Pedagogi gūst atziņas turpmākajam darbam
Pedagogi no daudziem Latvijas novadiem piektdien, 28. martā, strādāja Bauskas Valsts ģimnāzijas rīkotajā metodiskajā konferencē. Dienas noslēgumā «Bauskas Dzīvei» vairāki skolotāja atzina, ka iegūta darbam noderīga informācija.
Konferences moto bija «Skolēnu personības un sasniegumu izaugsmes motivējoši faktori». Par to tika spriests vairākās darba grupās. Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Vija Cerusa runāja par humānpedagoģijas lomu skolēnu personības veidošanā. Viņas kolēģe Vaira Karpiča «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, cik būtiski bijis uzzināt, kā atrast veidus, lai spētu uzrunāt katru skolēnu: «Ar mīļumu un labestību skolēnu rosināt mācībām var daudz efektīvāk nekā ar skarbiem vārdiem un pārmetumiem. Tas nav viegli, bet tāda ir mūsu misija. Par šo tēmu lekcijā tika spriests daudz un interesanti.»
Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Slavīte strādāja jauno ģeogrāfu skolas prezidenta Ulda Klepera vadītajā darba grupā. Tās tēma bija «Talantīgu un spējīgu bērnu izaugsmes veicināšanas iespējas mācību procesā». Viņai saistošas šķita šajā grupā paustās atziņas par darbu ar talantīgiem skolēniem. «Vēlreiz guvu apstiprinājumu tam, cik svarīgi ir klasē nepazaudēt šos talantīgos bērnus. Ir daudz iespēju, kā noturēt viņu uzmanību laikā, kamēr skolotājs strādā ar tiem, kam viela tik labi nepadodas. Lekcijā tas īpaši tika uzsvērts. Man šķiet, ka mūsdienās talantīgo skolēnu izaugsmei tiek pievērta nepietiekama uzmanība,» secināja I. Slavīte.
Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece ar «Bauskas Dzīvi» dalījās atziņās, kuras guva Bauskas sākumskolas pedagoģes Initas Nagņibedas vadītajā darba grupā. Tajā tika spriests par izglītības iestādes vadītāja lomu pedagogu un skolēnu motivācijā. Triju pušu – skola, skolēni un vecāki – sadarbībā ļoti nozīmīga ir vecāku loma. Svarīgi, lai vecāki būtu motivēti sadarboties ar skolu. Tas veicinās arī bērniem pozitīvu attieksmi pret izglītošanos.
«Mums nav jābaidās aicināt vecākus uz skolu. Vecākiem nav jābaidās nākt uz skolu. Vairumam problēmu risinājuma sākums meklējams tieši skolā. Mūsdienās ir svarīgi arī tas, lai par izglītības iestādi tiktu veidots labs informatīvais tēls. Tā ir vēl viena no manām šajā konferencē iegūtajām atziņām,» atklāja Skaistkalnes vidusskolas direktore.
Dienas noslēgumā konferences dalībnieki ar interesi noklausījās Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa lekciju. Profesors aicināja izprast, vai skolās un augstskolās mācītais veido pamatu tam, lai šie bērni nākotnē spētu nodrošināt tādu dzīvi, kurā viņi būtu laimīgi. Viņš uzsvēra motivācijas nepieciešamību.
«Ja jaunais students kaut ko nezina, mēs viņam to augstskolā iemācīsim. Bet, ja pie mums būs atnācis students, kurš nebūs motivēts mācīties, tad rezultāta nebūs. Skolēniem pēc iespējas ātrāk jāapjauš, ka mācības ir nopietns un nebūt ne viegls darbs. Kā piemēru es parasti minu Latvijas Universitātes galvenās ēkas ieejas durvis. 19. gadsimta meistaru darinātās durvis ir diezgan grūti atvērt. Tās nav kā lielveikalos, kur durvis atveras automātiski. Tātad – mācīšanās ir grūts darbs, kura izpildei nepieciešama liela motivācija.
Ir izpētīts, ka bīstamākais periods mācīšanās motivācijas pazaudēšanai ir sākumskolā un tad posmā no pamatskolas uz vidusskolu. Tātad jums, skolotāji, ir liela atbildība, strādājot ar šo vecumposmu audzēkņiem,» vēlēja M. Auziņš.
Vēl profesors skaidroja, cik svarīgi ir skolēnos iemācīt strādāt ar informāciju, orientēties tajā. Pasaulē katru dienu tiek izdoti 4000 jaunu grāmatu. Tādējādi, tās izlasīt nevienam nav iespējams. Taču ir svarīgi saprast, kur meklēt vajadzīgo.
Laikraksta «The New York Times» vienā nedēļā ir atrodams tikpat daudz informācijas, cik visā pasaulē tika radīts visā 18. gadsimtā. «Šie ir tikai daži piemēri, kas parāda, cik svarīgi ir nevis iemācīt skolēniem kādu konkrētu faktu, bet motivēt viņus nemitīgi izzināt ko jaunu.
Kāds cits pētījums atklāj – tie jaunieši, kas šodien nonāk darba tirgū, savas dzīves laikā nomainīs vidēji 15 profesijas. Tas pierāda, ka šo laiku jaunajiem cilvēkiem nemitīgi nāksies mācīties ko jaunu. Mūsu pašu studenti ir izpētījuši, rakstot pēc trešā kursa bakalaura darbu, 50 procentu no tā, kas tika mācīts pirmajā kursā, vairs nav izmantojams, jo šī informācija ir novecojusi.»
Šīs bija tikai dažas no LU rektora M. Auziņa paustajām atziņām. Lekcijas noslēgumā viņš aicināja pedagogus strādāt tā, lai kaut nedaudz mainītu attiecības angļu rakstnieka Bernarda Šova paustajā sentencē: «Divi procenti cilvēku domā, trīs procenti cilvēku domā, ka viņi domā. Pārējie 95 procenti drīzāk nomirs, nekā sāks domāt.»
Konferencē Bauskas Valsts ģimnāzijā piedalījās pedagogi no Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada skolām, kā arī pārstāvji no Salacgrīvas, Dobeles un Jelgavas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»