziem lēmumi vēl nav pieņemti, aicinām lauksaimniekus uzturēt saikni ar nevalstiskajām organizācijām, lai paustu savu viedokli.»
Plusi pret mīnusiem
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par atbalstu mazajiem un vidējiem zemniekiem, ko ministres Laimdotas Straujumas («Vienotība») laikā akceptēja kā tā dēvēto pārdalošo maksājumu, tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atbildēja: «Plusu mazajiem ar to ir mazāk nekā pārējiem mīnusu.» Viņš apstiprināja, ka jautājums izskatīts lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē. Gala lēmums jāpieņem ZM, un līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā precīzu ziņu par to «Bauskas Dzīves» rīcībā nebija.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) pārstāvji Agita Hauka no Iecavas un Agris Veide no Vecumnieku novada «Bauskas Dzīvei» pauduši bažas, ka ar J. Dūklava atgriešanos amatā atjaunosies viņa iepriekš ieturētā politika – vairāk atbalstīt lielos zemniekus.
A. Hauka atklāja, ka konsultatīvajā padomē pārdalošo maksājumu atbalstīja tikai LZF un bioloģisko saimniecību pārstāvji. «Tas tāpēc, ka naudu līdz 30 ha apstrādājošo zemnieku papildu atbalstam pārdalītu no lielajiem zemniekiem paredzētā fonda. Kaut arī viņiem tas neko daudz nenozīmē, neviens negrib zaudēt,» uzskata A. Hauka.
A. Veide uzsver, ka tikai lielo zemnieku atbalsts iztukšo laukus, kā tas bija redzams iepriekšējos gados: «Laukos dzīvību uztur dažādas saimniecības, kas savā starpā sadarbojas. Tām jāsniedz līdzvērtīgs atbalsts.»
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns pavēstīja, ka tiešie maksājumi lielajiem atbalsta saņēmējiem virs 2000 eiro nedaudz saruks, taču precīza informācija būs zināma rudenī. Jāpiebilst, ka mazo un vidējo saimniecību atbalsts ir daļa no Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformas, ko lobēja arī nozares lielākā nevalstiskā organizācija COPA-COGECA.
Ierobežojumos saskata risku
J. Dūklava teiktajā jūtama vēl viena atkāpšanās no priekšteces ievadītās politikas, proti, ministrs uzskata, ka pārāk stingri ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei var radīt risku. Jau vēstīts, ka ZM iepriekšējā valdībā sagatavotie likuma grozījumi, kas paredz ļaut lauksaimniecības zemi iegādāties galvenokārt vietējiem ražotājiem, patlaban ir Saeimā. Tiek apspriesta iespēja noteikt maksimālo zemes īpašuma platību. A. Hauka informē, ka nesen Lietuvā apstiprināts 500 ha īpašumā esošās apstrādājamās zemes limits, ko atbalsta LZF.
J. Dūklavs to dēvē par «kārtējo neprātīgo soli»: «Ko darīs statūtsabiedrības, kam ir daudz biedru? Lielāka saimniecība ir «Uzvara-Lauks» Bauskas novadā ar 6000 ha, bet tāda tā ir vienīgā. To, kam ir 1000 – 2000 ha, jau ap simtu salasīsies. Jārēķinās ar šīm saimniecībām un jāskatās, lai lēmumi nebūtu pretrunā ar Eiropas dokumentiem.» Ministrs gan minēja vairākas ES valstis, kurās zemes pircējiem prasa pierādīt nodomu to apstrādāt, zināšanas nozarē u. tml.
UZZIŅAI
Šogad atvērtās lauku atbalsta programmas:
investīcijām pārstrādes uzņēmumos – vairāk nekā 8 milj. eiro;
ieguldījumiem produktu bioloģiskajā pārstrādē – vairāk nekā 3 milj. eiro;
mēslu krātuvju būvei – 4 milj. eiro;
augustā plānots atvērt modernizācijas programmu.
Avoti: LAD, ZM.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»