Gidi atminas piedzīvoto

2014. gada 2. aprīlis 00:00

Spoku stāstus, ekskursantu nedienas muzejos, piedzīvojumus aiz slēgtām pils durvīm un daudz ko citu muzeju darbinieki pagājušajā nedēļā atklāja stāstu vakarā Pilsrundāles bibliotēkā.

Uz pasākumu «Reiz muzejā...» 26. martā bija aicināti Rundāles, Mežotnes un Bauskas pils, kā arī Pilsrundāles un Saulaines skolu muzeju darbinieki. Viņi stāstīja par darba ikdienu un specifiku, atcerējās arī amizantas situācijas.

Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane atklāj, ka par šādu tematisku vakaru prātojusi jau divus gadus. Stāstu sarīkojumus par dažādām tēmām organizē regulāri, jo kopš 2009. gada Pilsrundāles bibliotēka ir pievienojusies stāstu bibliotēku tīklam.

«Par notiekošo lielajos pils muzejos noteikti ir daudz interesanta, ko stāstīt. Tomēr nevajag aizmirst arī mazos skolu muzejus, jo tie glabā nozīmīgu informāciju, kas saistīta ar novadu,» teic A. Ramane.

Aptausta eksponātus
Bieži tika atsaukti atmiņā dažādi stāsti par Rundāles novada galveno apskates objektu – pili. Teju katrs vietējais bijis tās teritorijā. Muzeja gidi atklāj, ka ekskursanti ir dažādi, bet viszinātkārākie parasti ir individuālie apmeklētāji, nevis tie, kas ieradušies tūristu grupās.

Pilsrundāliete Anna Pilinoviča, kura vasaras sezonā strādā Rundāles pils dārzā, tūristos pamanījusi vienojošo elementu – mīlestību pret dabu. Apmeklētāji parasti ir sajūsmā, staigājot pa pils parka teritoriju. «Daba un patīkamā atmosfēra viņus uzlādē, skolēni parasti dzīvespriecīgi skraidelē apkārt, meklējot labirintus,» neslēpj A. Pilinoviča. Savukārt muzeja gide Benita Spale atklāj, ka ir apmeklētāji, kuri uztver lietas aptaustot, nevis apskatot vai klausoties. Nereti atrodas kāds, kurš labprāt tūres laikā palēkātu pa pils gultām.

Kovārņa ligzda
Savulaik, pirms Rundāles pilī ierīkoja muzeju, tur atradās Rundāles skola un dzīvokļi. Vienā dzīvoja Imants Grunde. Viņš atzīstas, ka pilī piedzīvotas jaukas atmiņas, bijuši arī kuriozi gadījumi. Pensionārs atminas kādu vasaras dienu pilī, kad apkārt valdījis pilnīgs klusums. Viņš dzīvoklī pārskatījis pastnieka atnestās vēstules un izdzirdējis: «Kvāk». Sākumā nepievērsis tam uzmanību, jo domājis, «vai tad reti mums kas ausīs svilpo un skan». Pēc laika, kad saucieni atkārtojās, Imants sācis meklēt skaņas avotu. Ņēmis trepes un skatījies. Izrādījās, ka ēkā kovārņi bija izveidojuši ligzdu caurulēs un mituši virs dzīvokļa. Ikdienā, kad pils bija pilna ļaužu, to sadzirdēt nebija iespējams.

Pils gars
Sarīkojuma dalībnieki neiztika bez spoku stāstiem. Gide B. Spale dalījās pārdzīvojumos, kurus reiz izjutusi, kad muzejā durvju spraugā ieķērās kleita. «Skaidri redzu, ka nav tai, aiz kā aizķerties, bet kleita stāv nostiepta. Ar spēku to parāvu un satraukta devos prom. Nestāstīju nevienam, domāju, ka man nenoticēs,» atceras B. Spale.

Rundāliete Rita Preisa skolas gadus pavadīja pilī. Viņa un klasesbiedri nereti nodarbojušies ar spiritismu. Reiz pēc rituāla, ko tajā laikā uztvēra ļoti vieglprātīgi, redzēja gar kamīnu pārslīdam baltu ēnu. «Varbūt emociju uzplūdumā pārskatījos un redzēju to, ko vēlējos redzēt, bet varbūt tas arī bija kāds gars,» stāsta rundāliete. Viņa neslēpj, ka pili ir izrādījusi dažādiem interesentiem un vienmēr stāstījusi par «Baltās dāmas» esamību, jo apmeklētāji to labprāt vēlas dzirdēt.

Meklē formastērpu
Saulaines profesionālās vidusskolas muzeja vadītāja Marina Kazanceva stāsta, ka skolas muzeji nav slaveni ar spoku stāstiem, bet tiem ir citas «odziņas». Izglītības iestādes muzejs dibināts 1966. gadā, bet tas glabā arī materiālus un liecības par skolas pirmsākumiem kopš 1908. gada. «Pārcilājot dokumentus, var atrast interesantas lietas par novada vēsturi,» atzīst muzeja vadītāja. Viņa konstatējusi, ka agrāk, direktora Konstantīna Ārmaņa laikā, bija ieviesta tradīcija – direktors regulāri apmeklēja skolēnu rīkotos pasākumus un ar roku rakstītajā programmā pie katra priekšnesuma sniedza savu rakstisku vērtējumu, nereti neskopojās ar kritiku.

Savukārt Pilsrundāles vidusskolas muzejs izveidots vien pirms pieciem gadiem. Pašlaik tiek vākti dažādi materiāli, kas papildinātu ekspozīcijas saturu. Tās vadītāja Rudīte Gustiņa atzīstas: «Ja es salikšu Pilsrundāles vidusskolas vēsturi rāmjos, tad es būšu padarījusi mūža darbu.» Viņa neslēpj, ka pašlaik muzejā trūkst Jaungada eglītes svētku programmas, ko bērni parasti zīmējuši. Vēsturniece ir iecerējusi eksponēt padomju laika skolēnu formastērpu, tomēr muzeja īpašumā ir saglabājušies tikai lakatiņi. «No meiteņu blūzēm skatāmi vien auduma paraugi, kas pēc skolas beigšanas tika pāršūti maisiņos,» informē R. Gustiņa.

Sapnis piepildīts
Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste pētniecības darbā Taiga Skane stāsta, ka pirmajam Rundāles pils muzeja direktoram Laimonim Liepam bijis sapnis atjaunot visus tuvējās apkārtnes lielākos kultūras pieminekļus – Bauskas, Rundāles, Mežotnes pili – un izveidot vienotu apskates kompleksu. Tagad viņa iecere piepildījusies.

Lai papildinātu tematisko vakaru, T. Skane rādīja, kādi tērpi bija iecienīti 15. līdz 17. gadsimtā. Viņa demonstrēja, kā veidot renesanses stila baltās, krokotās apkakles, kas bija raksturīgas augstdzimušiem ļaudīm, piemēram, Ketleru dzimtā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gidi atminas piedzīvoto

Kategorijas