Neskati pirkumu pēc krāsas

Varētu likties, ka sporta apavus ir viegli nopirkt – atrodi vajadzīgo izmēru, izvēlies skaistākos un ērtākos un pērc. Taču pārdevēji brīdina, ka tā var riskēt ar veselību.
Populārākie sporta apavu ražotāji daudz līdzekļu iegulda tehnoloģijām, lai izstrādājumus piemērotu pēc iespējas plašākam lietotāju skaitam. Tāpēc ir jāmeklē atbilstīgākie. Izvēles posmā palīdz videoierīces un sporta trenažieri.
Nofilmē skrējienu
Starptautiskajā aktīvās atpūtas un sporta izstādē Ķīpsalā 28. – 30. martā apavu ražotāja «ASIC» pārstāvji piedāvāja katram interesentam noskaidrot, kuri skriešanas apavi ir vispiemērotākie.
«Pārbaude notiek divos posmos. Vispirms uz skriešanas trenažiera kāpj ar basām kājām, izmēģina dažādus ātrumus un slodzes. Fizioterapeits visu filmē un analizē,» stāsta tirdzniecības pārstāvis Egnārs Gudriķis. Kad radies pirmais priekšstats, noskaidro, pa kādu segumu – asfaltu, stadiona skrejceļu, granti, smiltīm – plānots skriet. Atkarībā no ceļa seguma un video redzētā piemeklē skriešanas apavus un vēlreiz pārbauda uz trenažiera. E. Gudriķis atzīst, ka šāds tests būtu jāveic pirms katra apavu pirkuma, jo skriešanas stils var mainīties, rodas jaunas tehnoloģijas. Aptuveni 90 procentiem apmeklētāju izdodas atrast piemērotus apavus. Pārējiem tie jāmeklē ar ortopēda palīdzību.
Šādas pārbaudes ir pieejamas vairāku apavu tirgotāju veikalos. Piedāvājums nav lēts – tas maksā ap simts eiro un pat dārgāk. Speciālisti teic, ka labāk tomēr pārliecināties, vai kurpe kājai piemērota, nevis riskēt ar iespējamām problēmām. Krāsa apavu izvēlē nav noteicošā.
Ietekmē visu ķermeni
Neveiksmīgi izraudzīti apavi var radīt problēmas ne tikai pēdai, atzīst Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas medmāsa Regīna Ščura. Viņa teic, ka nepiemēroti apavi var radīt pārmaiņas kājās, gurnos un mugurā. To apstiprina arī citi speciālisti. «Ja pēda nepareizi pieskaras zemei, papildu trieciens skrienot vēršas uz celi, lielāka slodze ir mugurai,» tā Egnārs Gudriķis.
Sportistu vispārējās veselības pārbaudēs tam parasti nepievērš uzmanību. Ja ir aizdomas par nepareizu pēdas darbību, var veikt statiskās podometrijas pārbaudes vai vēl vienu jaunu tehnoloģisko pārbaudījumu – dinamisko podometriju, kas ļauj fiksēt pēdas darbību kustībā un palīdz noteikt disfunkcijas, kuras statiskā veidā nav iespējams pamanīt.
Podometrijas pārbaudes valsts neapmaksā. Tomēr jauniešiem un pieaugušajiem, kas domā par profesionāla sportista karjeru, ļoti svarīgi izmantot jauno tehnoloģiju iespējas, lai ar nepiemērotiem apaviem neradītu veselības problēmas.
Arī gaitas defekti nav iemesls, lai pārtrauktu sportot. Ar speciāliem ortopēdiskajiem pēdu ieliktņiem un labiem apaviem sporta gaitas var turpināt efektīvāk.
Vecie jāņem līdzi
Skrējiena «Nike Riga Run» organizatori uzsver, ka pirms piedalīšanās garajās distancēs ļoti svarīgi ir zināt, vai apavi ir labi. To piemērotību mūsdienās nosaka pēc pronācijas – veida, kā pēda vēršas uz iekšpusi, kad cilvēks iet vai skrien. Sporta ārste Sandra Rozenštoka stāsta, ka pronācija ir daļa no dabiskās kustības, kura palīdz kājas apakšējai daļai tikt galā ar satricinājumu. Skriešanas īpatnības parasti var noteikt arī pēc iepriekšējo apavu nodiluma, tāpēc tos vēlams paņemt līdzi, kad iegādājas jaunus.
Skriešanas apavu ražotāji uzsver, ka iepriekš aprakstītais veikalos piedāvātais tests nav domāts visu sporta veidu apaviem. Basketbolā, futbolā, handbolā un citos sporta veidos nepieciešamas citādākas kustības nekā skriešanā. Sīkāk par to pastāstīs tirgotāji.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»