Ēka glabā dzimtas atmiņas

2014. gada 2. aprīlis 00:00

Bauskas novada Vecsaules pagasta «Boķi» atrodas pusceļā starp Vecsaules un Ozolaines ciemu. Pašlaik senajā koka ēkā dzīvo Zaķu ģimene – pensionāri Irina un Ronalds, viņu meita Gita, vīrs Dainis un viņu bērni Markuss un Marisa. Pirms 17 gadiem šo namu Zaķi nopirka no īpašnieku mantinieces. Viņiem bija vajadzīga īsta lauku māja un zeme, lai varētu turēt lopus.

Izvēlas viensētu pie ceļa
Savulaik Ronalds Zaķis seniors strādāja ķieģeļu ražotnē «Ceplis» Mežotnes pagastā. Ražotni slēdza, kad meita Gita un dēls Ronalds vēl bija mazi. Vajadzēja domāt, kā nopelnīt iztiku un izskolot bērnus. Ģimene nolēma pievērsties lopkopībai, audzēja cūkas un govis. «Mums bija svarīgi, lai māja atrastos tuvu ceļam un apdzīvotam centram, jo bērniem vajadzēja nokļūt skolā. Vecsaules pagasta «Boķi» šīm prasībām atbilda. Vecsaules pamatskola, ko abi bērni ir beiguši, atrodas dažu kilometru attālumā. Katru rītu pie lielā ozola – «Boķu» vēstures vienīgā liecinieka – piestāja skolas autobuss,» stāsta Irina Zaķe.

Savu četrgadīgo meitiņu Gita Zaķe gan katru rītu ar mašīnu ved uz Bauskas bērnudārzu «Zīlīte». Jaunajai sievietei šķiet, ka pirmsskolas grupiņas lauku skolā nevar sacensties ar pilsētas bērnudārzu piedāvātajām iespējām. Gitas vīrs strādā netālajā zemnieku saimniecībā, bet Irina un Ronalds vada rāmu dzīvi. Lopus viņi jau sen netur, arī lielus sakņu dārzus neiekopj, jo tam ir vajadzīgs daudz spēka.

Aculiecinieces stāsts
Ģimene ir atjaunojusi ēku, lai tā būtu patīkamāka dzīvošanai, bet 19. gadsimtā būvētā nama renovācijai būtu nepieciešami pamatīgi līdzekļi. Zaķiem nav tādas rocības. Par mājas vēsturi viņi neinteresējas, bet pēc vietējo nostāstiem zina, ka «Boķi» un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā netālu uzceltās «Vēsmiņas» piederēja turīgiem saimniekiem Grosbergiem. Kādreizējie īpašnieki Alberts un Marija, kuriem laimējās atgriezties no izsūtījuma Sibīrijā, atdusas Ozolaines kapsētā.

Vairāku Vecsaules pagasta lauku sētu vēsturi ir pētījusi baušķeniece Ausma Saukuma. Viņas apkopoto pagātnes liecību krājums «Manas atmiņas» glabājas Vecsaules pagasta bibliotēkā. Autore to ir atļāvusi izmantot ikvienam interesentam. Ausma Saukuma raksta: «Grosbergiem bija liela ģimene: dēli Jānis, Alberts, Mārtiņš un skaista meita Klāra. Vecākais dēls Alberts – stalts, iznesīgs puisis, aizsargs – apprecēja Vecsaules pagasta «Kalnakroga» saimnieka Stūra vecāko meitu Annu. Viņa bija ne tikai bagāta, bet arī izskatīga un izglītota. Arī viņa, tāpat kā Alberts, darbojās aizsargu organizācijā. Pēc laulībām vecie Grosbergi «Boķus» atstāja Albertam un Annai, bet paši netālu uzcēla jaunas mājas «Vēsmiņas».»

Ģimene paliek Vecsaulē
Grosbergu ģimeni 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja un pa ceļam uz Sibīriju izšķīra. Alberts nokļuva ziemeļos, bet Anna Sibīrijā nomira. Latvijā Alberts atgriezās ar otro sievu Mariju – igaunieti – un divām Sibīrijā dzimušām meitām Rozāliju un Milviju. Ģimene atkal apmetās «Boķos», bet kolhozu laikā savulaik lepno, iekopto īpašumu pamatīgi izpostīja namā izmitinātie strādnieki. Toties «Vēsmiņu» liktenis bija laimīgāks – šeit visu mūžu dzīvoja Alberta Grosberga brāļi Jānis un Mārtiņš, kā arī māsa Klāra, par kuriem ar lielu sirsnību savā atmiņu grāmatā stāsta Ausma Saukuma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ēka glabā dzimtas atmiņas

Kategorijas