Dabiski produkti – garšīga ēdiena pamats

2014. gada 28. marts 00:00

Baušķeniece Ieva Tarvida, Bauskas novada administrācijas iepirkumu nodaļas speciāliste, ir veselīga dzīvesveida piekritēja. Būdama divu puiku Kristera un Valtera mamma, viņa rūpējas, lai uzturs būtu kvalitatīvs un pēc iespējas mazāk termiski apstrādāts.

Bērns visu maina
Ieva ģimenē bija vienīgais bērns, jau no mazotnes vēroja un mācījās, kā viņas mamma gatavo ēst. Bērnībā pašai vislabāk pie sirds gāja kartupeļu pankūkas, ko ēdusi ar medu. Tik pēdējos gados tās papildina ar krējumu.

Pēc 9. klases Ieva turpināja skolas gaitas Rīgā. Patstāvīgā dzīvē viņa sākusi gatavot – pirmais ēdiens bija aukstā zupa. Veselīgi un viegli! Piedzimstot dēlam Kristeram, Ieva sāka pievērst lielāku uzmanību uzturam. «Vērtēju, kādas sastāvdaļas izmantoju ēdiena gatavošanā, sapratu, ka nedrīkst vairs pirkt pusfabrikātus un gatavos salātiņus, vislabāk maltīti gatavot mājās,» stāsta kulināre.

Viss gan nenāca tik viegli. Neveiksmīgi reiz bērna maltītei sa-blenderēti kartupeļi un cīsiņi. Tagad Ieva saprot – kartupeļi blenderējot kļūst kā līme, un cīsiņi – kas tas par ēdienu bērnam?! Pamazām Ievai padevās putriņu vārīšana. Tagad viņai raksturīga «zaļa» virtuves domāšana, un tās veidošanā palīdzējis Kristers. «Varētu teikt, ka mēs viens otru izglītojām,» teic saimniece.

Modē ekoloģija
Pirmais padoms ceļā uz veselīgu dzīvesveidu ir iepirkšanās paradumu maiņa, saka Ieva. Pārtikas iegādei labāks ir tirgus, nevis veikals. Lielāka iespējamība, īpaši sezonas laikā, ka augļi un dārzeņi ir Latvijā audzēti un nav apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Ieva priecājas, ka viņas un dzīvesbiedra Zigurda ģimenei ir dārziņš Likvertenos. Svaigs gaiss un simtprocentīga pārliecība par ekoloģiskiem produktiem sekmē veselību. Pagājušajā sezonā Ievai bija «bazilika bums» – lillā, parastais u. c. To lietoja svaigu, saldēja, kaltēja un pat gatavoja pesto.

Lielākais pagrieziena punkts bioloģiskajā domāšanā Ievai bijusi produktu etiķešu pētīšana. Tas noveda pie atteikšanās no visiem rūpnieciski ražotajiem saldumiem. Bērniem tiek doti rieksti, rozīnes un tīra šokolāde.

Kristeram augot lielākam, neizbēgamas kļuva ballītes un draugi, tādēļ pilnībā izslēgt no dzērienu kartes «burbuļūdeņus» faktiski neesot iespējams. Taču nāca jauns līmenis, proti, ierobežošana un lietošana ar mēru.

Līdzsvars ģimenē
Pērn Ieva iegādājās saldējuma mašīnu. Piens, saldais krējums, pašu zemenes, griljāža, kanēlis – garšu var būt neiedomājami daudz un pilnīgi bez E vielām! Doma par saldējuma mašīnu radās, veikalā saprotot, ka nav iespējams iegādāties īsti labu kārumu. Ja uz iepakojuma rakstīts «augu tauki», tāds saldējums noteikti nav pieskaitāms labajiem produktiem.

Kristers tagad mācās pirmajā klasē, un nav noslēpums, ka šajā vecumā bērns grib nogaršot visādus «brīnumus». Bērna paša pirkto produktu kontrole Ievai «beigusies ar kabatas naudas nedošanu». Tas noderējis – puika pieaudzis un sācis domāt, kā nopelnīt eiro «kapeikas».

Pēc otrā dēla Valtera piedzimšanas Ievai atgriežoties darbā, mājās ienākusi auklīte, tāpēc pašai gatavošana darbdienās atkrīt. Brīvdienās ģimene cenšas to atgūt. Biežāk sanāk izpausties Ievai, taču arī Zigurdam izdodas ļoti garšīgi ēdieni. Vislabāk viņiem patīk darboties komandā. Tuvi ir eksperimenti, taču galvenais, lai pārtika ir augstvērtīga. Svaigi spiestas augļu sulas, visbiežāk burkānu, ābolu un kāpostu, ģimenē ļoti iecienītas. Cūkgaļa un vista lielākoties tiek aizvietota ar truša gaļu, pīli un jaunlopu.

Dāvana kā stimuls biznesam
Kādā dzimšanas dienā Zigurds uzdāvinājis Ievai padomjlaiku alumīnija cukurgailīšu formiņu, un hobijs kļuvis par bioloģisko saldumu ražošanu. Māmiņa ir pārliecināta, ka tieši Valters viņai dāvājis ideju par sviesta karameļu biznesu.

Sākumā tapa dažādi eksperimenti, cukuram pievienots gan ūdens, gan grenadīna sīrups, taču vislabākā un pašlaik arī vienīgā kombinācija ir ar sviestu, atklāj saimniece. Tāpat kā cepot ābolmaizi, Ievai visgardākā šķiet maliņa, kur satecējis saldais sviests.
Ideju biznesā pārvērst palīdzēja draudzene mājražotāja Iluta Straģe no Bauskas novada Brunavas. Sākumā gailīši «ceļojuši» Ilutai līdzi uz izbraukuma gadatirgiem, pamazām kļūstot par patstāvīgu produktu. Tūrisma sezonā tie nopērkami Rundāles pilī, ikdienā – ekoveikalā «Idille», kā arī – Kalnciema tirdziņā Rīgā.

Ieva labprāt tos piedāvātu topošajā Bauskas produktu veikalā un būtu gatava pasniegt meistarklases bērniem, lai viņi saprastu, cik viegli ir pašam uztaisīt ledeni.

Ievas iemīļotākās receptes
Saraksts mainās atkarībā no sezonas. Pērnajā vasarā Ievai «topā» bija baziliks. To viņa pati audzēja dārziņā un izmantoja, lai papildinātu pesto garšu. To gatavo no sasmalcinātiem, bet ne samaltiem ciedru riekstiem, Parmezāna siera, bazilika un olīveļļas.

Grillēšanas sezonā vislabāk dūšu piesien sojā, ķiplokos un olīveļļā marinēti dārzeņi. Uz restēm cepti šampinjoni, cukīni, paprika ir ģimenes lielākie gardumi. Nav jāizmanto ne cepamais papīrs, ne folija.

«Odziņas» jeb cukurgailīšu recepte ir pagalam vienkārša. 90% cukura un 10% sviesta jāsajauc, un masa vārot ir nepārtraukti jāmaisa, lai nepiedegtu. Līdzko cukurs kļūst melns, tas ir rūgts. No tādas pašas masas var pagatavot arī sviesta karameļu konfektes, pieliekot kanēli, riekstus, sēklas u. c.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dabiski produkti – garšīga ēdiena pamats

Kategorijas