Jaunus līgumus piedāvās nākamajā sapulcē

2014. gada 31. marts 00:00

651

Jaunus līgumus piedāvās nākamajā sapulcē

Bauskas novada domē 24. martā notika sapulce, kurā pašvaldības administrācija kopā aicināja Jauncodes Dreņģerkalna ielas iedzīvotājus un SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» pārstāvjus.

Pagājušajā gadā ne viens vien iedzīvotājs saņēma rēķinu par kanalizāciju, kurā uzrādītā summa pārsniedza simts latus. Dažiem, kas atteicās maksāt, nosprostoja kanalizāciju. Sapulcē sanākušie skaidroja, kāpēc radusies šāda situācija un kā to risināt.

Nenodotā sistēma
Sapulcē ieradās aptuveni 20 Codes iedzīvotāji, pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa, «Bauskas ūdenssaimniecības» inženieris Valērijs Gabrāns, tikšanās iniciators pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka un viņa vietniece Ineta Ruhocka.

Vispirms noskaidroja notikumu hronoloģiju. Padomju laikā Jauncodē izveidota kanalizācija, kas netika nodota ekspluatācijā. Nebija precīzu rasējumu ar ierakto kanalizācijas sistēmu. 1994. gadā izdevies panākt, lai kanalizācijas ūdeņus novada uz attīrīšanas iekārtām, nevis Mēmeli, taču konkrēta uzņēmuma pārziņā sistēmu nenodeva. Ūdens piegādi līdz 2009. gadam nodrošināja pagasts. Kā sapulcē uzsvēra V. Gabrāns – ūdens attīrīšanas pakalpojumu sniedza, bet neviens par to nemaksāja.

Parādoties iespējām iegūt dažādu fondu līdzfinansējumu, Codes pagasts centās sakārtot ūdenssaimniecību, reizē ēkās uzstādot ūdensskaitītājus. Bauskas novada dome 2010. gada maijā pieņēma lēmumu piešķirt tiesības «Bauskas ūdenssaimniecībai» sniegt kanalizācijas pakalpojumus Jauncodes ciemā. Kanalizācijas tīklu inventarizācija notika 2012. gadā, pieņemot lēmumu par to nodošanu «Bauskas ūdenssaimniecības» īpašumā no 2013. gada 1. janvāra. Savukārt dzeramā ūdens piegāde palikusi Codes pagasta pārvaldes ziņā, un tā arī iekasē naudu par šo pakalpojumu.

Draudu vēstules
«2009. gadā saņēmām vēstuli: «Ja nemaksāsit par kanalizāciju, jums to atslēgs.» Jutāmies kā noziedznieki. Tā nebija sarunu vēstule, bet draudi. Kāpēc neviens neko agrāk neteica? Kādēļ 18 gadus klusēja?» tā SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» darbības sākumu raksturo ciema iedzīvotāji.

Uzņēmumā fiksēja ūdensskaitītāju rādītājus un, balstoties uz tiem, pieprasīja maksu par kanalizāciju. Daļa iedzīvotāju sāka maksāt, citi kavējās. Dažus neapmierināja nepareizi noformēti līgumi, citi apšaubīja, vai kanalizācijas pakalpojumu tiešām nodrošina. J. Kalinka sapulcē paziņoja, ka pašvaldības administrācija pārbaudē, iesaistot arī iedzīvotājus, noskaidrojusi – ūdeņi no Dreņģerkalna tiešām nokļūst līdz attīrīšanās iekārtām, nevis iztek dīķī pie veikala «Argo».

Novada domes jurists Modris Mākulēns, kurš sapulcē piedalījās kā privātpersona, uzsvēra, ka pirms 2010. gada lēmuma un līdz pat 2013. gada 1. janvārim situācija bija nemainīga – nebija notikusi kanalizācijas tīklu inventarizācija, uzņēmums nodrošināja kanalizācijas pakalpojumus, izmantojot būvi, kas nav tā bilancē. Viņaprāt, šādā situācijā «Bauskas ūdenssaimniecība» nebija tiesīga pieprasīt maksu no iedzīvotājiem.

Godprātīgie maksā
Iedzīvotāji interesējās, kāpēc kanalizācijas pakalpojumu nesniedza Codes pagasta pārvalde. «Nevarējām ņemt naudu par pakalpojumu, ko nesniedzam. Kanalizācijas tīkli nepiederēja Codes pagasta pārvaldei,» skaidroja D. Šķiliņa. M. Mākulēns jautāja – kā tādā gadījumā «Bauskas ūdenssaimniecība» var iekasēt naudu par kanalizācijas sistēmu, kurai nav inventarizācijas un kas nav uzrādīta uzņēmuma bilancē? V. Gabrāns iebilda: «Pakalpojumu saņēmāt gadiem, neatkarīgi no līguma. Vai tad pareizāk būtu laist kanalizāciju grāvī?!»
Dreņģerkalna iedzīvotāji uzsvēra, ka par pakalpojumu maksātu pēc līguma, kas apmierinātu abas puses – gan pakalpojuma sniedzēju, gan saņēmēju. «Domājat, ka šeit dzīvo ļaunprātīgi nemaksātāji?!» aizvainoti bija codieši. V. Gabrāns kļuva pikts: «Tieši tā, ļaunprātīgi nemaksātāji! Katrs mēnesis, ko nemaksājat, nāk jums par labu.» Amatpersona uzskata, ka par kanalizācijas pakalpojumu bija jāsāk maksāt no brīža, kad tika pieslēgti ūdensskaitītāji.

Ūdensskaitītāju pieminēšana radīja jaunu sašutuma vilni. Izrādās – tie, kas pieslēguši ūdensskaitītājus, maksā par kanalizāciju, bet tie, kam ierīču nav, ūdeni lieto, bet nemaksā. «Apzinīgie saņem rēķinus par 200 latiem, bet tie, kas nepieslēdza skaitītājus, nemaksā neko,» sašutuši codieši.

Ne visi vienlaikus saņēmuši rēķinus un līgumus. Mārīte Ķikure līgumu saņēmusi tikai 2013. gada septembrī un maksājusi par iepriekšējā periodā izmantoto kanalizācijas pakalpojumu nevis pēc rādītājiem, kurus bijis grūti precīzi nolasīt 1. janvārī, bet pēc teorētiski noteikta patēriņa. «Vajadzētu būt modelim, ka visi maksā no viena datuma,» iesaka M. Ķikure. V. Gabrāns skaidro: «Faktiski kanalizācijas pakalpojumu sniedzam jau 20 gadus.» Codieši sašutuši iebilda, ka tas notiek tikai no 2013. gada 1. janvāra.

Notekūdeņi grāvī?
J. Kalinka aicināja sanākušos vienoties par risinājumu, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan ūdenssaimniecību. V. Gabrāns uzņēmuma vārdā ieteica, lai iedzīvotāji samaksā par kanalizāciju no 2013. gada 1. janvāra. M. Mākulēns piekrita, ka kopš šī datuma uzņēmumam ir tiesības maksu pieprasīt. Sapulces dalībnieku vienošanās ir mutiska, līdz līgumu parakstīšanai tai nav juridiska pamatojuma. V. Gabrānu uztrauc, ka uz sapulci ieradās trešdaļa iedzīvotāju un nebija daudz nemaksātāju, jo viņi šādu vienošanos var ignorēt.

I. Ruhocka atgādināja citu problēmu: «Ko darīsim ar klientiem, kas centīgi maksājuši no 2009. un 2010. gada?» V. Gabrāns atzina, ka «Bauskas ūdenssaimniecība» pirms 2013. gada 1. janvāra veiktos maksājumus uzskatītu par avansu. Šādu ideju atzinīgi vērtē codiete Velta Mākulēna. Viņai un diviem kaimiņiem par rē-ķinu nemaksāšanu bija atslēgta kanalizācija, bet līgumā neviens punkts to neparedzot. Sapulcē gan vienošanās par kanalizācijas pieslēgšanu netika panākta. V. Gabrāns pieprasīja: «Lai vispirms samaksā rēķinu, kādu nosūtījām!» V. Mākulēna uzskata – viņai sistēma nosprostota tāpēc, ka uzrakstījusi sūdzību Bauskas novada domei. «Bauskas Dzīvei» zināms, ka vienas atslēgtās mājas notekūdeņus izsūknē un izved ar speciālo transportu, bet par to, kur nonāk citu atslēgto namu kanalizācijas plūsma, informācijas nav.

Līgumu kaujas
Vienošanās par 2013. gada 1. janvāri kā fiksētu pakalpojuma sniegšanas sākuma datumu nenozīmē, ka iedzīvotāju pretenzijas beigsies. Neapmierinātība ar «Bauskas ūdens-saimniecības» piedāvātajiem līgumiem saglabājas. Vairāki Dreņģerkalna ielas iedzīvotāji uzsvēra, ka līgumu līdzšinējā redakcijā nav gatavi parakstīt. «2009. gadā parakstītajā līgumā minēts, ka SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» piegādā ciema iedzīvotājiem arī ūdeni. Kāpēc lai iedzīvotāji maksātu, ja uzņēmums nav iedevis pat krūzīti ūdens?!» pauda kāds sapulces dalībnieks.

«Pats saņēmu šādu līgumu. Gāju uz ūdenssaimniecību un prasīju izlabot. Toreiz jau aizrādīju, ka būs daudz cilvēku, kas nāks ar pretenzijām,» atcerējās J. Kalinka, piebilstot, ka nevar atbildēt par posmu, kad nebija izpilddirektors, toties tagad iesniegti priekšlikumi par līguma formu. V. Gabrāns taisnojās: «Mūsu lielākās pūles pēdējos gados ir veltītas, lai apgūtu Bauskas pilsētā Eiropas Savienības fondu līdzekļus, izbūvētu jaunus tīklus. Mēs nevaram tērēt papildu naudu, lai algotu juristu un inženieri tīklu pārbaudei.»

Novada domes izpilddirektors rosināja nākamo tikšanos, lai parakstītu jaunos līgumus, rīkot 8. aprīlī bijušajā Apiņu skolā, tuvāk iedzīvotājiem. Codiete Ilona Bundze-Zdanovska pēc sapulces pauda, ka pirms nākamās tikšanās vajadzētu iepazīties ar jauno līgumu. Dažās saimniecībās jāpanāk vienošanās par vēl viena skaitītāja ierīkošanu ūdenim, kuru izmanto dārza laistīšanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunus līgumus piedāvās nākamajā sapulcē

Kategorijas